|Original title=Vienoti Latvijai bez valodas?
}}
{{Source image|articles/833/398/833398.jpg}}
{{Written by|Valentīna Skujiņa}}
{{About topic|Latviešu valodas kultūras jautājumi}}
{{About domain|Valodniecība}}
Šai trauksmainajā laikā ir daudz svarīgu jautājumu, kas apspriežami un izlemjami. Presei, radio un televīzijai ir darba pilnas rokas. Varētu domāt, ka lielās slodzes dēļ tās pārāk maz rūpējas par rakstīto un runāto valodu. Un tomēr tā gluži vis nav. Nevērība pret valodu ir krietni sena masu informācijas līdzekļu nelaime, no kuras, protams, nav pasargātas arī grāmatas. Attiecībā uz presi droši var minēt prasīguma trūkumu redakcijās. Un kur gan prasīgums lai rastos, ja skolās ir maz spēcīgu latviešu valodas skolotāju, kas stāvētu pie nākamo preses darbinieku profesijas šūpuļa. Vēl ļaunāk — Universitātē sagatavoto žurnālistu vienaldzība pret savu valodu neko labu neliecina par valodas apguves līmeni arī augstajā skolā. Ir lielas aizdomas, ka nākamos speciālistus tur šādā nevērībā pat ievirza, tos orientējot galvenokārt uz rakstāmā saturu, bet novārtā pametot formu. Un kur tad vēl visgudrība, kas mēdz būt raksturīga caurmēra jauniešiem, vēlēšanās visu sasniegt ātri, ar iespējami mazāku piepūli.