Izmaiņas

{{Newspaper Article |Article in=Rīgas Balss |Published on=1990/01/02 |Issue number=1 |Page number=1 |Original title=Latviešu strēlnieku piemiņas diena |Source file=riba1990n001_001_03 }} {{Source image|articles/793/588/793588.jpg}}{{Written by|Mārīte Caune}} {{About topic|Latviešu strēlnieki}} {{About domain|Vēsture}} {{About domain|Politika}} {{About person|Ēvalds Valters}}{{About person|Gunārs Ordelovskis}}{{About person|Andris Jansons}}{{About person|Harijs Liepiņš}}{{About person|Imants Cepītis}}{{About person|Haralds Mednis}}{{About organization|Latviešu strēlnieku apvienība}}{{About place|Ložmetējkalns}} {{About place|Tīreļpurvs}} {{About place|Ķekava}} {{About place|Rīga}} {{About year|1916}} {{About year|1917}} {{About year|1987}}{{About year|1989}}{{About year|1990}}75 gadi pagājuši kopš tā laika, kad Latvijas dēli pulcējās cīņai pret Melnā bruņinieka pulkiem. Tautā pamodās Lāčplēša gars un aicināja uz brīves kaujām. Tūkstošiem latviešu jaunekļu un vīru brīvprātīgi stājās strēlnieku rindās. Tikai dažus mēnešus apmācīti, viņi devās uz kaujas lauku Rīgas pievārtē un neatstāja to vairāk nekā divus gadus. Vissmagākās latviešu strēlniekiem bija Ziemassvētku un Janvāra kaujas 1916. gada decembrī un 1917. gada janvārī Ložmetējkalnā un Tīreļpurva apkaimē. Tās paņēma ap 2000 strēlnieku dzīvību. Pavisam no ierindas tika izsisti aptuveni 9000 cīnītāju. Tieši Ziemassvētku kaujās 1916. gada 23. — 29. decembrī (5. — 11. janvārī, j. st.) visspilgtāk izpaudās strēlnieku varonība un traģisms. Jau pats kauju sākums 23. decembrī (5. janvārī j. st.) nesa sev līdzi milzīgus zaudējumus. Vienas diennakts uzbrukums izdzēsa tik daudz dzīvību, cik vēlāk nezaudēja pat vesela gada laikā. Ziemassvētku kauju traģēdija bija dziļš morāls trieciens ne tikai strēlniekiem, bet arī visai latviešu tautai.