16 760
labojumi
Izmaiņas
No Barikadopēdija
nav labojuma kopsavilkuma
{{Newspaper Article|Article in=Padomju Jaunatne|Published on=1988/05/27|Issue number=102|Page number=1|Original title=Vēstule «Padomju Jaunatnei» Nr. 10520 sakarā ar kandidātu izraudzīšanu partijas XIX Vissavienības konferencei|Source file=paja1988n102_001_02}}{{Source image|articles/585/852/585852.jpg}}{{Written by|Andris Eglītis}}{{About topic|Partijas XIX Vissavienības konference}}{{About domain|Politika}}{{About person|Arnolds Klaucēns}}{{About person|Imants Ziedonis}}{{About person|Andrejs Dripe}}{{About person|Ēriks Hānbergs}}{{About person|Regīna Ezera}}{{About person|Jānis Peters}}{{About person|Marina Kosteņecka}}{{About person|Māris Čaklais}}{{About person|Andrejs Cīrulis}}{{About person|Viktors Avotiņš}}{{About person|Imants Auziņš}}{{About person|Andris Jakubāns}}{{About person|Anatolijs Gorbunovs}}{{About person|Harijs Liepiņš}}{{About person|Edgars Pāvuls}}{{About person|Ādolfs Šapiro}}{{About person|Džemma Skulme}}{{About person|Dainis Īvāns}}{{About person|Aleksandrs Drīzulis}}{{About person|Helmūts Kreicbergs}}{{About person|Ivars Seleckis}}{{About person|Jānis Dripe}}{{About person|Pēteris Pētersons}}{{About person|Gunārs Priede}}{{About person|Ivars Riekstiņš}}{{About person|Jānis Stradiņš}}{{About person|Pauls Putniņš}}{{About organization|LKP Centrālā Komiteja}}{{About organization|«Helsinki-86»}}{{About media|«Cīņa», laikraksts}}{{About place|Ogre}}{{About place|Rīga}}{{About event|E1988052700}}{{About year|1989}}<p style="text-align: right; "><br />'''MOTO VIETĀ: «Tāpēc ir vitāli svarīgi: kas būs tie, kurus pilnvarosim lemt mūsu nākotni?'''</p><p style="text-align: right; ">'''Tāpēc ir vitāli svarīgi, lai tie būtu komunisti,'''</p><p style="text-align: right; ">'''kuru augstākā sūtība — būt pārkārtošanās, demokrātijas'''</p><p style="text-align: right; ">'''un atklātuma bezkompromisa cīnītājiem!»'''</p><p style="text-align: right; ">(„Cīņa”, 1988. gada 17. maijā)</p>
Cienījamie biedri!
Taču saule ir saule, un negaiss ir negaiss. Vai pelēkā mākoņu gūzma patiešām aiziet, lai nogrimtu pamales dziļumā, vai arī tā, apmetusi loku, atkal atgriezīsies un pārklās ar ēnas sērautu gan zemi, gan atplaukušās cerības?
<p style="text-align: center; ">***</p>
Nekur un nekad demokrātija nav nākusi pa ziediem kaisītu aleju. Arī mūsu republikā demokrātijas atnākšana notiek pa ērkšķiem piebārstītu, pārrakumiem izvagotu taku.
Lūk, kāpēc daudzi jo daudzi bezpartijiskie, to skaitā arī es, ar lielu interesi sekojuši LKP CK maija plēnuma dalībnieku izteikumiem un Plēnuma lēmuma tapšanai. Ar kādām domām mūsu republikas politiskais spēks traucas partijas konferences virzienā? Kādas cerības tas dod? Kādu ticību tas apliecina?
<p style="text-align: center; ">***</p>
Ļaunākais būtu tas, ja no maija plēnuma tribīnes runātais mani būtu atstājis vienaldzīgu. Par laimi, bija tieši otrādi — vārdi gan dzēla, gan glāstīja. Bet plēnuma atklātuma gars aicināt aicināja izteikt arī savas pārdomas un savus priekšlikumus, ko arī tagad daru.
Atklāti sakot, tādā lomā, protams, pret paša gribu, esmu darbojies visu savu apzinīgo mūžu, jo jebkurā gadījumā, kad esmu vērsies pret birokrātiju vai iestājies par taisnīgumu, izrādījās, ka esmu uzkāpis uz grābekļa zariem — kāts allaž sviedās pret manu pieri.
<p style="text-align: center; ">***</p>
Pietiek zilumu par aktivitāti, pietiek runu par iniciatīvu! Taču plēnuma lēmums (atkal: diemžēl!) nesola mani pasargāt no šiem zilumiem un puniem. Tas vispār neliecina, ka šāda «pašapdauzīšanās» problēma pastāv.
Uzdrošinos apgalvot, ka arī es esmu sabiedrības sastāvdaļa, ka allaž esmu izrādījis dziļu interesi par visiem pārkārtošanās aspektiem jau sen pirms tam, kad pārkārtošanās kļuva par valsts politiku, taču tepat arī jāsaka: pat atjaunotnes trijgadē man dažkārt nācies vaigu vaigā sastapties ar gadījumiem, kad manu interesi, aktivitāti un iniciatīvu centās enerģiski apkarot un apslāpēt tieši tie biedri, kuri tagad tiek aicināti pastiprināt ideoloģiskās audzināšanas darbu. Neticu, ka viņiem tas izdosies. Sabiedrību nevar saukt un aicināt uz progresu ļaudis, kuri ilgus gadus paši vilkušies astē, nav bijuši konsekventi vārdos un darbos.
<p style="text-align: center; ">***</p>
Bēdīgākais ir tas, ka plēnuma lēmums nespēja mani pārliecināt, ka tagad viņi būs tie, kas nostāsies pārveidojumu priekšgalā.
