1 024
labojumi
Izmaiņas
No Barikadopēdija
nav labojuma kopsavilkuma
{|
|'''Periods'''|
'''Apstākļu elementi'''||'''Tikšanās:'''
'''ar ko, kur?'''||'''Galvenais (-ie) vēstījums (-i)'''||'''Sniegtā'''
'''informācija'''
1991. gada februārī Cilvēktiesību komisijā atzīmējama pirmā akcija, kura izgāja ārpus paziņojumu ietvariem. Pēc vardarbīgajiem notikumiem 1991. gada janvārī Viļņā un Rīgā CTK priekšsēdētājs panāca vienprātīgu piekrišanu savam paziņojumam, kas, cita starpā, «apsveica pasludināto Padomju Savienības valdības lēmumu ievadīt šo notikumu nopietnu izmeklēšanu un nodot tiesai atbildīgos; norādot uz Padomju Savienības valdības gatavību ziņot Komisijas priekšsēdētājam bez vilcināšanās par izmeklēšanas rezultātiem; atzīmējot neatrisinātās problēmas cilvēktiesību jomā Lietuvā un Latvijā, mudināja varas iestādes nodrošināt stāvokli, lai cilvēktiesības un fundamentālās brīvības tiek pilnībā baudītas bez diskriminācijas Latvijā un Lietuvā».<ref>CTK ziņojums, E/CN.4/1991/91, 199-200. lpp.</ref> (Ir zināms, ka PSRS nesniedza ziņojumu CTK priekšsēdētājam pirms 26. augusta un, domājams, neizdarīja to līdz PSRS sabrukumam 1991. gada decembrī.)
Noslēgumā jāsecina, ka ''BATUN'' akcijām ANO bija samērā neliela iedarbība. Izšķirīgās akcijas, kuras izsauca neatkarības atjaunošanu Igaunijā, Latvijā un Lietuvā , notika Baltijas valstīs un Maskavā.
Pēc 1991. gada 17. septembra — dienas, kad atkal neatkarību atguvušās Baltijas valstis uzņēma ANO — pieci bijušie ''BATUN'' aktīvisti kļuva par Baltijas valstu pastāvīgo pārstāvniecību pie ANO locekļiem uz pilnu slodzi, kamēr vairāki citi — uz nepilnu slodzi. Daži no viņiem sniedza nozīmīgu ieguldījumu problēmu risināšanā, ar kurām sākotnēji sadūrās Baltijas valstu pārstāvniecības, tādām kā Krievijas Federācijas bruņotie spēki Baltijas valstīs, cilvēktiesību jautājumi un aprēķini iemaksām ANO budžetos.
