Izmaiņas

|Source file=paja1989n098_003_02

}}

{{Written by|Eve Osa}}

{{About topic|Igaunija - Ko tie mūsu kaimiņ' dar', 1989., 1990}}

Pamatojoties uz Igaunijas Augstākās Padomes pērnā gada 16. novembra sesijā pieņemto Deklarāciju par Igaunijas PSR suverenitāti, plēnuma dalībnieki vienojās vēl par vienu ideju. Proti, vērsties pie VĻKJS CK Maskavā ar priekšlikumu noslēgt divpusēju sadarbības līgumu starp šīm abām centrālkomitejām un noteikt jaunas IĻKJS CK biroja pilnvaras.

Taču pats svarīgākais aizvadītās nedējas notikums ir republikas Augstākās Padomes sesija. Tajā visnozīmīgākais savukārt ir lēmums — ar nākamā gada 1. janvāri Igaunijas PSR pāriet uz republikas saimniecisko aprēķinu. Par šo lēmumu balsoja 239 deputāti. «Pret» un «atturējušos» nebija. Klātesošie izskatīja un apstiprināja republikas saimnieciskā aprēķina koncepciju un pieņēma Likumu par Igaunijas PSR saimnieciskā aprēķina pamatiem. Šos dokumentus sastādot, ievērots pamatprincips — neviens, arī visa republika kopumā, nedrīkst dzīvot pāri saviem līdzekļiem un izdevumiem jābūt atbilstīgiem ieņēmumiem.

Priecīga vēsts — saņemta pozitīva atbilde uz deputātu pieprasījumu par Mārdu ķīmiskā kombināta sērskābes ceha slēgšanu. Naktī no 15. uz 16. maiju uz visiem laikiem tika pārtraukta apkārtējai videi ļoti kaitīgo ķīmisko savienojumu ražošana. Tas nozīmē, ka kodīgie oranžīgie dūmi, ko Tallinas iedzīvotāji sauca par «lapsas asti», nekad vairs nepacelsies pār pilsētu. Vairāk nekā desmit gadus ilgušais cīniņš starp pilsētas deputātiem, «zaļajiem» un ķīmisko kombinātu beidzies ar pirmo panākumu.

<p style="text-align: center; ">***</p>

19. maijā pirmo reizi Igaunijas PSR vēsturē netika svinēta Vissavienības pionieru organizācijas gadadiena. Bērniem ir savas jaunas (vai atjauninātas) masu organizācijas — skauti, Zēnu savienība un citas.

<p style="text-align: center; ">***</p>

19. maijā 70. dzimšanas dienu svinēja Tartu Valsts universitātes profesors, bijušais šīs Universitātes žurnālistikas katedras vadītājs Juhans Pīgels. Visi un ikviens Igaunijas preses žurnālists viņu uzskatot par savu skolotāju.

Bet divas dienas pirms tam savu 70. dzimšanas dienu Tallinas Virsnieku namā atzīmēja nu jau visā Padomju Savienībā zināmais akadēmiķis G. Nāns, kuru daudzie oficiālie apsveicēji daudzināja arī par «kaismīgo politisko un publicistisko darbību».

<p style="text-align: center; ">***</p>

Iznācis Igaunijas Kultūras fonda iknedēļas avīzes «Pirmdiena» pirmais numurs. Bet divi citi preses izdevumi nomainījuši savus nosaukumus. Tā igauņu valodā iznākošo avīzi «Padomju Skolotājs» turpmāk sauks par «Skolotāju Avīzi», bet žurnāls «Padomju Skola» pārdēvēts par «Izglītību».

<p style="text-align: right; ">'''EVE OSA,'''</p><p style="text-align: right; ">izglītības nodaļas vadītāja</p>

&nbsp;