Izmaiņas

|Source file=paja1989n050_002_02

}}

{{Written by|Arnis Šablovskis}}

{{About topic|Katoļu baznīca}}

{{About topic|Luterāņu baznīca}}

{{About domain|Politika}}

{{About person|Juris Rozenvalds}}

{{About person|Eduards Berklavs}}

{{About person|Vladlens Dozorcevs}}

{{About organization|Latvijas Tautas fronte (LTF)}}

{{About organization|Latvijas PSR Augstākā Padome, LPSR Augstākā Padome}}

{{About organization|Latvijas PSR Ministru Padome}}

{{About place|Maskava}}

{{About event|E1989022800}}

{{About year|1989}}

<p style="text-align: center;">'''«Dievs dara varenas lietas, kuras nav izdibināmas.»'''</p><p style="text-align: center;">'''(Ijāba gr.)'''</p>

Dažkārt, dažbrīd ārpus šādas objektīvas un labvēlīgas kritikas (kas nodrošinātu organizācijas iekšējās attīstības tālākos posmus un būtu pretēja pēc savas būtības klaji izvērstajai reakcijas kritikai pret to), manuprāt, draud palikt Tautas fronte. Organizācija, ar kuras darbību lielākā republikas iedzīvotāju daļa saista pārbūves procesu tālāko attīstību Latvijā. Un ja vēl tiešāk tas ir vienīgais praktiskais spēks, kas tautu Latvijā varētu apvienot un kam tauta Latvijā būtu gatava noticēt. Tāpēc šajā reizē, atreferēdams dažas no pēdējām TF valdes sēdēm, mēģināšu parādīt ne tikai tos aspektus, kuri TF republikā nodrošina vienīgā reāli progresīvā spēka lomu, kas spējīgs cīņā par pārbūvi konsolidēt visus pārējos progresīvos spēkus, bet arī tos, kuri TF, manuprāt, vēl traucē pilnīgi apzināties visu savu iekšējo potenci un uz sevi liktās cerības.

— Jo mēs būsim organizētāki, jo mēs vairāk ko spēsim sasniegt. Disciplīna, disciplīna un vēlreiz disciplīna. Mums ir jāprasa tikai un vienīgi mūs interesējošie jautājumi un jāizvairās no liekām diskusijām. Nav pieļaujama situācijas pārvēršana ārkārtējā.

<p style="text-align: center; ">***</p>

Runājot par novēroto sēdēs kopuma, manuprāt, ir skaidrs, ka par ideālu saskaņu, sakārtotību un sistēmu daudzajās LTF komisijās un komitejās spriest noteikti vēl būtu pāragri. Kādā no sēdēm atklājās arī tas, ka daži no rakstiem, kuri publicēti «Atmodā», neapmierina pašus Domes valdes locekļus. Ka atsevišķos jautājumos vērojama nesaprašanās un nesaskaņas. Vēl noteikti redzams arī tas, ka līdz tādam līmenim, kādu, piemēram, Indijas parlamentā savulaik izdevās nodrošināt M. Gandijam, ir varen tālu. Drīzāk gan redzētais bieži vien atgādināja vienu haotisku un pretenciozu plurālismu ne jau šā vārda labākajā nozīmē. Bet Gandija aktīvās nevardarbības principi, ar kuriem viņam savulaik izdevās apvienot Indiju, varbūt var izrādīties noderīgi arī mūsu dzīves situācijā.