Pašiem savu vēsturi pārrakstīt Lielais Tautu Tēvs mums ir iemācījis pamatīgi.
Par «savu vietu pagātnē» strīdēties tagad lr ir modē: kurš bijis visdrosmīgākais, kurš žņaugos visvairāk patiesības pateicis, kurš pirmais izrunājis vārdu «mafija». Lai gan to varētu noskaidrot vienkāršāk: pašķirstot padzeltējušos drukas darbus un apskatoties.
Es gan nekad neesmu varējis... piedodiet, gribējis pateikt VISU patiesību, jo līdzās ideoloģiskajai cenzūrai patiesības devas vienmēr regulējušas ne tikai pilsoniskas, cilvēciskas vai ētiskas barjeras (iedomājieties — arī tādas ir pastāvējušas!), bet arī — un galvenokārt — masu sociālais pasūtījums.
Visos laikos cilvēki lr ir pieprasījuši tikai PUSI patiesības: to pusi, kura parocīgāka un komfortablāka, jo visa patiesība ir dzelkšņaina, skaudra un netīkama. Tā, piemēram, «tīši nodzirdītā tauta» nekad nav pieļāvusi varbūtību, ka ir iespējams arī atteikties un nedzert. Savukārt «sausā likuma» lerobežojumi ierobežojumi allaž vērtēti kā sistēmas uzbrukumi cilvēktiesībām.
Pirms kāda gadu desmita visu sabiedrības laiku un telpu bija paralizējusi veiklu afēristu sagudrota «piecrubļu spēle»: cilvēki sūtīja cits citam naudu, būdami svētā pārliecībā, ka tādējādi viņi visi kļūs bagāti, nevienam gluži neko neatņemot. Savā taisnīguma vientiesībā es nolēmu apšaubīt šādu teoriju, uzrakstīdams repliku «Kā slaistam tikt uz Eldorado».
Nekā! Mēs visi esam sistēmas upuri. Un, jo trakāk iet, jo aktīvāk meklējam ienaidnieku.
Ja pravietim dzērumā lr ir atgadījusies kļūme un viņš nejēdzīga misēkļa dēļ ir aizgājis bojā, tad tik banāls notikuma izskaidrojums nevienu neapmierina. Ir vajadzīgs vismaz mocekļa oreols. Protams, varam teikt, ka viņu ir aprijusi sistēma. Taču sistēmu pie lietas piešūt nevar. Bet kā tu banālu pataisīsi par diženu? Ir vajadzīgs mīts. Un ir vajadzīgs, lai Pravieti būtu iznicinājuši ja ne «šķīvīši», tad vismaz «krievu parašūtisti» (arī šāda versija tikusi izvirzīta visā nopietnībā!). Un šī nopietnība un vēlēšanās ir tik stipra, ka neviens vēl, ieskaitot mani, nav iedrošinājies pateikt VISU patiesību. Tā nevienam nav vajadzīga.
Mums lr ir vajadzīgs neparastais, ir vajadzīgs brīnums, ir vajadzīgs mīts. Tā vārdā — lai dzīvo sabrukums, lai dzīvo mafija! Mums ir Čumaks un KašpirovsklsKašpirovskis, kas nabagiem liks justies paēdušiem un grūtdieņus darīs laimīgus, kas izārstēs vēzi un kropļus iecels saulītē! Tāpēc neuzdrošinieties stāties ceļā masu psihozei vai, pasargdies, modināt pūli ar apnikušo jautājumu: kam tas lr ir izdevīgi?
Lai gan izdevīgums nebūtu tālu jāmeklē.