Ieiet

Partneri Komanda Par mums Kontakti Ziedojumi
 
janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembris oktobris novembris decembris
Helsinki-86
VAK
LNNK
LTF
PSRS tautas deputāti
LR Augstākās Padomes deputāti

Izmaiņas

No Barikadopēdija

810678

Pievienoti 45 baiti, 2012. gada 9. decembris, plkst. 20.54
Set original images
{{Newspaper Article |Article in=Rīgas Balss |Published on=1990/01/10 |Issue number=8 |Page number=5 |Original title=Par mums? Pret mums? |In section=Priekšvārds Rīgas kinostudijas filmai |Source file=riba1990n008_004_05 |Abstract=Priekšvārds Rīgas kinostudijas filmai }}{{Source image|articles/810/678/810678.jpg}} {{Written by|Aija Cālīte}} {{About topic|Starpnacionālās attiecības}} {{About topic|Pārbūve, perestroika, atklātums, glasnostj}} {{About topic|Represijas, represētie}} {{About domain|Kultūra un māksla}} {{About person|Genādijs Zemels }} {{About person|Raimonds Ritums}} {{About person|Lūcija Ločmele }} {{About person|Alvis Hermanis}} {{About person|Arvīds Ozoliņš }} {{About person|Sulevs Luika }} {{About person|Rasma Roga }} {{About person|Lola Igraševa}} {{About person|Igors Kleimans}} {{About place|Uzbekija}} {{About year|1990}}Arvien biežāk, kopš mūsu gara dzīve sākusi atbrīvoties no politizācijas un ideoloģizācijas slāņiem, atskan jautājums — bet kad beidzot mākslā — kino, literatūrā, teātrī — ieraudzīsim darbus, kuru pamatā būtu ne vairs šaurais vakardienas skats uz dzīvi un tās pamatvērtībām, bet — jaunā, šodienas patiesība, izteikta mākslas tēlos. Necenšoties mērīt Latvijas atmodas sākumu ar kādu kalendāra datumu, tomēr domāju — pusotra gada ir par maz, lai taptu nevis šībrīža politisko aktualitāšu un mākslinieka subjektīvo pārdomu sakausējums, bet gan patiess mākslas darbs. (Minētais pusotrs gads — laiks pēc radošo savienību plēnuma 1988. gada 1. un 2. jūnijā.) Jo mākslas darba dzimšanā darbojas savas likumsakarības, kuru vidū sabiedriskās domas prasība pēc tāda vai cita darba ir būtisks, bet nekādā gadījumā — ne noteicošais faktors.
Šīs pārdomas radās pēc Genādija Zemela filmas «Latvieši?!.» noskatīšanās. Jauns (atbilstoši padomju kinomākslas kritērijiem) režisors, par kuru zinām tik vien, ka pirms pieciem gadiem viņš uzņēmis muzikālu filmu «Vajadzīga soliste» — celtu vai peltu, tomēr mums tik tīkamā «Rietumu imidža» radītāju. Jauns operators Raimonds Ritums, kuru vērīgākie kinoskatītāji būs ielāgojuši pēc sadarbības ar režisori Lūciju Ločmeli filmā «Saulessvece». Jauns, bet savu kinovaroņa ampluā iemantojis aktieris — galvenā varoņa Augusta Lāča tēlotājs — Alvis Hermanis. Interesanta kinodebija — baletdejotājs Arvīds Ozoliņš Friča Lāča lomā mūsdienās, dublējot igauņu aktieri Sulevu Luiku — Frici Lāci jaunībā. Maz filmējusies Dailes teātra aktrise Rasma Roga — vecāmāte. Un Zulfijas Lāces lomā — uzbeku aktrise Lola Igraševa, viņas dēls Jānis Lācis — Igors Kleimans…
© 2012 Barikadopēdijas fonds. Idejas un nosaukuma autors - Andrejs Cīrulis. Citēšanas gadījumos atsauce uz Barikadopēdiju ir obligāta.
Publicēto materiālu autortiesības pieder to autoriem.