Atšķirības starp "568516" versijām

No Barikadopēdija
(Jauna lapa: {{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1988/08/02 |Issue number=146 |Page number=1 |Original title=Latvijas PSR Ministru Padomes aicinājums republikas iedzīvot...)
 
 
(3 starpversijas, ko saglabājuši 2 lietotāji, nav parādītas)
6. rindiņa: 6. rindiņa:
 
|Original title=Latvijas PSR Ministru Padomes aicinājums republikas iedzīvotājiem
 
|Original title=Latvijas PSR Ministru Padomes aicinājums republikas iedzīvotājiem
 
|Source file=paja1988n146_001_02
 
|Source file=paja1988n146_001_02
|Abstract=
+
|Abstract=Sakarā ar sarežģītajiem laika apstākļiem, kas kavē ražas novākšanu.
 
 
 
 
 
}}
 
}}
 +
{{Source image|articles/568/516/568516.jpg}}
 
{{About domain|Lauksaimniecība}}
 
{{About domain|Lauksaimniecība}}
 
{{About domain|Tautsaimniecība}}
 
{{About domain|Tautsaimniecība}}
{{About organization|LPSR Ministru Padome}}
+
{{About organization|Latvijas PSR Ministru Padome, LPSR Ministru Padome}}
 
{{About place|Balvi}}
 
{{About place|Balvi}}
 
{{About place|Ludza}}
 
{{About place|Ludza}}
21. rindiņa: 20. rindiņa:
 
{{About place|Saldus}}
 
{{About place|Saldus}}
 
{{About year|1988}}
 
{{About year|1988}}
 +
Partijas XIX Vissavienības konferences Rezolūcijā, kurā rezumēta diskusija par PSKP XXVII kongresa lēmumu realizēšanas gaitu, uzdevums būtiski uzlabot mūsu zemes apgādi ar pārtiku nosaukts par svarīgāko sociāli politisko jautājumu pārkārtošanās procesa tālākā padziļināšanā.
 +
 +
PSKP CK 1988. gada jūlija Plēnums akceptēja mūsu partijas Centrālās Komitejas Politbiroja izstrādātos priekšlikumus par pasākumiem, kas jāveic, lai uzlabotu iedzīvotāju apgādi ar pārtikas produktiem. Balstoties uz tiem, savienotajās republikās ierosināts veikt konkrētus pasākumus, lai atrisinātu šo jautājumu.
 +
 +
Mūsu republikā agrorūpnieciskā kompleksa attīstīšana ir atzīta par pirmo un galveno prioritāti. Šī soļa politisko nozīmību nosaka pati dzīve. Tiek veikti vairāki ārkārtēji pasākumi, lai uzlabotu iedzīvotāju apgādi ar pārtiku, un tas dos savus rezultātus. Taču pašreizējais stāvoklis šajā jomā prasa lielu spēku piepūli.
 +
 +
Graudaugu novākšana šogad republikā sākta aptuveni 20 dienas agrāk nekā parasti. Graudu kvalitāte ir laba. Ir iespēja novākt visu īsā laikā un ar minimāliem zudumiem. Taču ražas novākšanu sarežģījuši laika apstākļi. Lietusgāzes saveldrējušas daudzas lauksaimniecības kultūras. Apmēram četrdesmit procentos apsekoto platību labības saveldrējuma pakāpe ir vidēja vai stipra. Jūlija otrajā dekādē Kurzemes joslas rietumdaļā nolija divas līdz četras nokrišņu mēneša normas.
 +
 +
Tas lielā mērā apgrūtināja ražas novākšanu. Iespējama vidējās graudu ražas samazināšanās aptuveni par trim centneriem no hektāra salīdzinājumā ar pagājušo gadu. To nedrīkst pieļaut. Lopbarības graudi ir lopkopības produkcijas pieauguma pamatu pamats. Lai glābtu ražu, nepieciešami ārkārtēji pūliņi.
 +
 +
Patlaban republikā caurmērā iekuļ tikai 26,9 centnerus graudu no hektāra. Rezultātu aina tīrumos ir loti raiba — no 19—20 centneriem no hektāra Balvu, Ludzas un Rēzeknes rajonos līdz 35—40 centneriem Bauskas, Dobeles, Jelgavas un Saldus rajonos.
 +
 +
Šajos apstākļos republikas Ministru Padome griežas pie visiem darbaļaudīm, kolhozu un padomju saimniecību, rūpniecības uzņēmumu, organizāciju un iestāžu kolektīviem, studentiem un skolu audzēkņiem, visu rangu saimnieciskajiem vadītājiem un padomju orgānu darbiniekiem ar lūgumu izjust savu atbildību par šā gada ražas likteni.
 +
 +
Apstākli izveidojušies tādējādi, ka šogad raža lielākā mērā nekā agrāk ir atkarīga no labības savlaicīgas novākšanas bez zudumiem, no visu agrorūpnieciskā kompleksa posmu saskanīga darba, tā materiāli tehniskā nodrošinājuma, no tā, vai stingri tiks izpildīti visi uzdevumi, kas noteikti republikas Ministru Padomes lēmumā par papildu pasākumiem 1988. gada ražas novākšanas nodrošināšanai.
 +
 +
Ar šo lēmumu rajonu izpildkomitejām un pilsētu izpildkomitejām atļauts, nekaltējot pamatražošanai, ražas novākšanā iesaistīt visu uzņēmumu, iestāžu un organizāciju kravas automašīnas ar šoferu sastāvu un remontēšanas līdzekļiem neatkarīgi no tā, kuram resoram šie uzņēmumi, iestādes un organizācijas pakļauti.
 +
 +
Tāpat lēmuma noteikta kārtība, kādā uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbinieki iesaistāmi ražas novākšanā uz saimniecisko līgumu pamata, kompensējot izmaksas. Komandētajiem mehanizatoriem un šoferiem tiek saglabāti 75 procenti, bet pārējiem darbiniekiem — 50 procenti no vidējās izpeļņas viņu pamata darbavietā, kā arī tiek atlīdzināti transporta izdevumi. Ārkārtējas nepieciešamības gadījumā Valsts agrorūpnieciskā komiteja var griezties pie republikas valdības ar ierosinājumu lauku darbos iesaistīt augstāko mācību iestāžu studentus un vidējo speciālo mācību iestāžu vecāko kursu audzēkņus. Atsevišķi pilsoņi, kas vēlas sniegt palīdzību laukiem vai pastrādāt atvaļinājuma laikā, var griezties rajona Tautas deputātu padomes izpildkomitejā pēc dzīves vietas. Izpildkomitejas aparāta pienākums ir nodrošināt nepieciešamo informāciju un palīdzēt tiem, kas vēlas tikt nosūtīti lauksaimniecības darbos.
 +
 +
Latvijas PSR Ministru Padome griežas pie visiem pilsētu un lauku darba kolektīviem ar lūgumu izprast radušās problēmas politisko un sociālo svarīgumu, parādīt pārkārtošanās garam atbilstošu pilsonisku briedumu. Mazāk mītiņu, demonstrāciju, tukšu diskusiju, sapulču un sanāksmju. Tie, kas atbild par ražas likteni, nav jāmāca, viņiem jāpalīdz.
 +
 +
Šajā atbildīgajā periodā apzinīguma paraugs jāparāda mehanizatoriem un patērētāju kooperācijas darbiniekiem, rūpniecības uzņēmumu sūtņiem un kultūras darbiniekiem, mediķiem un sakarniekiem, ceļu ierīkotajiem un sagādniekiem, visiem, no kuriem ir atkarīgs raits darba ritms ražas novākšanā.
 +
 +
Katrs no mums savā ikdienas dzīvē jūtas neapmierināts ar pārtikas apgādi. Tāpēc risināsim šo patiešām svarīgo uzdevumu pa jaunam, apzinoties, cik ļoti esam atbildīgi par pārkārtošanās likteni.

