Izmaiņas

{{Written by|Dainis Īvāns}}

{{About domain|Politika}}

Šāgada 4. februārī atkārtotajās Rīgas pilsētas un rajonu padomju deputātu vēlēšanās noticis traģisks pavērsiens, kas var kļūt liktenīgs gan Rīgas, gan visas Latvijas gājumam uz demokrātiju, labklājību un brīvību. Briesmas ir ne vairāk un ne mazāk kā visi līdzšinējie demokrātijas iekarojumi un brīvības. Vēlēšanās uzvaru un «tautas uzticību» ir guvuši «vadošie» stagnācijas un reakcijas spēki, kas pārvaldījuši, apspieduši un kropļojuši Latvijas sabiedrību visa pēdējā pusgadsimta laika, kas droši vien arī tagad nekautrēsies ne no kā, lai saglabātu savu privileģēto stābokli un varu. Interfronte var līksmot, un to viņa arī dara. Rīgas pilsētas «īstenie komunisti» var uzsaukt tostus par godu mūsu naivumam, nespēkam un kūtrumam, par godu mūsu neprasmei iziet kopus cīņā pret saviem īstenajiem pretiniekiem — Rīgas kompartijas aparāta un valsts ierēdņu prettautisko, korumpēto savienību. Pierimstot mūsu modrībai un aktivitātēm, pateicoties Klaucēna kantora rosībai un dezinformācijai republikas presē, paša Klaucēna un «Lauku Avīzes» publikācijām laikraksta «Sovetskaja Latvija», atkal kļuvusi iespējama Rīgas gorkoma un ispolkoma diktatūras nostiprināšanas Latvijas galvaspilsētā. Atkal kļuvusi iespējama līdz šim praktizētā Rīgas latviešu un visu pārējo tautību iedzīvotāju interešu ignorēšana un, kas zina, pat fiziska izrēķināšanas «principu vārdā», kā ne tik sen pie Brīvības pieminekļa.