16 760
labojumi
Izmaiņas
No Barikadopēdija
nav labojuma kopsavilkuma
|Abstract=70 gadi jaunības zīmē
}}
{{Source image|articles/603/431/603431.jpg}}
{{Written by|Inga Helmane}}
{{Written by|Vilis Krūmiņš}}
{{About place|Jūrmala}}
{{About place|Olaine}}
{{About event|E1988102700}}
{{About year|1988}}
'' ''
<p style="text-align: center; ">''(Nobeigums)''</p> <br />Vēl viens «mantojums» — uzpūtība, kas stipri bija izplatījusies arī starp komjaunatnes līderiem. Jā, jā. Un no malas redzama. Vajadzēja tikai kļūt par atbrīvoto komjaunatnes sekretāru — jau tonis mainījās. Mūsu laikā starp jauniešiem nekad nedzirdējām uzrunu — Jāni Petrovič vai Ivan Aleksandrovič. Jaunus cilvēkus saucām vārdā. Bet tagad, pat rajona komitejā ieejot, var dzirdēt: Ivan Petrovič, Jan Janovič. Man šķiet, ka tas visai odiozi izklausās. To saku arī salīdzinājumā ar Maskavas jauniešiem. Diezgan bieži iznāk būt Maskavas Valsts universitātē. Nedomāju, ka viņi aiz nekulturālības cits citu sauktu tikai vārdā.
Vēl kāda problēma man šķiet visai būtiska komjaunatnē — bailīgums. Nevaru saprast, kā tas vēl ir saglabājies šajā laikā. Vajadzētu šīm bailēm tomēr noskaidrot ģenēzi. Varbūt tās rodas no atsevišķu partijas darbinieku izrīcības, kas arī ir ļoti iespējams. Jo gadiem ilgi taču partija komjaunatni komandēja, nevis vadīja.
Esmu paspējis iepazīties ar daudziem neformālo kustību jauniešiem, un ir patīkami, ka komjaunatnes Centrālkomitejai radušies pastāvīgi kontakti ar neformāļiem. Daudzos no viņiem es redzu daļu no mums pašiem, komjaunatnes veterāniem, — tiekšanos pēc patiesības, gatavību cīnīties ne savā, bet visas tautas labā. Vai mazums viņi ir muļķīgi lamāti par ekstrēmistiem, pie tam no to cilvēku puses, kurus pamatoti varētu saukt par mūžīgi vakarējiem. Šie, pēdējie, neatvēruši acis uz to, kas notiek apkārt, pat savu, «gulētāju fronti» sāk iecerēt. Bet revolucionārais pārbūves laiks iet un ies savu ceļu tāpat kā jaunatne.
<p style="text-align: center; ">***</p> <br />Par grāmatu varētu teikt — aizvērta pēdējā lappuse. Bet laikraksta platība, kaut arī tik liela, kā šoreiz atvēlēta, tomēr neļauj pateikt visu. Daudz kas, kā mēdz teikt, palicis aiz kadra. Cik lielā mērā izzināt vēsturi, tas ir atkarīgs no mums pašiem un atkarīgs arī no tā, cik aktīvi (neaktīvi) gribam veidot šodienu, laiku, kurā mēs dzīvojam.
''1988. gada marts - maijs''
