Ieiet

Partneri Komanda Par mums Kontakti Ziedojumi
 
janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembris oktobris novembris decembris
Helsinki-86
VAK
LNNK
LTF
PSRS tautas deputāti
LR Augstākās Padomes deputāti

Izmaiņas

No Barikadopēdija

719292

Pievienots 1 891 baits, 2015. gada 24. novembris, plkst. 08.15
nav labojuma kopsavilkuma
{{Site news |Webpage=Www.diena.lv |Published on=2011/01/21 |Url=http://www.diena.lv/manas-atminas-par-barikazu-laiku-764361 |Original title=Manas atmiņas par Barikāžu laiku }} {{Written by|Andrejs Cīrulis}} {{About topic|BARIKĀDES, 1991}} {{About topic|Barikādes, apšaude pie Iekšlietu ministrijas, 1991}} {{About topic|Barikādes, Doma laukumā, 1991}} {{About topic|Barikādes, Latvijas Radio, 1991}} {{About topic|Barikādes, Preses nams, 1991}} {{About topic|Barikādes, Latvijas Televīzija, 1991}} {{About topic|Barikādes, Latvijas deputātu darbība PSRS Augstākajā Padomē, 1991}} {{About topic|Latvijas Nacionālā bibliotēka - V. Lāča Latvijas PSR Valsts bibliotēka}} {{About topic|Barikādes, Roberta Mūrnieka piemiņai, 1991}} {{About topic|OMON (SUMV, SUV), omonieši, melnās beretes}} {{About topic|PSRS tautas deputāts}} {{About topic|VDK, čeka, NKVD}} {{About domain|Politika}} {{About domain|Vēsture}} {{About person|Andrejs Dandzbergs}} {{About person|Gunārs Birkerts}} {{About person|Juris Laksovs}} {{About person|Ojārs Kalniņš}} {{About person|Antra Cilinska}} {{About person|Jurijs Ščekočihins}} {{About person|Mihails Gorbačovs}} {{About person|Edmunds Johansons}} {{About person|Ļeščinskis}} {{About person|Aivars Pastalnieks}} {{About person|Anatolijs Lukjanovs}} {{About person|Anita Mellupe}} {{About person|Boriss Pugo}} {{About person|Dmitrijs Jazovs}} {{About person|Dzintars Lemhens}} {{About person|Jānis Janovskis}} {{About person|Roberts Mūrnieks}} {{About person|Ēriks Hānbergs}} {{About person|Sergejs Kuzmins}} {{About organization|PSRS Augstākā Padome}} {{About organization|Latvijas Tautas frontes Domes valde (LTF Domes valde, LTF valde)}} {{About organization|Latvijas Kultūras fonds}} {{About organization|Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja (VDK)}} {{About organization|PSRS Valsts Drošības komiteja (VDK)}} {{About media|«Padomju Jaunatne», laikraksts}} {{About media|«Labvakar», TV raidījums}} {{About media|«Latvijas Jaunatne», laikraksts}} {{About event|E1991011506}} {{About event|E1991011507}} {{About year|1991}} '''Andrejs Cīrulis,'''
''bijušais „Padomju Jaunatnes redaktors,''
Un varbūt, ka tieši šis apstāklis arī bija viens no tiem, kas Latviju glāba no milzīgas asinspirts. Visu jau mēs tāpat neuzzināsim, līdz nebūs atvērti slepenie PSRS arhīvi.
*&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp<p style="text-align: center;">&nbsp;* &nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; *&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; *</p> <br/>Antras Cilinskas filmā „Provokācijas anatomija” omonietis Sergejs Kuzmins pastāstīja, ka Rīgā jau viss bija sagatavots lielam slaktiņam, kura laikā tiktu ieņemta gan LTF, gan Augstākās Padomes, Ministru padomes, Preses nama, TV un radio ēkas. Taču nezin kādu iemeslu dēļ izrēķināšanās ar žurnālistiem, Latvijas Tautas frontes pārstāvjiem un republikas vadību pusstundu pirms paredzētā laika tika atcelta. Kā filmā izteicās Sergejs Kuzmins - to nezināja arī omonieši.
&nbsp;&nbsp;Mīklainā nāvē mirušais krievu žurnālists Jurijs Ščekočihins vēlāk nāca klajā ar savu versiju, ka Maskavas militāristu nodomus mainīja informācijas noplūde, kas saistīta ar viņiem negaidītu publikāciju „Padomju Jaunatnē”.
