Atšķirības starp "895536" versijām

No Barikadopēdija
(Migrate data to 'Written by' and 'About domain' templates)
 
 
(4 starpversijas, ko saglabājuši 2 lietotāji, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 +
{{Newspaper Article
 +
|Article in=Padomju Jaunatne
 +
|Published on=1988/09/16
 +
|Issue number=178
 +
|Page number=3
 +
|Original title=Kas notiek Inčukalnā?
 +
|Source file=paja1988n178_003_02
 +
}}
 +
{{Source image|articles/895/536/895536.jpg}}
 +
{{Written by|I. Reinfelds}}
 +
{{About topic|Vides aizsardzība, ekoloģija}}
 +
{{About topic|Gudrona izgāztuve Inčukalnā}}
 +
{{About domain|Vides aizsardzība}}
 +
{{About place|Inčukalns}}
 +
{{About event|E1988091701}}
 +
{{About year|1982}}
 +
{{About year|1988}}
 
Bijusī Rīgas naftas un eļļas rūpnīca savus šķidros ražošanas atkritumus — sērskābo gudronu — septiņdesmito gadu sākumā izveda uz izstrādātu smilšu karjeru Inčukalna apkārtnē. No grunts apstākļu aspekta vieta tika izvēlēta neveiksmīgi. Izgāztuves ekspluatācijas laikā tās saturs sāka intensīvi piesārņot pazemes ūdeņus.
 
Bijusī Rīgas naftas un eļļas rūpnīca savus šķidros ražošanas atkritumus — sērskābo gudronu — septiņdesmito gadu sākumā izveda uz izstrādātu smilšu karjeru Inčukalna apkārtnē. No grunts apstākļu aspekta vieta tika izvēlēta neveiksmīgi. Izgāztuves ekspluatācijas laikā tās saturs sāka intensīvi piesārņot pazemes ūdeņus.
  
8. rindiņa: 25. rindiņa:
  
 
Pēc Zinātņu akadēmijas priekšlikuma tika izveidota ekspertu komisija, kuras sastāvā ir vadošie republikas ģeoloģijas un hidroģeoloģijas speciālisti. Komisijas uzdevums lr pārliecināties par iesūknēšanas metodes ekoloģisko drošumu. Komisija darbu pabeigs tuvākajā laikā. Par rezultātiem tiks paziņots sabiedrībai.
 
Pēc Zinātņu akadēmijas priekšlikuma tika izveidota ekspertu komisija, kuras sastāvā ir vadošie republikas ģeoloģijas un hidroģeoloģijas speciālisti. Komisijas uzdevums lr pārliecināties par iesūknēšanas metodes ekoloģisko drošumu. Komisija darbu pabeigs tuvākajā laikā. Par rezultātiem tiks paziņots sabiedrībai.
 
 
 
 
 
 
 
<p style="text-align: right; ">LPSR Valsts dabas aizsardzības komitejas</p><p style="text-align: right; ">ūdeņu aizsardzības pārvaldes priekšnieks</p><p style="text-align: right; ">&nbsp;</p><p style="text-align: right; ">'''I. REINFELDS'''</p><p style="text-align: right; ">&nbsp; 1988. gada 15. septembrī</p>
 
<p style="text-align: right; ">LPSR Valsts dabas aizsardzības komitejas</p><p style="text-align: right; ">ūdeņu aizsardzības pārvaldes priekšnieks</p><p style="text-align: right; ">&nbsp;</p><p style="text-align: right; ">'''I. REINFELDS'''</p><p style="text-align: right; ">&nbsp; 1988. gada 15. septembrī</p>
 
<br />{{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1988/09/16 |Issue number=178 |Page number=3 |Original title=Kas notiek Inčukalnā? |Source file=paja1988n178_003_02 }}
 
{{Written by|I. REINFELDS}} {{About domain|Vides aizsardzība}}
 

Pašreizējā versija, 2016. gada 26. jūlijs, plkst. 09.27

Bijusī Rīgas naftas un eļļas rūpnīca savus šķidros ražošanas atkritumus — sērskābo gudronu — septiņdesmito gadu sākumā izveda uz izstrādātu smilšu karjeru Inčukalna apkārtnē. No grunts apstākļu aspekta vieta tika izvēlēta neveiksmīgi. Izgāztuves ekspluatācijas laikā tās saturs sāka intensīvi piesārņot pazemes ūdeņus.

Septiņdesmito gadu vidū Valsts ūdeņu uzraudzības dienests izvirzīja jautājumu par rūpnīcas slēgšanu un vienlaikus pieprasīja šķidrā gudrona izgāztuves likvidēšanu. Kopš 1982. gada rūpnīca pārprofilēta uz citas produkcijas izlaidi. Vairāk nekā desmit gadus rūpnīca ne visai aktīvi meklēja ceļus, kā novērst izgāztuves kaitīgo ietekmi uz apkārtējo vidi.

Tika izskatīts jautājums par gudrona izmantošanu ceļu klātnes veidošanai. Tā praktisko realizāciju lielā mērā apgrūtināja šķidrā masa, kas klāj gudronu. Latvijas ģeologi veica izpēti — nolūkā šķidro gudronu iesūknēt dziļos pazemes slāņos. Pēc rūpīgas ģeoloģiskā griezuma izpētes ģeologi nonāca pie slēdziena, ka atkritumus, nenodarot ļaunumu dzeramo ūdeņu horizontam, var iesūknēt kembrija iežos 1100—1200 m dziļumā. Šie ieži satur stipri mineralizētus mazkustīgus šķīdumus.

Iesūknēšanu uzsāka šovasar. Sabiedrībai radās bažas par šīs metodes lietderīgumu un nekaitīgumu. Pēc LPSR Zinātņu akadēmijas bioloģijas un ķīmijas nodaļas priekšlikuma LPSR Valsts dabas aizsardzības komiteja šā gada 31. augustā aizliedza turpināt iesūknēšanas darbus.

Pēc Zinātņu akadēmijas priekšlikuma tika izveidota ekspertu komisija, kuras sastāvā ir vadošie republikas ģeoloģijas un hidroģeoloģijas speciālisti. Komisijas uzdevums lr pārliecināties par iesūknēšanas metodes ekoloģisko drošumu. Komisija darbu pabeigs tuvākajā laikā. Par rezultātiem tiks paziņots sabiedrībai.

LPSR Valsts dabas aizsardzības komitejas

ūdeņu aizsardzības pārvaldes priekšnieks

 

I. REINFELDS

  1988. gada 15. septembrī