Birokrāti, developer, forumadmin, Interfeisa administrators, Administrators (Semantic MediaWiki), Curators (Semantic MediaWiki), Administratori, Widget editors
1 881
labojums
Izmaiņas
No Barikadopēdija
Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Latvijas Jaunatne |Published on=1990/02/06 |Issue number=23 |Page number=1 |Original title=«Dievs dod tautai tos saprast!» }} {{Written by|I. Raiskum...
{{Newspaper Article
|Article in=Latvijas Jaunatne
|Published on=1990/02/06
|Issue number=23
|Page number=1
|Original title=«Dievs dod tautai tos saprast!»
}}
{{Written by|I. Raiskuma}}
{{About topic|Kultūras dzīve Latvijā}}
{{About domain|Kultūra un māksla}}
{{About place|Rīga}}
{{About year|1990}}
Piektdien izstāžu zālē «Latvija» atklāja izstādi «Latvija — 20. gs. kūlenis. 1940. — 1990. g.» (J. Boiko, A. Breže, O. Pētersons, J. Putrāms, Kr. Ģelzis, I. Mailīte, I. Mailītis, O. Tilbergs, A. Zariņa, I. Iltnere, I. Gailēns, S. Māliņa, S. Davidovs).
— Rīga atkal ieņem to centra pozīciju avangarda mākslas parādēs, kas tai piederas; patiesībā šī izstāde, šis notikums ir norma, — atklājot izstādi, uzsvēra Mākslinieku savienības priekšsēdētāja Džemma Skulme. — Sajā izstādē man jādomā par avangardu, kas Latvijā sākās 1920. gadā, jādomā arī par pretestību. Jādomā par izstādēm, kas notika 1973. un 1984. gadā un par visu to piedzīvojumu virkni, kas pēc tam sekoja… Jādomā par 1988. gada latviešu mākslinieku izstādi, kas notika Rietumberlīnē, un jādomā arī par 1939. gadu, kad notika pēdējā latviešu mākslas izstāde Londonā… Gribu runāt par Latvijas mākslas vietu Eiropā. Ne velti mēs stāvam izstādes centrā pie darba «Eiropas nolaupīšana». Mēs visi domājam par kopīgo Eiropas māju, arī par mūsu bažām un nostāju šajā sakarā. Ceru, ka šīs izstādes skatītāji būs vērīgi un gudri. Protams, avangards rada alternatīvu, avangards rada pretestību, bet pretestība savukārt rada avangardu, alternatīva rada avangardu.
Šajā kontekstā domājot par neatkarību, jāsaka, tauta šo domu traktē diezgan sentimentāli. Māksla ir labs modelis, kā jādomā par neatkarību. Māksla dod iespēju neatkarībai. Man šai sakarā vienmēr ir bijis viens sakāmais: tos, kas šajā neatkarībā jau ir iegājuši, tauta bieži vien nesaprot. Dievs dod tautai tos saprast!
Pierakstījusi I. RAISKUMA
|Article in=Latvijas Jaunatne
|Published on=1990/02/06
|Issue number=23
|Page number=1
|Original title=«Dievs dod tautai tos saprast!»
}}
{{Written by|I. Raiskuma}}
{{About topic|Kultūras dzīve Latvijā}}
{{About domain|Kultūra un māksla}}
{{About place|Rīga}}
{{About year|1990}}
Piektdien izstāžu zālē «Latvija» atklāja izstādi «Latvija — 20. gs. kūlenis. 1940. — 1990. g.» (J. Boiko, A. Breže, O. Pētersons, J. Putrāms, Kr. Ģelzis, I. Mailīte, I. Mailītis, O. Tilbergs, A. Zariņa, I. Iltnere, I. Gailēns, S. Māliņa, S. Davidovs).
— Rīga atkal ieņem to centra pozīciju avangarda mākslas parādēs, kas tai piederas; patiesībā šī izstāde, šis notikums ir norma, — atklājot izstādi, uzsvēra Mākslinieku savienības priekšsēdētāja Džemma Skulme. — Sajā izstādē man jādomā par avangardu, kas Latvijā sākās 1920. gadā, jādomā arī par pretestību. Jādomā par izstādēm, kas notika 1973. un 1984. gadā un par visu to piedzīvojumu virkni, kas pēc tam sekoja… Jādomā par 1988. gada latviešu mākslinieku izstādi, kas notika Rietumberlīnē, un jādomā arī par 1939. gadu, kad notika pēdējā latviešu mākslas izstāde Londonā… Gribu runāt par Latvijas mākslas vietu Eiropā. Ne velti mēs stāvam izstādes centrā pie darba «Eiropas nolaupīšana». Mēs visi domājam par kopīgo Eiropas māju, arī par mūsu bažām un nostāju šajā sakarā. Ceru, ka šīs izstādes skatītāji būs vērīgi un gudri. Protams, avangards rada alternatīvu, avangards rada pretestību, bet pretestība savukārt rada avangardu, alternatīva rada avangardu.
Šajā kontekstā domājot par neatkarību, jāsaka, tauta šo domu traktē diezgan sentimentāli. Māksla ir labs modelis, kā jādomā par neatkarību. Māksla dod iespēju neatkarībai. Man šai sakarā vienmēr ir bijis viens sakāmais: tos, kas šajā neatkarībā jau ir iegājuši, tauta bieži vien nesaprot. Dievs dod tautai tos saprast!
Pierakstījusi I. RAISKUMA
