16 760
labojumi
Izmaiņas
No Barikadopēdija
nav labojuma kopsavilkuma
{{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1989/04/26 |Issue number=80 |Page number=3 |Original title=Ko tie mūsu kaimiņ' dar'? (Lietuva, 1989) |Source file=paja1989n080_003_04 }}{{Source image|articles/606/260/606260.jpg}} {{Written by|Henrika Valuckaite}} {{About topic|Lietuvas neatkarības cīņas}} {{About topic|Molotova — Ribentropa pakts}} {{About topic|Traģiskie notikumi Tbilisi, 1989}} {{About topic|Partijas XIX Vissavienības konference}} {{About topic|Lietuva - Ko tie mūsu kaimiņ' dar',1989, 1990}}{{About topic|Katoļu baznīca}}{{About topic|PSRS tautas deputāts}}{{About topic|Baltijas republiku sadarbība}} {{About domain|Politika}} {{About domain|Reliģija, baznīca}}{{About person|Vincents Latkevičs}} {{About person|Antans Pauls Baltakis}} {{About person|Jons Jurašs}} {{About person|Jurijs Rosts}} {{About organization|«Sajūdis»}} {{About organization|Baltijas Padome}} {{About media|«Komjaunimo Tiesa», laikraksts (Lietuva)}} {{About place|Lietuva}}{{About year|1989}} Lietuvā iepriekšējā nedēļa pagāja mierīgi — nebija ne kongresu, ne mītiņu, ne piketu. Bet tas bija tikai ārējs miers, tā cēloņi ir daudznozīmīgi. Šīs nedēļas laikā, piemēram, noskaidrojās: ja ilgi skrien ar pieri sienā, reizēm siena tomēr sabrūk. Piektdien mūsu laikraksta pirmajā lappusē tika publicēts materiāls «Molotova — Ribentropa pakta slepeno papildprotokolu pastāvēšanas fakts tiks atzīts». Šo vēstuli, manuprāt, gaidīja ne tikai visa Lietuva, bet arī latvieši un igauņi. Beidzot Maskavas vēsturnieki sagatavojuši PSRS valdības paziņojuma projektu, kurā atzīts, ka slepenie protokoli tomēr bijuši. Tiesa, pagaidām nav zināms, kāds būs šā dokumenta galīgais teksts. Projektā ir postulāti, kuri nesaskan ar mūsu vēsturnieku vērtējumiem. Lai nu kā, bet — ledus sakustējies.
Jau veselu gadu ilgst diskusijas par nacionālās skolas izveidošanu, līdz beidzot klajā nācis tās koncepcijas projekts. Tajā uzsvērts, ka izglītības sistēmai ir jāveicina cilvēka un nācijas integrācija, jāsekmē viņu pašapziņa un jārada priekšnoteikumi personības un tautas pilnveidei. Vispārizglītojošās skolas galvenais uzdevums — pievērsties cilvēkam kā absolūtai vērtībai, attīstīt viņa garīgumu caur nacionālo kultūru un visas cilvēces kultūru. Šis projekts, šķiet, ir vienīgais jauninājums, kas saņēmis tik vienbalsīgu atbalstu — gan no valdības, gan Tautas izglītības ministrijas, gan skolotāju, gan sabiedrības puses.
