«Tautasdziesma»

No Barikadopēdija
Versija 2012. gada 17. novembris, plkst. 12.05, kādu to atstāja Andrejs (Diskusija | devums)
Tuvojas XX Vispārējie latviešu dziesmu svētki

Lai labāk sagatavotos nozīmīgajiem latviešu kultūras svētkiem, lai par svētku repertuāru ieinteresētos arī mūsu republikā dzīvojošie cittautieši, jau sākot ar janvāri, Latvijas filharmonija organizē koncertu ciklu, kurā izskanēs Dziesmu svētku repertuārs. Atšķirībā no iepriekšējiem svētkiem, kur skanēja tikai viens koru koncerts Mežaparka estrādē, šajos svētkos būs pavisam četri koncerti ar atšķirīgu programmu. Katram no tiem dots savs nosaukums: «Likteņdziesma», «Tautasdziesma», «Dzīves dziesma» un Simfoniskās mūzikas koncerts. Šomēnes rajonos un pilsētās sākas koru skates. Izcilākie Tautas kolektīvi jau šobrīd ir gatavi koru finālskatēm. 19. janvārī LVU aulā notiks koncerta «Tautasdziesma» repertuāra izdziedāšana. То klausīsimies Tautas koru «Ausma», «Gaudeamus» un «Daile» priekšnesumā. Kora «Ausma» mākslinieciskais vadītājs ir Jānis Zirnis, kurš Dziesmu svētku kopkora diriģentu vēlēšanās saņēma visvairāk balsu. Koris «Ausma» vairākkārt ir bijis Dziesmu svētku koru «karu» laureāts, bet 1980. gadā finālskatē tas aizsteidzās priekšā pat korim «Dzintars». Aizpagājušo vasaru korim «Ausma» izdevās iegūt nedalītu pirmo vietu ļoti reprezentatīvajā starptautiskajā koru konkursā «Tallina —88».

Rīgas Politehniskā institūta studentu Tautas koris «Gaudeamus» Edgara Račevska vadībā pēdējos gados mākslinieciskajā un tehniskajā varēšanā tuvojas profesionāla kora līmenim. Kolektīvs ir mūsu republikā iedibinātā studentu koru konkursa «Rīgas gailis» laureāts, 1989. gadā, un starptautiskā koru konkursa 1988. gada laureāts Debrecenā. Aizvadītajā vasarā kolektīvs piedalījās arī starptautiskajā koru konkursā Itālijā.

Arī Tautas koris «Daile» un tā diriģents G. Kokars allaž Dziesmu svētkos guvis godalgotas vietas. Šis kolektīvs, ko republikā un ārpus tās pelnīti uzskata par Pētera Barisona un Imanta Kalniņa mūzikas labāko interpretu, ļoti emocionāli, temperamentīgi un vērienīgi atklāj arī latviešu mentalitāti tautasdziesmās.

 

L. LUKŠEVICA