Ko tie mūsu kaimiņ' dar'? (Igaunija, 1989)

No Barikadopēdija
Versija 2014. gada 6. aprīlis, plkst. 18.30, kādu to atstāja Andrejs (Diskusija | devums)

Pirmdien Tallinā pēkšņi ieradās PSRS tautas deputātu grupa Augstākās Padomes Tautību Padomes nacionālās politikas un starpnacionālo attiecību komisijas priekšsēdētāja G. Tarazeviča vadībā. Neinformējuši par savu ierašanos republikas vadību, deputāti tikās ar streiku komiteju.

Trešdien notikušajā PSRS AP Prezidija sēdē G. Tarazevičs diezgan objektīvi ziņoja par stāvokli Igaunijā. Taču Prezidijs pieņēma lēmumu par mūsu vēlēšanu likuma neatbilstību PSRS Konstitūcijai. Pat Boriss Jeļcins iebilda pret to, ka republikā jānodzīvo daži gadi, lai piedalītos vēlēšanās. Tomēr šoreiz Maskavas lēmums nebija tik ass kā pērnā gada 16. novembrī.

Ceturtdien un piektdien Tallinā notika valdības sarunas ar republikas streiku komiteju. Pēc tās pieprasījuma žurnālistus tur nelaida klāt. Otrā dienā streiku komitejas pārstāvis paziņoja, ka streiki tiek pārtraukti. Taču prasībām atcelt Vēlēšanu likumu un pārtraukt Valodu likuma darbību pievienojusies vēl viena: lai streiku radītos zaudējumus segtu no Igaunijas valsts budžeta. Sarunās piedalījās arī G. Tarazevičs.

Viņš atzina šo prasību par nereālu un aicināja streikotājus no tās atteikties.

Streiki ir pārtraukti, bet nav izbeigti. Spriegums palicis. Streikotāji no savām prasībām neatkāpsies, bet vai mūsu valdība atkāpsies no savas tautas prasībām?

Sestdien un svētdien notika Igaunijas Nacionālās neatkarības partijas (INNP) kongress. Tajā pieņēma statūtus, programmu, deklarāciju un paziņojumu PSRS Augstākajai Padomei. Deklarācijā teikts, ka neatkarību mēs varam atgūt jau šodien. Tikai jāpārvar bailes. Jāatbrīvo doma un pilsoniskā drosme. Tas nozīmē, ka INNP gatavojas piedalīties tuvākajās vietējo padomju vēlēšanās. Iespējama koalīcija ar citiem spēkiem. Augstākajai Padomei kongress paziņoja, ka atbalsta Erki Luika atteikšanos dienēt okupācijas armijā. Puisis to pauda iesniegumā, ko viņš 28. jūnijā nodeva Pelvas rajona kara komisariātam. Pret viņu ierosinās krimināllietu.

Trešdien Jaunais Igaunijas Valsts plāna komitejas priekšsēdētājs Edgars Savisārs vadīja kolēģijas sēdi. Tajā tika runāts par «slavenajiem sboriem». Lai paaugstinātu armijas kaujas spējas, vīrus atrauj no ģimenēm, ietērpj mundieros un aizsūta bez atlīdzības vākt ražu kaut kur Krievzemes plašumos. Iesaukums mūsu uzņēmumiem rada pusmiljonu rubļu zaudējumu. Saimnieciskā aprēķina apstākļos ar to samierināties nevar. Vispārējās karaklausības likumā par šādu iesaukšanu nekas nav teikts. Par pamatu piespiedu iesaistīšanai lauku darbos noder PSKP CK un PSRS MP kopīgs dokuments un pēc tam izdotā PSRS aizsardzības ministra pavēle. Kolēģijas sēdē tika piedāvāti divi pagaidu risinājuma varianti. Pirmais: Aizsardzības ministrijai jāatlīdzina zaudējumi, ko tā nodarījusi uzņēmumiem. Otrais: republikai jāsaņem samaksa natūrā. Būtībā tās ir starprepubliku ekonomiskās attiecības, kas turpmāk jākārto bez kara komisariāta iejaukšanās.

Mūsu republikas kara komisariāta pārstāvis atrodas Saratovā. No turienes saņemta ziņa, ka vīriem trūkst darba. Ja tā būs patiesa, valdība gādās, lai viņi tiktu mājās.

Notika otrā Vissavienības modes skate «Tallinas modes dienas' 89». Tika vērtētas kolekcijas sešās tematiskās grupās: «Mode un reliģija», «Mode un jaunā ekonomiskā politika», «Velte skaistajai Itālijai», «XXI gadsimta vīrieši», «Bērni — mūsu nākotne» un fantāzija par svētkiem. Pirmajā un otrajā grupā uzvarētāju vidū bija rīdzinieces.

REINS SPICS,

politikas nodaļas korespondents