Izmaiņas

I. Godmanis īsumā raksturoja pirms Pilsoņu kongresa notikunotikušās politiskās konsultācijas starp PK un LTF. Uzmanības centrā bijušas divas problēmas -mentārieša panākt, lai Latvijas komitejas darbība neizraisītu konfrontāciju starp Pilsoņu komitejām un Augstāko Padomi, vēl arī nākotnē diskutējams būs jautājums par pilsonību.  Ārzxemju žurnālisti īsajā adaptēšanās laikā bija paguvuši iemācīties uzvārdu Gorbunovs un Godmanis izrunu, tāpēc "uzbrukums" no Rietumiem visbiežāk tika vērsts pret šiem politiskajiem līderiem. Savukārt PSKP frakcijas pārstāvis Sergejs Dīmanis līdzīgi dārgam un retam viesim izraisīja Latvijas un Maskavas žurnālistu interesi Preses konferences lietišķā un vienlaicīgi priecīgi svinīgā gaisotne arī viņu rosināja izturētām , parlamentārieša cienīgām atbildēm. S. Dimanis kritiski izvērtēja tās ekonomiskās koncepcijas, kuras «bija redzējis» — runa ir par brivā tirgus izveidi un denacionalizēšanu — bet viņam neesot skaidrs, ka to visu var īstenot. Nē, viņa frakcija neesot nodomājusi balsot ar kājām. Kāda gan tam būtu nozīme, ja 2/3 paliek zālē? Attieksme pret Neatkarības deklarāciju? «Saskaņā ar mūsu koncepciju ir vajadzīgs pārejas posms, lai izvērtētu situāciju un pieņemtu galīgo lēmumu.» S. Dimanis noliedza, ka būtu jebkad agrāk dzirdējis A. Rubika paziņojumu par alternatīvas valdības izveidi. No dažiem S. Dīmaņa izteikumiem izrietēja, ka viņa frakcija pirmām kārtām gribētu panākt tāda likumdošanas mehānisma ieviešanu, kas aizstāvētu «mazākuma intereses parlamentā».