Pašreizējā versija, 2013. gada 13. maijs, plkst. 11.24

Sakarā ar sarežģītajiem laika apstākļiem, kas kavē ražas novākšanu.

Partijas XIX Vissavienības konferences Rezolūcijā, kurā rezumēta diskusija par PSKP XXVII kongresa lēmumu realizēšanas gaitu, uzdevums būtiski uzlabot mūsu zemes apgādi ar pārtiku nosaukts par svarīgāko sociāli politisko jautājumu pārkārtošanās procesa tālākā padziļināšanā.

PSKP CK 1988. gada jūlija Plēnums akceptēja mūsu partijas Centrālās Komitejas Politbiroja izstrādātos priekšlikumus par pasākumiem, kas jāveic, lai uzlabotu iedzīvotāju apgādi ar pārtikas produktiem. Balstoties uz tiem, savienotajās republikās ierosināts veikt konkrētus pasākumus, lai atrisinātu šo jautājumu.

Mūsu republikā agrorūpnieciskā kompleksa attīstīšana ir atzīta par pirmo un galveno prioritāti. Šī soļa politisko nozīmību nosaka pati dzīve. Tiek veikti vairāki ārkārtēji pasākumi, lai uzlabotu iedzīvotāju apgādi ar pārtiku, un tas dos savus rezultātus. Taču pašreizējais stāvoklis šajā jomā prasa lielu spēku piepūli.

