16 760
labojumi
Izmaiņas
No Barikadopēdija
nav labojuma kopsavilkuma
{{Newspaper Article |Article in=Rīgas Balss |Published on=1990/01/30 |Issue number=21 |Page number=5 |Original title=Pazīstamā silueta pārvērtības |Source file=riba1990n021_005_03 |Abstract= }} {{Written by|Aija Cālīte}} {{About topic|XX Vispārējie latviešu dziesmu svētki}} {{About topic|Dziesmu svētki}} {{About topic|Dziedāšana, kordziedāšana, mūzika, Dziesmu svētki}} {{About domain|Kultūra un māksla}} {{About person|J. F. Baumanis}}{{About person|K. Pēkšēns}}{{About person|E. Pole}}{{About person|P. Kundziņš }}{{About person|Aleksandrs Birzenieks }}{{About person|V. Šņitņikovs}}{{About person|K. Daujāte}}{{About person|G. Irbīte}}{{About person|Juris Paegle}}{{About person|Andrejs Ģelzis}}{{About person|V. Altbergs}}{{About person|Ļevs Bukovskis}}{{About person|K. Zemdega}}{{About person|R. Ginters }}{{About year|1990}}Mūsu priekšstati par Dziesmu svētkiem jau ieguvuši gluži konkrētu vizuālo veidolu. Un tas saistās ar Mežaparka Lielo estrādi, kurā notikuši septiņi svētki — tātad vismaz vienas paaudzes dziedātājiem tā ir vienīgā un Lielā estrāde.
Bet atcerēsimies — paši Pirmie (1873.), kuri notika toreizējā Ķeizardārzā (tagad — Dziesmu svētku parks), pulcēja dziedātājus īpašā, tikai tai rei-, zei reizei celtā tribīnē, ko projektēja" latviešu arhitekts J. F. Baumanis. Pēc viņa iecerēm celtas būves arī Otrajiem (1880.) un Trešajiem (1888.) Dziesmu svētkiem. Arī turpmākajiem svētkiem īpašas celtnes — gan paviljonu, gan estrādes veidā — projektējuši izcilākie latviešu arhitekti — K. Pēkšēns, E. Pole, P. Kundziņš un A. Birzenieks. Jāpiebilst, ka Aleksandra Birzenieka projektētas bija arī tās divas estrādes, kuras Esplanādē (tag. Komunāru laukums) uzcēla pēc kara.
Tikai trešie pēckara Dziesmu svētki tika nodziedāti mums pazīstamajā estrādē — tas notika 1955. gadā, un tās projekta autors bija V. Šņitņikovs, piedaloties K. Daujātei un G. Irbītei. Vai tā ir nabadzības izšķērdība — uzturēt šādu lielu celtni tikai ar mērķi, lai tur reizi pa pieciem gadiem pulcētos Dziesmu svētku dalībnieki? (Kā liecina pieredze — cita stila pasākumiem šī estrāde varbūt gan noderētu, taču sabiedriskā doma tam diezgan sīvi pretojas.) Varbūt lētāk būtu celt ik reizi jaunu, estrādi, atbilstošu vadošajām arhitektūras strāvām un mums pieejamiem celtniecības sasniegumiem? Tad varbūt piepildītos daudzu senkārots mērķis — lai tā būtu ja ne pašā Rīgas centrā, tad vismaz tuvu tam, kā tas bijis pirmo Dziesmu svētku laikā.
