Izmaiņas

{{Newspaper Article|Article in=Padomju Jaunatne|Published on=1989/09/20|Issue number=181|Page number=3|Original title=Ko tie mūsu kaimiņ' dar'? (Lietuva, 1989)|Source file=paja1989n181_003_02|Abstract=}} {{Written by|Sigita Urbonavičūte}} {{About topic|Lietuva - Ko tie mūsu kaimiņ' dar',1989, 1990}} {{About topic|Lietuvas neatkarības cīņas}} {{About domain|Politika}} {{About media|«Komjaunimo Tiesa», laikraksts (Lietuva)}} {{About year|1989}}Lietuvā situācija šobrīd ir visai nenoteikta — atlikta Lietuvas Augstākās Padomes sesija. Lietuvas AP Prezidija sekretārs Ludviks Sabutis paskaidrojis, ka tas saistīts ar PSKP CK plēnumu, kas aplūko nacionālo jautājumu. Taču Lietuvas sabiedrība sesijas atlikšanu uzskata par izvairīšanos no problēmu risināšanas. Šo AP sesiju ļoti gaidīja, tās darba kārtībā bija paredzēti visnotaļ svarīgi jautājumi — likums par Lietuvas PSR pilsonību un par referendumu.

}}*{{Written by|Sigita Urbonavičūte}}{{About topic|Lietuva - Ko tie mūsu kaimiņViļņas rajons piektdien pasludināja savu autonomiju. Lai izprastu šo situāciju, vajadzīgs neliels ieskats vēsturē. Proti, līdz 1919. gadam Viļņas rajons piederēja Polijai, pēc tam tas tika atdots Lietuvai. Lielais vairums Lietuvas poļu tagad domā, ka Viļņa joprojām pieder viņiem. [Nākamā ziņu laidienā precizēts: '''«Vēsturiski Viļņas rajons Polijai piederējis no 1919. gada līdz 1939. gadam, bet 1939. gadā Viļņu atdeva Lietuvai».]'' dar' Kad pēdējam Lietuvas Republikas ārlietu ministram Jozum Urbšim jautāts, vai Lietuvas Republikai bijušas labas attiecības ar Latviju un Igauniju,1989viņš atzinis, 1990}}ka kontakts ar Latvijas un Igaunijas valstīm Lietuvai nav bijis īpaši ciešs — un tieši tāpēc, ka abu šo valstu vadītāji nav gribējuši kaut jel kā iejaukties lietuviešu un poļu konfliktā…{{About topic|Lietuvas neatkarības cīņas}}{{About domain|Politika}}Šobrīd ir pilnīgi skaidrs, ka šo divu rajonu — Šalčininku (par šā rajona autonomijas pasludināšanu «PJ» lasītāji varēja lasīt 13. septembra numurā) un Viļņas — autonomijas pasludināšana ir antikonstitucionāla. Pastāv bažas, ka «autonomijas kustība» var turpināties, jo Lietuvā ir daudz rajonu, kur dzīvo krietns skaits poļu. Kaut arī nacionālu konfliktu starp lietuviešiem un poļiem nekur Lietuvā nav, situācija ir sarežģīta un satraucoša. * Visu pagājušo nedēļu Lietuvā darbojās partijas kontroles komisija no Maskavas. Tā darbojās gandrīz vai pagrīdē un pirms aizbraukšanas tikās vienīgi ar republikas partijas laikraksta «Tiesa» pārstāvjiem. Komisijas priekšsēdētāja nekādus komentārus un secinājumus neesot izteikusi, acīmredzot visi savāktie materiāli tiks apstrādāti Maskavā. * {{About media|Sestdien iznāca kustības «Sajūdis» laikraksta «Sajūdis» pirmais numurs, pagaidām avīze nāks klajā divas reizes nedēļā, ar jauno gadu — ik dienas. To izdod, pamatojoties uz saimniecisko aprēķinu, tā ir skaisti izveidota un diezgan dārga. Avīzes redakcija (uz turieni pārgājuši arī pieci žurnālisti no mūsu laikraksta «Komjaunimo Tiesa») savu laikrakstu «Sajūdis» pasludinājusi par brīvās preses izdevumu un pirmajā numurā avīzi «Komjaunimo Tiesa» nosaukusi par komunistisku.  [''Nākamā ziņu laidienā precizēts: '''''Kustības «Sajūdis» jaunā laikraksta nosaukums ir «Respublika», laikraksts (Lietuva)}}tā cena ir 15 kapeikas.]'''   * Lietuvas sporta dzīvē atzīmēta vēsturiska notikuma 50. gadadiena. 1939. gadā Lietuvas vīriešu basketbola izlase «Žalgiris» pirmo reizi ieguva pirmo vietu Eiropas basketbola čempionātā Parīzē. Tieši tad un tieši tāpēc lielākās Parīzes avīzes pirmo reizi publicējušas Lietuvas karti. Tātad — lietuvieši savu pirmo logu uz Eiropu «izcirtuši», pateicoties basketbolam.   '''SIGITA URBONAVIČŪTE,''' vēstuļu nodaļas korespondente {{About year|1989}}