Izmaiņas

Interfronte savās rindās apvieno zemniekus, strādniekus. inteliģenci, jaunatni, iedzīvotājus, kuri nepiedalās sabiedriskajā darbā, neatkarīgi no viņu sociālā stāvokļa, valodas, partijiskās, reliģiskās vai nacionālās piederības.

2. Interfronte atzīst PSKP vadošo lomu sabiedrībā, darbojas patstāvīgi, demokrātiski saskaņā ar PSRS Konstitūciju un Likumiem, Latvijas PSR Konstitūciju un Likumiem, Interfrontes Statūtiem un Programmu, sadarbojas ar partijas orgāniem tautas deputātu Padomēm, citām valsts iestādēm, sabiedriski politiskām organizācijām un citām biedrībām, kam ir kopīgas intereses un pienākumi.

3. Interfrontes pamata uzdevumi:

— pamatojoties uz tiesību Vispārējās deklarācijas Nolikuma, īstenot katras nācijas cieņas aizstāvēšanu;

4. Interfrontes galvenās darbības formas:

— republikas iedzīvotāju informācija par Interfrontes darbību ar preses, radio, televīzijas palīdzību, izdodot savu preses orgānu;

5. Par Interfrontes dalībnieku var kļūt katrs republikas iedzīvotājs, kurš ir sasniedzis 14 gadu vecumu, kurš atzīst tās Programmu un ievēro Statūtus, personīgi ar vārdiem un darbiem veicina Interfrontes uzdevumu sasniegšanu.

Interfrontes jaunatnes grupas apvieno sevī personas vecumā no 14 līdz 18 gadiem.

6. Interfrontes dalībniekam ir tiesības vēlēt, bet sasniegušam pilngadību tikt ievēlētam jebkurā Interfrontes orgānā, piedalīties visos Interfrontes pasākumos, apspriest tajos un ar preses palīdzību lemt Interfrontes darbības jautājumus, ienest priekšlikumus, atklāti izteikt un aizstāvēt savu viedokli, izvest pasākumus, kuri atbilst Interfrontes Programmai un Statūtiem; sapulcēs un kongresos kritizēt Interfrontes vadītājus un dalībniekus, griezties ar jautājumiem, iesniegumiem un priekšlikumiem jebkurā Interfrontes vadošā orgānā un saņemt atbildes pēc jautājumu būtības, nodrošināties ar juridisku un citu Interfrontes palīdzību un aizsardzību.

Interfrontes dalībniekiem ir tiesības brīvi izstāties no tās sastāva, par to ziņojot pirmorganizācijai.

7. Interfrontes dalībnieks var tikt atstādināts no piedalīšanās Interfrontes darbā par Statūtu un Programmas pārkāpšanu, par mēģinājumiem sēt starpnacionālu naidu, par administratīvi birokrātiska darba stila izpausmi, kritikas neatzīšanu un ietekmēšanu par to. par darbību, kura apkauno Interfronti.

Gadījumā, ja jebkurš Interfrontes dalībnieks tiek saukts pie kriminālās atbildības, viņš uz laiku tiek atstādināts no sava pienākuma piedalīšanās tajā. Jautājums par viņa galīgo atstādināšanu tiek izlemts pēc tiesas lēmuma iznešanas.

8. Interfronte tiek veidota pēc teritoriālās vai ražošanas pazīmes. Tās pamatu sastāda pirmorganizācijas, kuras tiek radītas darba vai mācību vietās ar noteikumu, ka ir ne mazāk kā 3 interfrontes dalībnieku. Pirmorganizācijas var tāpat tikt radītas pēc to dalībnieku dzīves vietas.

9. Organizācijās, kurās ir no 3 līdz 10 dalībniekiem, sapulcē atklātā balsošanā tiek izvēlēts grupas vadītājs. Organizācijās, kurās ir vairāk nekā 10 dalībnieki, atklātā balsošanā tiek izvēlēta organizācijas Padome, Padomes priekšsēdētājs un kasieris, kuri var tikt pārvēlēti jebkurā nākošajā sapulcē.

Interfrontes pirmorganizācijas Padome organizē tās darbu saskaņā ar Programmu un Statūtiem, informē organizācijas sapulci un augstākstāvošos orgānus par savu darbību un naudas līdzekļu izlietošanu.

10. Pirmorganizāciju veidošanai un darbības koordinēšanai kopējo Interfrontes rajonu pasākumu noturēšanai lauku rajonos, bet Rīgā — pilsētas rajonos, tiek radīta rajona Padome, kura ir juridiska persona.

Pirmorganizācijas var griezties augstāk minētajā Padomē ar priekšlikumu par savu pārstāvju atsaukšanu, ar noteikumu, ka tam ir pietiekams pamatojums.

11. Interfrontes augstākais orgāns ir Republikāniskais Kongress, kuru sasauc ne retāk kā vienu reizi gadā Republikāniskā Padome vai arī ne mazāk kā pēc 1/3 daļas Republikāniskās Padomes pieprasījuma, vai rajona Padomes un kopējā pirmorganizāciju skaita.

Republikāniskā dibināšanas Kongresa sagatavošanai Interfrontes pirmorganizācijas sanāksmē tiek ievēlēta orgkomiteja, skaitā, kuru nosaka sapulce, kura darbojas līdz Interfrontes republikāniskās Padomes izvēlēšanai.

12. Kongresi, rajonu konferences, pirmorganizāciju sanāksmes, visu līmeņu Interfrontes Padomes ir tiesīgas pieņemt lēmumus, ja tajos piedalās ne mazāk kā puse Interfrontes dalībnieku, pārstāvju, delegātu.

13. Republikāniskais kongress pieņem lēmumu par Interfrontes radīšanu un likvidēšanu;

Kongress pieņem lēmumu ar piedalīšanos Kongresa delegātu 2/3 balsu vairākumu.

14. Republikāniskā Padome strādā Kongresu starplaikā, izskata un izlemj visus Interfrontes darbības jautājumus, izņemot tos, kuri ir Kongresa kompetencē.

Katrā Padomes sēdē tiek nozīmēts vadošais līdzpriekšsēdētājs ar tiesībām parakstīt republikāniskās Padomes, Prezidija pieņemtos dokumentus.

15. Republikāniskās Padomes Prezidijs — patstāvīgi darbojošais Interfrontes orgāns Kongresu starplaikā sastāv no līdzpriekšsēdētājiem un Padomes komisiju priekšsēdētājiem.

Prezidija sēdes tiek izvestas pēc nepieciešamības vadošā līdzpriekšsēdētāja vadībā un ir lemttiesīgas, ja tajās piedalās ne mazāk kā 2/3 Prezidija locekļu.

16. Interfrontei ir savs īpašums un finanšu līdzekļi, kuri glabājas valsts bankas kontos.

Interfrontes materiālie un naudas līdzekļi tiek izmantoti, lai nodrošinātu organizatorisko, saimniecisko un citu darbību.

17. Interfrontes republikāniskās un rajonu Padomes finansiālo darbību kontrolē revīzijas komisija, kuru izvēl Kongress.