Graudaugu novākšana šogad republikā sākta aptuveni 20 dienas agrāk nekā parasti. Graudu kvalitāte ir laba. Ir iespēja novākt visu īsā laikā un ar minimāliem zudumiem. Taču ražas novākšanu sarežģījuši laika apstākļi. Lietusgāzes saveldrējušas daudzas lauksaimniecības kultūras. Apmēram četrdesmit procentos apsekoto platību labības saveldrējuma pakāpe ir vidēja vai stipra. Jūlija otrajā dekādē Kurzemes joslas rietumdaļā nolija divas līdz četras nokrišņu mēneša normas.

Tas lielā mērā apgrūtināja ražas novākšanu. Iespējama vidējās graudu ražas samazināšanās aptuveni par trim centneriem no hektāra salīdzinājumā ar pagājušo gadu. To nedrīkst pieļaut. Lopbarības graudi ir lopkopības produkcijas pieauguma pamatu pamats. Lai glābtu ražu, nepieciešami ārkārtēji pūliņi.

Patlaban republikā caurmērā iekuļ tikai 26,9 centnerus graudu no hektāra. Rezultātu aina tīrumos ir loti raiba — no 19—20 centneriem no hektāra Balvu, Ludzas un Rēzeknes rajonos līdz 35—40 centneriem Bauskas, Dobeles, Jelgavas un Saldus rajonos.

Šajos apstākļos republikas Ministru Padome griežas pie visiem darbaļaudīm, kolhozu un padomju saimniecību, rūpniecības uzņēmumu, organizāciju un iestāžu kolektīviem, studentiem un skolu audzēkņiem, visu rangu saimnieciskajiem vadītājiem un padomju orgānu darbiniekiem ar lūgumu izjust savu atbildību par šā gada ražas likteni.

Apstākli izveidojušies tādējādi, ka šogad raža lielākā mērā nekā agrāk ir atkarīga no labības savlaicīgas novākšanas bez zudumiem, no visu agrorūpnieciskā kompleksa posmu saskanīga darba, tā materiāli tehniskā nodrošinājuma, no tā, vai stingri tiks izpildīti visi uzdevumi, kas noteikti republikas Ministru Padomes lēmumā par papildu pasākumiem 1988. gada ražas novākšanas nodrošināšanai.

Ar šo lēmumu rajonu izpildkomitejām un pilsētu izpildkomitejām atļauts, nekaltējot pamatražošanai, ražas novākšanā iesaistīt visu uzņēmumu, iestāžu un organizāciju kravas automašīnas ar šoferu sastāvu un remontēšanas līdzekļiem neatkarīgi no tā, kuram resoram šie uzņēmumi, iestādes un organizācijas pakļauti.

Tāpat lēmuma noteikta kārtība, kādā uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbinieki iesaistāmi ražas novākšanā uz saimniecisko līgumu pamata, kompensējot izmaksas. Komandētajiem mehanizatoriem un šoferiem tiek saglabāti 75 procenti, bet pārējiem darbiniekiem — 50 procenti no vidējās izpeļņas viņu pamata darbavietā, kā arī tiek atlīdzināti transporta izdevumi. Ārkārtējas nepieciešamības gadījumā Valsts agrorūpnieciskā komiteja var griezties pie republikas valdības ar ierosinājumu lauku darbos iesaistīt augstāko mācību iestāžu studentus un vidējo speciālo mācību iestāžu vecāko kursu audzēkņus. Atsevišķi pilsoņi, kas vēlas sniegt palīdzību laukiem vai pastrādāt atvaļinājuma laikā, var griezties rajona Tautas deputātu padomes izpildkomitejā pēc dzīves vietas. Izpildkomitejas aparāta pienākums ir nodrošināt nepieciešamo informāciju un palīdzēt tiem, kas vēlas tikt nosūtīti lauksaimniecības darbos.

Latvijas PSR Ministru Padome griežas pie visiem pilsētu un lauku darba kolektīviem ar lūgumu izprast radušās problēmas politisko un sociālo svarīgumu, parādīt pārkārtošanās garam atbilstošu pilsonisku briedumu. Mazāk mītiņu, demonstrāciju, tukšu diskusiju, sapulču un sanāksmju. Tie, kas atbild par ražas likteni, nav jāmāca, viņiem jāpalīdz.

Šajā atbildīgajā periodā apzinīguma paraugs jāparāda mehanizatoriem un patērētāju kooperācijas darbiniekiem, rūpniecības uzņēmumu sūtņiem un kultūras darbiniekiem, mediķiem un sakarniekiem, ceļu ierīkotajiem un sagādniekiem, visiem, no kuriem ir atkarīgs raits darba ritms ražas novākšanā.

Katrs no mums savā ikdienas dzīvē jūtas neapmierināts ar pārtikas apgādi. Tāpēc risināsim šo patiešām svarīgo uzdevumu pa jaunam, apzinoties, cik ļoti esam atbildīgi par pārkārtošanās likteni.