Izmaiņas

Pirmdienas rītā centrāli apmeklējušas personas, kuras ļoti rūpīgi novērojušas un pētījušas telpu un cilvēku izvietojumu. Ir pamats domāt, bet nav pamats apgalvot: šo izpēti veikuši VDK pilnvaroti cilvēki. Viņu darbības rezultāts ļoti labi atspoguļojās uzbrucēju pārliecinošajā rīcībā. Noguldījuši uz zemes pirmos ceļā sastaptos ēkas sargus, ''omonieši'' atbrīvoja ceļu karavīriem, kas operatīvi izklīda pa stāviem, pieprasot seifa atslēgas, ieročus u. c. stratēģiski nozīmīgus priekšmetus. Iebrucēji esot asi reaģējuši uz katru neprecizitāti cilvēku izvietojumā, skaita, telpu iekārtojumā, kas nesakrita ar to, kas bija iespiedusies viņu atmiņā pēc iepriekš radītā priekšstata, prasot to (piemēram, noteiktu cilvēku skaitu pie caurlaides), kam pēc viņiem vien zināmas shēmas esot jābūt. Šo akciju papildināja ņirdzīga attieksme pret sieviešu izmisumu, bailēm, asarām (kā zināms, centrālē galvenokārt strādā tieši sievietes).

Otrdienas rītā telegrāfa centrāli «sargāja» iepriekšminētie iebrucēji. Un otrdienas rītā mēs jau vairs nevarējām sazvanīties arī ar Latvijas laukiem, tāpēc atlika cerēt uz ziņām, ko no republikas rajoniem atveda cilvēki, kurus sastapām autoostā.

Liepājniece '''Liāna Štarka''' nevarēja pastāstīt par to, kā šobrīd jūtas pilsētas likumīgie varas vīri un ko nolēma pilsētas padomes ārkārtas sesija, jo neskan vietējais radio, ieņemta arī televīzija, ar bruņumašīnām okupēta lidosta, sakaru iestādes, pastiprināta pat Ļeņina pieminekļa apsardze. Uzrunātā sacīja:

Ar salīdzinoši mierīgāku noskaņojumu Rīgā ieradās Ventspils autobusa pasažieri, kas visu vakaru un nakti bija sekojuši notikumiem pie televīzijas ekrāniem, vērojot CNN ziņas. Tie, kas ap pusnakti vēl bija pie ekrāniem, tajā varēja vērot pilsētas galvas '''Aivara Lemberga''' uzstāšanos. Pēc tās — atkal CNN ziņas un Anglijas televīzijas programma.

Šajā laikā Rīgā atrodas arī daudzi ārzemnieki, kas Latvijā ieradušies bez priekšnojautām par valsts apvērsumu. Divas studentes no ASV nespēja raksturot savus iespaidus, vien pateikt, ka, ieraugot bruņumašīnas, esot sākušas raudāt un esot pateicīgas tiem latviešu puišiem, kas viņas pratuši mierināt. Kāds laulāts pāris no Dānijas jau bija tuvu izmisumam, kuru radīja neizpratne par to, ka kaut kas tāds vēl pasaulē varot notikt, ka miermīlīgi cilvēki varot būt tik beztiesīgi un neaizsargāti. Kaut iecerētais viņu uzturēšanās laiks Latvijā vēl nebija beidzies, dāņi drudžaini kravāja ceļasomas, jo bija uztraukušies par saviem tuviniekiem Dānijā, ar kuriem vairs neesot iespējams sazināties, arī par to, ka nav iespējams operatīvi iegūt biļetes mājupceļam…