Apskatīt 605211 izejas kodu

{{Newspaper Article
|Article in=Rīgas Balss
|Published on=1990/02/05
|Issue number=26
|Page number=6
|Original title=L. Valensas preses konference
|Source file=riba1990n026_006_03
}}
{{Source image|articles/605/211/605211.jpg}}
{{Written by|TASS}}
{{About topic|Sociālistiskās sistēmas sabrukums}}
{{About topic|Tirgus ekonomika}}
{{About domain|Politika}}
{{About person|A. Kvasņevskis}}
{{About person|Lehs Valensa}}
{{About organization|Arodbiedrības}}
{{About organization|«Solidaritāte», Polija}}
{{About place|Polija}}
{{About place|Gdaņska}}
{{About year|1990}}
Varšava (TASS). Gdaņskā arodbiedrības «Solidaritāte» līderis Lehs Valensa sarīkoja tradicionālo atklāto preses konferenci.

Skardams rezultātus, kas gūti jaunās kreiso spēku partijas dibināšanas kongresā, L. Valensa izteica vilšanos. «Kongress nav devis gaidītos rezultātus,» viņš sacīja. «Es gribētu, lai kreisie spēki pilnīgi pārmainītos. Es domāju, ka A. Kvasņevskis un citi norobežosies no PASP un nepārkrāsosies… Starp citu, šī partija ilgi nepastāvēs, jo tāda tā nav vajadzīga.»

Visai skeptiski L. Valensa vērtēja arī pašas «Solidaritātes» stāvokli. Tās līderis atzīmēja, ka šai kustībai draud anarhija, jo daudzas tas grupas uzskata, ka tikai tām ir taisnība. «Bet patiesībā visiem jāturas kopā — no ebrejiem līdz kristiešiem, no sarkanajiem līdz zaļajiem,» viņš teica.

L. Valensa vēlreiz atkārtoja, ka viņš domā aiziet no arodbiedrību darbības. Mans pašreizējais mērķis ir «Solidaritātes» kongress, kas ir labi jāsagatavo, jo pēc iespējas drīzāk jāatgriežas pie arodbiedrību darba. Kongresā mani grib «sist» par to, ka es nevis nodarbojos ar arodbiedrībām, bet ar politiku. Tomēr patlaban «Solidaritātei» ir jāatņem daļa nastas, tai jāizvirza tikai arodbiedrību problēmas, bet ar politisku problēmu risināšanu jānodarbojas partijām. Jau rodas jauns monopols, un tāpēc es netiecos uz vienotību. Mēs taču necīnījāmies par jaunu monopolu radīšanu.

Par to, kāda, viņaprāt, būs Polijas jaunā ekonomiskā kārtība, L. Valensa norādīja, ka iestājas par to, lai ekonomikā darbotos 60 procenti ģimeņu uzņēmumu, kuros vīrs būtu direktors, sieva — arodbiedrības biedre, bet dēls — proletārietis.