Vēl viena saruna ar Vītautu Landsberģi

No Barikadopēdija
Versija 2020. gada 6. novembris, plkst. 03.09, kādu to atstāja Edgars (Diskusija | devums) (Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Latvijas Jaunatne |Published on=1990/01/16 |Issue number=10 |Page number=1 |Original title=Vēl viena saruna ar Vītautu Landsberģi }} {{Written by|M...)

Tikšanas Viļņa

Vēl viena saruna ar Vītautu Landsberģi

«Latvijas Jaunatne»:

— Jūsu koncepcija — M. Gorbačova vizīte Lietuvi lr kaimiņvalsts vadītāja vizīte — kā tā ir īstenojusies?

— Loti vienkārši — visas sarunas par partijas dzīves jautājumiem tā vai citādi pārvērtās sarunās par Lietuvas un PSRS attiecībām. Tātad par divu valstu attiecībām. Galu galā pats M. Gorbačovs atzina, ka LKP atdalīšanās lr solis ceļā uz Lietuvas neatkarību.

— Vai lietuvieši jau apzinās sevi kā brīvu nāciju?

— Vakar notika «SaJOdls» mītiņš — kā Jums pašai likās?

— Man gribētos domāt, ka tie bija brīvi cilvēki...

— Tiešām, no vienas pu ses Jau tā lr. .. Bet no otras — Lietuvā vēl daudzi cilvēki Jūtas nomākti, nododas dzer. sanal. netic nākotnei un dzīvo tikai šodienai. Tas lr staļlņlsma un brežņevlsma desmitiemgadu Ugās valdīšanas rezultāts.

Tautai, protams, arvien bijusi dabiskā Imunitāte, bet tā lr ļoti novājināta. ..

Psiholoģiski tas tomēr bijis ļoti smagi — cilvēkiem tika liegts viņu tradicionālais dzīvesveids, atņemta zeme un ticība nākotnei.

Taču, domāju, Lietuvai, visai Baltijai nedraud Rumānijas notikumu atkārtošanās. Citur Padomju Savienībā, lespējams, var notikt kaut kas līdzīgs. Jo tur demokratizācijas procesi attīstās ļoti lēnām.

— Austrumeiropas kompartijas. PSKP — kādu vietu JQs piešķirat Lietuvas KP?

— Protams, LKP nav apsteigusi Austrumeiropas kompartijas — tā būtu Ilūzija. Bet LKP rīkojusies ļoti noteikti, apliecinot savu vēlēšanos spēlēt reāla politiskā spēka lomu sabiedrības atjaunotnes procesā.

LKP lr tikusi tālāk par visām Padomju Savienības republiku kompartijām.

— Vai «Sajfldls» ir Izstrādājls taktiku attiecībā pret «nakts partiju»?

— Nē, lai Jau viņi darbojas! Viņi negūs atbalstu tautā un viņiem nav nākotnes, Ja nu vienīgi būs kāds «Prāgas — 68» variants, bet es nedomāju, ka būs. . .

— Bet padomju bruņotie spēki?

— Tas, ka Lietuvas puišiem Jādien Padomju armijā, nekad nav bijusi Lietuvas vēlēšanās, bet gan tās nespēja aizsargāt savus dēlus. Galu galā Jautājumu Jau nākamajā lesaukumā var risināt kardināli — lieta var nonākt līdz pilnīgai nepaklausībai un Jauniešu atteikumiem dienēt.

MĀRA KIOPE