16 760
labojumi
Izmaiņas
No Barikadopēdija
nav labojuma kopsavilkuma
|Source file=paja1988n198_003_06
}}
{{Written by|Uģis Kalmanis}}
{{About topic|PSRS laikā sagrautie Latvijas pieminekļi}}
{{About domain|Politika}}
{{About domain|Vēsture}}
{{About domain|Arhitektūra}}
{{About person|Kārlis Jansons}}
{{About person|Vello Remmerts}}
{{About person|Jānis Čakste}}
{{About person|Andrejs Holcmanis}}
{{About person|I. Miķelsone}}
{{About person|G. Baumanis}}
{{About person|V. Čekotina}}
{{About organization|Latvijas Kultūras fonds}}
{{About media|«Rīgas Balss», laikraksts}}
{{About event|E1988050800}}
{{About year|1935}}
{{About year|1977}}
{{About year|1978}}
{{About year|1988}}
Pēc Latvijas Kultūras fonda aicinājuma 1988. gada 7. un 8. maijā visā Latvijas teritorijā notika kapu sakopšanas talkas, arī Rīgas Otrajos Meža kapos. Par vienu no šīm talkām 1988. gada 11. maijā laikrakstā «Rīgas Balss» anonīms «mūsu korespondents» ziņoja: «.. Komunāru alejas galā, vietā, kur pēc pilsētas izpildkomitejas lēmuma bija paredzēts restaurēt un labiekārtot pieminekļu apkārtni, tika pieļauta patvaļīga rīcība. Cilvēku grupa bez jebkādas saskaņošanas ar attiecīgiem pilsētas pārvaldes orgāniem vai II Meža kapu administrāciju izcirtuši daudzus pārstādīšanai paredzētus kokus, tādējādi nodarot materiālo kaitējumu desmitiem tūkstošu rubļu vērtībā. Par šo faktu iekšlietu orgāni izdara izmeklēšanu.»
4. jūnijā nozīmēta arhitektoniski mākslinieciskā ekspertīze. Šī un apzaļumošanas elementu novērtējuma ekspertīze palīdzēja izmeklēšanai tikt skaidrībā: vai vispār ir izdarīts noziegums?
No Rīgas vēstures un kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas priekšnieka G . Baumaņa. šīs inspekcijas rajona arhitekta A. Holcmaņa un RPI Arhitektūras un celtniecības fakultātes vecākās pasniedzējas I. Miķelsones sastādītā arhitektoniski mākslinieciskās ekspertīzes slēdziena: «Laikā ap 1975. —1977. gadu šī pieminekļa teritorijā un uz kapu ceļa, kas veda uz pieminekli, bez saskaņošanas ar Rīgas Galveno arhitektūras plānošanas pārvaldi un pieminekļu aizsardzības orgāniem tika iestādīti koki un krūmi, kas pieminekli aizsedza. Galvenā arhitektūras plānošanas pārvalde rakstiski protestēja pret ceļa pārveidošanu, taču šie iebildumi netika ievēroti. Šādas patvarīgas darbības rezultātā krasi samazinājās J. Čakstes pieminekļa apskates un uztveres iespējas un tas kā mākslas piemineklis tika degradēts. Izcērtot kokus un krūmus, salīdzinājumā ar iepriekšējo stāvokli tika ievērojami uzlabota J. Čakstes pieminekļa kā mākslas pieminekļa estētiskā uztvere.
Stādījumi pie J. Čakstes pieminekļa radīja draudus pieminekļa tehniskajam stāvoklim, izcilājot kāpņu pamatus, bojājot tuvāk izvietotās akmens konstrukcijas. Koku un krūmu izciršana laika gaitā būtu praktiski nepieciešama, un tas, ka tie izcirsti jau tagad, tikai sekmē pieminekļa tehniskā stāvokļa uzlabošanu un aizsardzību.»
