Izmaiņas

|Abstract=Vēstuļu apskats

}}

{{Written by|Māra Kiope}}

{{About topic|23. augusts}}

{{About topic|Baltijas ceļš}}

{{About topic|LATVIJAS TAUTAS FRONTE, LTF}}

{{About topic|PSKP CK 1989. gada 26. augusta paziņojums}}

{{About topic|Molotova — Ribentropa pakts}}

{{About domain|Politika}}

{{About person|Kārlis Markss}}

{{About person|Eduards Ševardnadze}}

{{About person|L. Andrucis}}

{{About place|Latvija}}

{{About place|Lietuva}}

Taču skaidrs ir viens — ne jau neesošā «nekontrolējamā situācija» Baltijas republikās ir iemesls PSKP CK (kādas tās daļas?) ciniskajam paziņojumam.

'''«Baltijas ceļš» — triju republiku tautu gribasspēka un rīcībspējas apliecinājums, ļoti reāls un reizē arī mistiski satriecošs savā zemtekstā, lūk, kas radīja padomju pasaules «vareno» iracionālu naidu.'''

Tiktāl — par tiešo iemeslu. Bet cēloņi? Neskarsim te tādus jēdzienus kā, piemēram, «impēriskās domāšanas inerce». Izlasīsim vēlreiz K. Marksa «Kapitāla» rindas — cik procentu peļņas dēļ kapitālists ir gatavs izdarīt noziegumu? Jā, jā, mums ir sociālistiska iekārta, taču, šķiet, cilvēka psiholoģija nelabprāt pakļaujas politekonomiskām abstrakcijām. Ir taču jāsaprot, ka tīrā peļņa, ko līdz šim varēja netraucēti «sūknēt» no Baltijas — «ekvivalentai apmaiņai» pret mūsu veselību un labklājību, ir pārāka simtos, iespējams, pat tūkstošos procentu. Atcerēsimies arī, pie kurām durvīm apklusa (tika apklusinātas) Gdljana grupas aktivitātes. Tagad, kā vēstulē raksta mūsu lasītājs V. Bērziņš: «Stagnātiem ūdens sāk smelties mutē... Baltijas republiku interfrontieši, sadarbojoties ar centra «aktīvistiem» un izmantojot M. Gorbačova atrašanos atvaļinājumā, dzemdē šo kaunpilno paziņojumu.»

'''KĀDA ASOCIĀCIJA...'''

«Atceros — tāpat jutos 1973. gada 11. septembrī, kad uzzināju, ka noticis apvērsums Čīlē,» atzīst V. Ogorodovs no Talsiem.

'''KAS TAGAD NOTIKS?'''

Taču no mums pilnīgi noteikti ir atkarīgs, lai nenotiktu tas, no kā savā vēstulē brīdina Inese Silabriede: «Paziņojuma teksts sastādīts ar nolūku piespiest Baltijas tautas un republiku vadību mesties ceļos, skaidrot un taisnoties, lai tikmēr paietu laiks un aizkavētos viens otrs šajā brīdī paveicams darbs.» Autore skumji konstatē, ka zem paziņojuma trūkst vienīgi Josifa Visarionoviča paraksta.

'''LAI DZĪVO ATKLĀTĪBA!'''

Skaidrs, ka uz šā fona mēs visi varam būt gandarīti kopā ar L. Andruci un ģimeni: «Beidzot arī PSKP CK ir izpaudusi atklātībā '''visai pasaulei''' savu viedokli par Baltijas tautu centieniem. Līdz šim to darīja tikai centrālie masu informācijas līdzekļi un Interfronte.»

'''AI, MĀSA LIETUVA!'''

Jāpiebilst, ka daudzās atsūtītajās vēstulēs varam iepazīties ar konkrētiem priekšstatiem par to, kā būtu jāizpaužas solidaritātes jūtām pret Lietuvu. Vairāku Latvijas ZA institūtu 553 darbinieku mītiņā pieņemtajā rezolūcijā teikts, ka «Latvijas AP ir jārīkojas analoģiski Lietuvas AP».

'''PSKP UN LKP'''

 

<p style="text-align: right;">Visiem vēlot darbīgu un mierpilnu noskaņojumu,</p><p style="text-align: right;">vēstules izskatījusi</p><p style="text-align: right;">'''MĀRA KIOPE'''</p><p style="text-align: right;">&nbsp;</p>