1990. gada 21. decembrī redakcijā (vēl bijām Preses namā) atskanēja trauksmes zvans no Maskavas un redaktora vietnieks Aivars Pastalnieks sagatavoja publikāciju, kas nekavējoši tika publicēta sestdien, 1990. gada 22. decembrī.
---------------------------
''Fakts un komentārs''
''Johansona kungs nepieļauj iespēju, ka VDK komisija no Maskavas varēja uzturēties Latvijā, apejot republikas VDK.''
---------------------------
Jāpiebilst, ka tajā laikā darbojās cenzūra, un Johansona kunga komentārs bija visefektīvākais veids, lai nepieļautu materiāla svītrošanu. Tolaik jau nebija tā kā tagad, kad rakstīt var brīvi visu, kas ienāk prātā. Cenzūras spēks bija milzīgs. E. Johansona komentārs nozīmēja arī to, ka informācija nekavējoši kļūs zināma PSRS Valsts drošības komitejas augstākās varas gaiteņos. Un vēl jāpiebilst, ka laika gaitā kļuva saprotams, ka E. Johansons par PSRS VDK grupas braucienu patiešām varēja nezināt.
Janvāra barikādes visu laiku bija avīzes galvenā tēma. Bet, no mūsdienu viedokļa, interesanta ir atgriešanās pie Ščekočihina tēmas. „Latvijas Jaunatnes” 4. numurā, kas datēts ar 1991. gada 15. – 19. janvāri. (Vienu dienu pirms uzbrukuma Iekšlietu ministrijai!)
-------------------------
''Vai taisnība Ščekočihinam?''
''Aivars Pastalnieks''
-------------------------
13. janvāra naktī asinspirts notika Lietuvā.
Latvijā bija Barikādes, bija uzbrukumi un slepkavības, bet šī nežēlība nesasniedza Maskavas varasvīru sākotnēji plānoto apjomu.
 *&nbsp<p style="text-align: center;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp"></p><p style="text-align: center;">* &nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; *&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; *</p><p style="text-align: center;"></p>
Tāpat ļoti būtiski pieminēt no Latvijas Tautas frontes ievēlēto PSRS tautas deputātu lomu bruņoto varmāku savaldīšanā.
''Atradies arī iegansts antidemokrātisko spēku plašākam uzbrukumam Baltijā, pro­ti — Baltijas valdību lēmums paaugstināt pārtikas produktu cenas. Protams, Maskavā ne sliktāk par mums saprot, ka, nepaaugsti­not šīs cenas, nav iespējams izveidot tirgus attiecības un ka Baltijas valdības nopietni domā, kā radīt kompensācijas mehānismu mazturīgo ļaužu aizsardzībai.''
''Notikumi sāka attīstīties tūliņ pēc Jaunā gada. 2. janvārī — kā pēc tam noskaidro­jās — Latvijas komunistiskās partijas CK uzdevumā bruņoti omonieši ieņēma Preses namu Rīgā, par laimi, bez upuriem, kaut arī šāva. Šoreiz par ieganstu noderēja it kā ne­taisnīgi risināts īpašuma jautājums. Ne maršals Jazovs, ne iekšlietu ministrs Pugo nespēja paskaidrot Latvijas valdībai, kas de­vis pavēli. Kādam Padomju Savienībā taču ir jāatbild par bruņotu formējumu darbību &nbsp;?''
''Kad pie Preses nama ieradās PSRS tautas deputāti, omonieši uzvedās izaicinoši un, ne­ko nepaskaidrojot, deputātus telpās neielai­da. Latvijā ievēlēto PSRS tautas deputātu grupa&nbsp; 7. janvārī nosūtīja&nbsp; uz Maskavu iekšlietu ministram Pugo deputātu pieprasī­jumu šajā jautājumā, taču atbildēt, protams, neviens nesteidzas.''
''Nav šaubu — ja PSRS vadība turpinās līdzšinējo politiku, no traģiskiem notiku­miem Baltijā nebūs iespējams izvairīties. Baltijas tautas savu izvēli ir izdarījušas, ie­vēlot savu republiku Augstākās padomes. Neatkarības ideju nevar ne izdzēst, ne aptu­rēt — tad ir jāiznīcina visi šīs idejas nesēji.''