Tāpēc es neticu, ka šā lēmuma īstenošana (ja vien kaut ko tik vispārīgu vispār var īstenot!) spētu jūtami ietekmēt pārkārtošanās procesa paātrināšanu, t. i., to, ko mēs patiesi vēlamies.
<p style="text-align: center; ">***</p>
Šo optimistisko rezignāciju izsauc ne tikai «bezzobainais» plēnuma lēmums, bet arī vairāku pat ļoti atbildīgu darbinieku plēnumā teiktās runas, ar kurām varējām iepazīties laikrakstos.
Ja partijas darbinieki arī turpmāk cer ideoloģisko darbu «pastiprināt» ar rājieniem, ar draudošiem mājieniem «veikt attiecīgus pasākumus», «nepieļaut», «radīt pretsparu», «atmaskot», «pienaglot pie kauna staba», ja arī turpmāk bez detalizēta tulkojuma (bez kulturāla, objektīva izskaidrojuma) tautā tiks raidīti bezadreses šāviņi, kā, piemēram, «nacionālistiski noskaņoti elementi», «prettautiskie elementi», «visādu sugu un pasugu antisovetisti», «ekstrēmiskie huligāni», u. t. jpr. — demokrātijas vilciens ieklumburēs pamatīgā strupceļā.
<p style="text-align: center; ">***</p>
Šķiet, ka presē visvairāk šaustīta un ārdēta ir grupa «Helsinki 86». Pelnīti? Jā.
Nu tas viss, pateicoties atklātumam, ir aiz muguras. Jācer, ka grupa «Helsinki 86», atradusi izpratni dzimtajā zemē, izslīd no aizrobežu dvēseļu zvejnieku tīkliem. Te es tīšuprāt nelietoju «pēdiņas», jo dvēseļu zvejnieki ir un tīkli arī ir, un, kas tajos sapinies, tas vairs nav cīnītājs par demokrātiju savā Dzimtenē. Ļoti ceru, ka to sapratīs jebkuras neformālas grupas locekļi, kas ar savu darbību vēlas panākt pilnīgu demokrātijas uzvaru.
<p style="text-align: center; ">***</p>
Pretēji mūsu funkcionāro darbinieku stereotipiskajām runām kā svaiga gaisa plūsma plēnumā ievējoja rakstnieces R. Ezeras, dzejnieka J. Petera un vairāku citu runātāju teiktais. Vārdi, kas nākuši nevis no konjunktūristisku dogmu inkubatora, bet gan no sirds, no šī neatkārtojamo, brīnumaino un cilvēcīgo emociju avota, no pārciesto sāpju, no izpriecēto līksmību, no pārdzīvoto rūpestu avota. No pašu pieredzes un neapstrīdamās individualitātes avota — tam nekādā ziņā nevar pārmest nekompetenci savu izjūtu demonstrēšanā vārdos.
Emocijas? Jā un vēlreiz jā! Bet aiz šiem «jā» stāv sensena patiesība: sirdij nepavēlēsi. Lūk, tieši šo patiesību mūsdienu funkcionāri gatavi noliegt, jo saprot, ka savos komandtiltiņos līdz šim viņi spējuši noturēties, bieži spēlējot paslēpes ar sirdsapziņu, nu pienācis atzīšanās brīdis, taču šķiet, ka daudzi funkcionāri tam vēl nav gatavi. Bet mums nav laika gaidīt uz birokrātiskās «nogatavošanas» beigu cēlienu...
<p style="text-align: center; ">***</p>
Mūsu republikas delegācijā partijas XIX Vissavienības konferences dalībnieku rindās vispirms jābūt cilvēkiem, kas ar savu darbību tautas sirdsapziņas modināšanā ir devuši visjūtamāko ieguldījumu.
Te būs saraksts ar to cilvēku uzvārdiem, kuriem es (un ne tikai es) ne mirkli nešaubīdamies uzticētu pārstāvēt un aizstāvēt savas intereses Vissavienības konference.
'''I. Ziedonis, A. Dripe, Ē. Hānbergs, R. Ezera, J. Peters, M. Kosteņecka, M. Čaklais, A. Cīrulis, V. Avotiņš, I. Auziņš, A. Jakubāns, A. Gorbunovs, H. Liepiņš, E. Pāvuls, A. Šapiro, Dž. Skulme, D. Īvāns, A. Drīzulis, H. Kreicbergs, I. Seleckis, J. Dripe, P. Pētersons, G. Priede, I. Riekstiņš, J. Stradiņš, P. Putniņš...'''
'''KOMENTĀRI PIE SARAKSTA'''
1. Lai nevienu nemulsina fakts, ka manā sarakstā figurē tikai viena partijas darbinieka uzvārds. Liekot roku uz sirds, varu atklāti paziņot: līdz šim man nav gadījies sastapt partijas darbinieku, kas būtu izrādījis patiesu interesi un aktivitāti vienas vai otras ar mani saistītās problēmas taisnīgā risināšanā. Pietrūcis paša galvenā — cilvēciskas ieinteresētības.
Nepārprotiet, es neaicinu uz partijas izšķīdināšanu masās. Es pieprasu, lai neviens komunists uz bezpartijisko neskatītos no augšas.
<p style="text-align: right; ">Ar cieņu</p><p style="text-align: right; ">'''ANDRIS EGLĪTIS,'''</p><p style="text-align: right; ">strādnieks Ogres rajonā</p>
'''REDAKCIJAS PIEZĪME. '''Šo vēstuli (autora precīza adrese redakcijai ir zināma) saņēmām otrdien, 24. maijā. Publicējam nedaudz īsinātu.
