9 362
labojumi
Izmaiņas
No Barikadopēdija
Set original images
{{Newspaper Article |Article in=Cīņa |Published on=1988/10/02 |Issue number=227 |Page number=2 |Original title=Saruna par Tautas fronti |Source file=cina1988n227_002_09 }}{{Source image|Abstract= articles/894/645/894645.jpg}} {{Written by|O. Losoto}} {{Written by|V. Širokovs}} {{About topic|LATVIJAS TAUTAS FRONTE, LTF}} {{About topic|Latvijas Tautas frontes, LTF, dibināšana}} {{About topic|Pārbūve, perestroika, atklātums, glasnostj}}{{About topic|Partijas XIX Vissavienības konference}}{{About topic|Migrācija}}{{About topic|Baltijas republiku ekonomiskā patstāvība}}{{About domain|Politika}} {{About person|Indreks Tome}}{{About person|Marju Lauristina}}{{About person|E. Kornels}}{{About person|J. Sidorenko}}{{About person|Vaino Veljass}}{{About organization|Latvijas Tautas fronte (LTF)}} {{About organization|Igaunijas Tautas fronte}}{{About media|«Pravda», laikraksts}} {{About place|Igaunija}}{{About event|E1988093003}}{{About year|1988}}
<div>
1988. gada 30. augustā «Pravda» ziņoja, ka Igaunijā izveidota Tautas fronte pārkārtošanās atbalstīšanai. Atbalsta grupas sāka veidoties uzņēmumos, kolhozos un padomju saimniecībās, mācību iestādēs.
'''M. Lauristina. '''Tautas frontes attiecības ar partiju aizvadītajā periodā veidojušās uz demokrātiskiem pamatiem, un tas nozīmē, ka savu vadošo lomu partija mūsu kustībā var pildīt nevis ar birokrātiskām komandēšanas metodēm, nevis ar aparāta starpniecību, bet gan ar aktīvu darbību un Tautas frontē iestājušos komunistu autoritāti. Starp citu, viņu ir daudz. Turklāt ir izveidota Tautas frontes konsultatīvā padome, kurā ietilpst vadošo orgānu, visu organizāciju, tai skaitā Igaunijas Komunistiskās partijas Centrālās Komitejas, arodbiedrību un komjaunatnes pārstāvji.
'''E. Kornels. '''Atbalstu M. Lauristinas domu, ka Tautas fronte nav partija. Tautas fronte ir pilsoņu iniciatīva, pilsoņu kustība, tā nevar par savu mērķi izvirzīt darbību opozīcijas lomā. Tieši otrādi, šai kustībai jāsaliedē tauta to sarežģīto uzdevumu risināšanai, kurus mums izvirza pār kārtošanāspārkārtošanās.
Protams, patlaban nepieciešams pārdomāt šāda veida organizāciju un masu sabiedrisko kustību juridisko noformējumu, lai nebūtu divējādu skaidrojumu. Precīzi jānosaka šādu kustību loma un vieta padomju sabiedrības politiskajā sistēmā. Pagaidām ikviena šāda kustība grib nodarboties gandrīz ar visām dzīves sfērām. Visām jaunajām kustībām stingri jāievēro Konstitūcija un savā darbā jāvadās no spēkā esošās likumdošanas, tas ir, tiesiskās sistēmas ietvaros. Tāpēc to organizatoriskie dokumenti jāizskata attiecīgajiem varas orgāniem.
<p style="text-align: center;">*</p>
Tikšanās dalībnieki izvirzīja vairākus jaunus interesantus jautājumus, dažkārt asas problēmas, kas saistītas ar tautvaldības paplašināšanu, sabiedrības dzīves demokratizāciju. Protams, ne viss te ir vienkārši, viennozīmīgi, tiek krāta tikai pirmā pieredze. Taču tā liecina, ka, pastāvot plašai viedokļu paletei, ir vajadzīgi saskarsmes punkti, nepieciešams konsolidēt visus spēkus, kas tic pārbūvei un kas to realizē praksē. Starpnacionālajās attiecībās vajadzīga īpaši rūpīga, cieņas pilna un iecietīga attieksme. Šeit vajadzīgs plašs izskaidrošanas un organizatoriskais darbs.
<p style="text-align: right;"> </p><p style="text-align: right;">Sarunu vadīja </p><p style="text-align: right;">'''O. Losoto, V. Širokovs''' </p><p style="text-align: right;">(«Pravdas» speciālkorespondenti) Tallinā </p><p style="text-align: right;">«Pravda» 29. septembrī</p>
</div>