''Taču sakarā ar šiem notikumiem gribētos uzdot dažus jautājumus prezidentam Gorbačovam, maršalam Jazovam un iekšlietu ministram Pugo. Vai patiešām jūs, Mihail Sergejevič, demokrāts un Nobela Miera prē­mijas laureāts, nesaprotat, kādas pārmaiņas ir notikušas valstī jūsu paša pasludinātās pārbūves gaitā? Vai tad jums nav skaidrs, ka vienas partijas, viena politiskā spēka vie­tā jau ir vairāki? Un ka demokrātiskā sa­biedrībā tikai tautai pašai ir tiesības demok­rātiskā ceļā izvēlēties, kuram no tiem dot priekšroku? Kopš kura laika demokrātiskā sabiedrībā runāt gan var visi, bet tikai viena partija, viens politiskais spēks var saņemt arī vēl bruņoto spēku atbalstu? Varbūt tā ir kāda jauna demokrātijas forma &nbsp;?''
''Jā, mēs zinām kādu pirmspārbūves režīma iezīmi — ja notika vēršanās pret tau­tu, pēc tam nebija iespējams atrast vainīgo. Bet, Jazov un Pugo, jūs taču esat ministri, kam pakļauti ārkārtīgi vareni spēki. Vai tad mūsu tagadējā sabiedrībā tas neprasa no jums arī atbildību par to, lai šie spēki netik­tu izmantoti pret mierīgiem iedzīvotājiem, pret savu tautu &nbsp;? Šobrīd mēs to neredzam.''
''Kas atliek baltiešiem? Šajā situācijā — acīmredzot vienīgi paļauties uz pasaules de­mokrātiskās sabiedrības atbalstu. Baltijas republiku parlamenti patlaban to arī dara.»''
---------------------
Var droši apgalvot, ka šī runa bija Andreja Dandzberga zvaigžņu stunda. Pats to nemaz neapzinādamies, viņš tajā brīdī pār­rāva kādu aizsprostu, un palu ūdeņi, iebrāz­damies deputātu sēžu zālē, caur televīzijas kanāliem aizmutuļoja pāri planētai. Un ne­bija jau vairs iespējams tos apturēt vai ieva­dīt brūkošajai PSRS lielvarai vēlamajā gultnē.
*&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; *&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; &nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;*
<p style="text-align: center;">* &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; *&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; &nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;*</p><br/>1991. gada janvārī „Latvijas Jaunatne” darbojās daļējā pagrīdē. Publikai pieejamā redakcijas daļa mitinājās Latvijas Filharmonijas pārvaldes telpās Kaļķu ielā netālu no Barikādēm, bet reālie avīzes veidotāji kopā ar datoriēm un pārējo tehniku bija noslēpušies „Agroproma” mājā Maskavas ielā.&nbsp;
20. janvāra pievakarē mājup devos ātrāk nekā parasti. Gāju pa Ļeņina (tagadējo Brīvības) ielu vienu trolejbusa pieturu tālāk, lai apskatītu pie viesnīcas „Latvija” novietoto omoniešu sašauto autobusu. Tur sastapu savu jaunības draugu – Latvijas Mākslas akadēmijas docentu Dzintaru Lemhenu. Viņš ejot uz savām Barikādēm – pa nakti dežūrēt Mākslas akadēmijas telpās. Viņš mani aicināja atnākt līdzi – tur daudz cilvēku. Lai es viņus uzmundrinot. Citādi mani tikai televīzijā vien redzot. Vārds pa vārdam, un es piekritu. Un jāteic, ka tovakar uz Mākslas akadēmiju mani vilka tāds kā iekšējs magnēts
Neviens jau nevar pateikt, kā tas ietekmēja notikumu tālāko gaitu, bet jādomā, ka ietekmēja gan. Jo PSRS vadībai ASV domas nebija mazsvarīgas.
*&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; *&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; *
<p style="text-align: center;">* &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; *&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; *</p><br/>Šobrīd šīs atmiņas ir ar sarūgtinājuma piegaršu, jo, no lāča bēgdami, uzskrējām...
Un tomēr jāatceras – neatkarīgā Latvija ir vērtība, kas stāv pāri mūsdienu ikdienas raizēm. Tolaik bieži runāju TV tiešraidēs un aicināju cilvēkus pieradināt sevi, radus, draugus, kaimiņus un sveštautiešus pie domas – Latvijas būs brīva!
Ja man tagad būtu tāda iespēja, es aicinātu visus pieradināties pie domas –&nbsp;'''Latvija būs laimīga!'''
16 760
labojumi
© 2012 Barikadopēdijas fonds. Idejas un nosaukuma autors - Andrejs Cīrulis. Citēšanas gadījumos atsauce uz Barikadopēdiju ir obligāta.
Publicēto materiālu autortiesības pieder to autoriem.