Ieiet

Partneri Komanda Par mums Kontakti Ziedojumi
 
janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembris oktobris novembris decembris
Helsinki-86
VAK
LNNK
LTF
PSRS tautas deputāti
LR Augstākās Padomes deputāti

Izmaiņas

No Barikadopēdija

576582

Pievienoti 2 812 baitu, 2012. gada 6. februāris, plkst. 22.14
nav labojuma kopsavilkuma
{{Newspaper Article|Article in=Padomju Jaunatne|Published on=1988/12/23|Issue number=244|Page number=4|Original title=Latvijas poļu forumā |Source file=paja1988n244_004_03|Abstract=}} {{Written by|H. Danusēvičs}} {{About topic|Mazākumtautību problēmas, biedrības}} {{About topic|Nacionālo kultūras biedrību dibināšana un darbība}} {{About domain|Vēsture}} {{About domain|Kultūra un māksla}} {{About domain|Valodniecība}} {{About person|Ita Kozakēviča}} {{About organization|Latvijas Poļu kultūras biedrība}} {{About organization|Latvijas Kultūras fonds}} {{About organization|Latvijas Tautas fronte (LTF)}} {{About organization|LKP Centrālā Komiteja}} {{About place|Rīga}} {{About event|E1988110600}}
}}{{Written by|H1988. gada 6. novembrī Rīgā notika Latvijas poļu forums ar vairāk nekā 400 dalībniekiem, kas pārstāvēja 1200 republikā dzīvojošos poļus un citus interesentus. Pēc triju stundu debatēm tika nobalsots par Latvijas Poļu sabiedriskās un kultūras biedrības atdzimšanu, pieņemti tās statūti, ievēlēta valde. Par biedrības prezidenti ievēlēta Ita Kozakēviča. Danusēvičs}}{{About topic|Mazākumtautību problēmasBiedrība apvieno personas neatkarīgi no viņu sabiedriskā stāvokļa, ticības, piederības pie dažādām organizācijām, personas, kas jūt saiknes ar Poliju, tās kultūru un vēsturi. Pieņemtajā programmā fiksēts biedrības}}{{About topic|Nacionālo galvenais uzdevums — palīdzēt saglabāt nacionālo identitāti. Šo mērķu īstenošanai paredzēts organizēt poļu valodas, kultūras un vēstures apguvi, izveidot sporta un mākslinieciskās pašdarbības kolektīvus, sadarboties ar PSRS un Polijas draudzības biedrību dibināšana , Latvijas Kultūras fondu, Poļu kultūras, zinātnes un darbība}}informācijas centru. Latvijas poļu forums pieņēma trīs rezolūcijas, vienu no tām — par PSRS Konstitūcijas grozījumu projektu. '''rezolūcija''' Par Latvijas tautu vienotību{{About domain|Vēsture}}{{About domain|Kultūra Latvijas poļu forums uzskata, ka pārbūve un māksla}}{{About domain|Valodniecība}}sabiedriskās dzīves demokratizācija, ekonomikas un nacionālo attiecību atveseļošana, vides aizsardzība ir visu Latvijas teritorijā dzīvojošo tautību iedzīvotāju kopīgs pienākums.{{About person|Ita Kozakēviča}}{{About organization|Latvijas Poļu sabiedriskā un kultūras biedrība}}atbalsta Latvijas Tautas frontes — sabiedriski politiskās organizācijas, kas apvieno visu tautību labas gribas cilvēkus, — Programmu. {{About organization|Latvijas Kultūras fonds}}poļu forums uzskata, ka pašreizējā situācijā tā sauktās internacionālās kustības darbība nav savienojama ar ļeņiniskās nacionālās politikas principiem, jo saasina starpnacionālās attiecības un veicina tautu konfrontāciju. Uzskatām, ka internacionālās kustības iniciatori un inspiratori nepamatoti uzurpē tiesības pārstāvēt visas Latvijas nelatviešu tautības. '''rezolūcija''' Par valsts atbalstu Latvijas Poļu sabiedriskajai un kultūras biedrībai {{About organization|Latvijas Tautas fronte (LTF)}}poļu forums lūdz Latvijas PSR Ministru Padomi piešķirt Latvijas Poļu sabiedriskajai un kultūras biedrībai un Poļu kultūras, zinātnes un informācijas centra darba nodrošināšanai nepieciešamās telpas kā kompensāciju par Latvijas PSR valdības 1940. gadā no poļu sabiedrības pārņemto nekustamo īpašumu.{{About organization|LKP Centrālā Komiteja}}{{About place|Rīga}}Latvijas poļu forums izsaka pateicību Latvijas Komunistiskās partijas Centrālajai Komitejai, Latvijas Arodbiedrību republikāniskajai padomei, Latvijas PSR Tautas izglītības komitejai un Kultūras komitejai par gatavību sniegt konkrētu palīdzību poļu izglītības un kultūras jautājumu risināšanā Latvijā.{{About event|E1988110600}}<p style="text-align: right; ">Informāciju sagatavojis H. DANUSĒVIČS</p>
© 2012 Barikadopēdijas fonds. Idejas un nosaukuma autors - Andrejs Cīrulis. Citēšanas gadījumos atsauce uz Barikadopēdiju ir obligāta.
Publicēto materiālu autortiesības pieder to autoriem.