Izmaiņas

{{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1988/12/24 |Issue number=245 |Page number=4 |Original title=Patiesā gaišuma svētkos |Source file=paja1988n245_004_03 }}{{Source image|Abstract= articles/860/247/860247.jpg}} {{Written by|Roberts Feldmanis}} {{About topic|Ziemassvētki}}{{About topic|Luterāņu baznīca}}{{About domain|Reliģija, baznīca}}{{About domain|Politika}}{{About person|Roberts Feldmanis}}{{About event|E1988122400}}{{About year|1988}}Šie skaistie svētki, kurus tagad līdz ar kristīgajiem svētī gandrīz vai visa pasaule, mūsu tautā ieguvuši nosaukumu, kas īstenībā neizteic to patieso, dziļāko nozīmi un sākotni. Tie īstenībā nav gadalaika — ziemas — svētki. Šo svētku sākums ir tumšajā ziemas naktī, kad izbiedētos ganus uzrunāja debesu spožuma apmirdzētais debesu vēstnesis: «Nebīstaities, jo redzi, es jums pasludinu lielu prieku, kas visiem ļaudīm notiks, jo jums šodien Pestītājs dzimis Dāvida pilsētā, kas ir Kristus, tas Kungs.» Šī eņģeļa vēsts, kas ievadījusi jaunatdzimšanu visā cilvēcē, pārsteidz ar savu neparastumu, pat paradoksalitāti. Vai tad ir iespējams kāds liels prieks, kas spētu aptvert visus cilvēkus? Vai vispār ir kaut kas, kas varētu skart vienlīdz visus? Bēdas, kuras pazīst katrs cilvēks, ir tūkstošveidīgas, individuālas, «katram savas». Un tomēr ir kādas dziļi būtiskas lietas, kas guļ katra cilvēka dvēseles dziļākajās dzīlēs. Nav cilvēka pasaulē — ne pagātnē, ne tagad — vienlīdz pie visaugstākām kultūrām piederīgajos, kā visprimitīvākajās, kas neatskārstu, neizjustu Dieva esamību un kas nevēlētos Viņu iepazīt — «ielūkoties Dieva vaigā». Un tikpat dziļi un smeldzīgi guļ katra cilvēka apziņā «es neesmu tāds, kādam man jābūt» — labošanas, izlīguma, pilnības un vainas labošanas un grēka piedošanas meklēšana. Domātāju atziņās, dziļos, sāpīgos dvēseles pārdzīvojumos un izjūtās cilvēks ir meklējis atbildi un skaidrību. Simts visdažādāko reliģiju un ticējumu senatnē un mūsdienās arī nav spējuši vairāk par minējumiem un vēlējumiem.