16 760
labojumi
Izmaiņas
No Barikadopēdija
nav labojuma kopsavilkuma
{{Newspaper Article |Article in=Rīgas Balss |Published on=1990/03/29 |Issue number=70 |Page number=5 |Original title=Dzīves ceļmalā |In section=Žēlsirdība |Source file=riba1990n070_005_02 |Abstract= Žēlsirdība }} {{Written by|Rozālija Djuņaševa}} {{Written by|L. Šaldajevs}} {{About topic|Žēlsirdības kustība}}{{About domain|Sociālā politika}}{{About person|V. Daļs}}{{About person|Ingrīda Belkovska}}{{About person|Velta Trifonova}}{{About person|Zinaida Perčilova}}{{About person|Valentīna Maidanska}}{{About person|Ņina Habarova }}{{About person|O. Beļauska }}{{About person|V. Bremze }}{{About person|A. Lobanova}}{{About person|А. Pučka}}{{About person|M. Orupe}}{{About year|1990}}«Dzīve, kad nāk virsū vecums, ir tāda riebeklība,» kādreiz rakstījis V. Daļs. Diemžēl šāds mūža dienu norieta vērtējums šobrīd aktuāls arī zināmai iedzīvotāju kategorijai. Jums jāpiekrīt, ja vecam cilvēkam liktenis sagatavojis rūgtu vientulību, nebeidzamu nabadzību un milzumu slimību, tad priecāties nav par ko. Un diemžēl Rīgā šādu cilvēku ir daudz. Tagad, kad no mūsu acīm norauts plīvurs, mēs beidzot viņus esam pamanījuši un sākuši skaļi runāt par šās sociāli neaizsargātās cilvēku grupas nelaimēm un vajadzībām.
Šobrīd desmit tūkstoši Rīgas pensionāru saņem nožēlojamus grašus un tik tikko spēj savilkt galus kopā. Viņi nezina, kādēļ palikuši aiz borta, ārpus tiem laimīgajiem, kam pagājušajā gadā pensiju palielināja līdz 70 rubļiem. Un tagad viņi diezin vai pensijas pielikumu sagaidīs. Nav vairs tie gadi, 4695 cilvēki no viņiem ir krietni gados. Piebildīsim, arī pavisam vientuļi. Tātad viņiem nav no kā gaidīt ne materialu, ne morālu palīdzību. Un tā kā viņu vienīgais iztikas avots ir pensija, acīmredzot viņi nekad neatbrīvosies no cilvēku cieņas pazemojošās nabadzības. Musu dzīves skarbā realitāte.
