1 024
labojumi
Izmaiņas
No Barikadopēdija
nav labojuma kopsavilkuma
{| border="1"
|+ '''''BATUN'' lobēšana: pieci periodi ''' *
|-
!Periods
|-
|'''1971–1982'''
|Rietumus neinteresē dekolonizācija, interesē CTD; Helsinku vienošanās
|CTK delegātiem un žurnālistiem, Ženēvā
|}
''* Tabulā lietotie saīsinājumi: AK — Apvienotā karaliste, BV — Baltijas valstis, CT — cilvēktiesības, CTD — Cilvēktiesību deklarācija, CTK — Cilvēktiesību komisija.''
Ko sasniedza ''BATUN'' lobēšana? ''BATUN'' politiskās spējas ANO bija ierobežotas. Varēja lietot tikai neformālu komunikāciju. Tai bija vājš neformālais spēks salīdzinājumā ar ANO dalībvalstu vai ANO Sekretariāta neformālo spēku. Resursi, ko šis spēks izmantoja, bija galvenokārt informatīvi, tiesiski, morāli un ģeopolitiski. ''BATUN'' bija vieglāka pieeja, un tā saņēma noteiktāku reakciju no Rietumu valstīm, sevišķi no Eiropas valstīm, kā arī no tām, kur bija ievērojamas baltiešu kopienas. Bija ļoti maz gadījumu, kad ''BATUN'' tika informēta, ka Baltijas tautām nav bijis tiesisku un morālu pamatu lietai pret PSRS. ''BATUN'' spēks bija pietiekams, lai atvērtu vairākuma ANO dalībvalstu pastāvīgo pārstāvniecību durvis. Informācija, ko ''BATUN'' iesniedza, bija vispārīgi atzīta un saņēma pozitīvas, dažkārt pat ļoti pozitīvas atsauksmes. ''BATUN'' pašnoteikšanās un citu cilvēktiesību lūgumi un priekšlikumi noveda pie rīcības tikai atsevišķos gadījumos. Parastā rīcība bija īsas tiešas un pat netiešas atsauces uz Baltijas jautājumu, tās tika ietvertas garākās runās, tādos ANO orgānos kā Ģenerālā asambleja un Cilvēktiesību komisija.
