Apskatīt 548738 izejas kodu

{{Newspaper Article |Article in=Rīgas Balss |Published on=1990/01/09 |Issue number=7 |Page number=2 |Original title=PSRS ekonomika skaitļos |Source file=riba1990n007_002_02 |Abstract= }}
{{Source image|articles/548/738/548738.jpg}} {{About topic|Pārbūve, perestroika, atklātums, glasnostj}} {{About domain|Tautsaimniecība}} {{About domain|Ekonomika un finanses}} {{About domain|Politika}} {{About place|ASV}} {{About place|Japāna}} {{About year|1990}}Padomju Savienībā ir 1,5 miljoni zinātnieku, tas ir, ceturtā daļa no pasaules zinātniekiem, un 16 miljoni birokrātu. Ekonomikas izaugsmes tempi samazinās kopš septiņdesmito gadu sākuma. Astoņdesmito gadu vidū pieauguma vispār nebija. Padomju ekonomika par 7—12 gadiem atpaliek progresīvās skaitļotājtehnikas sfērā. Padomju Savienība bruņošanas vajadzībām izlieto 15 procentus nacionālā bruto ienākuma, ASV — 7 procentus. PSRS iegūst naftas vairāk nekā Sauda Arābija, gāzes — vairāk nekā ASV un ražo vairāk tērauda nekā Japāna. Bet salīdzinājumā ar progresīvajām Rietumu valstīm uz produkcijas vienību patērē 2—3 reizes vairāk enerģijas.

Padomju Savienībā ir pāri par 24 miljoniem zemnieku, tas ir, vairāk nekā visās Rietumu rūpniecības valstīs un Japānā, bet lauksaimnieciskā produkcija ir tikai 22 procenti no Rietumu valstu produkcijas. Darba ražīgums padomju lauksaimniecībā ir viena piektā daļa no darba ražīguma Rietumeiropā un ASV. Privātais sektors Padomju Savienībā ražo ceturto daļu lauksaimnieciskās produkcijas, izmantojot 3 procentus zemes platību.

Atbilstoši Rietumu avotiem divos gados pēc patenta saņemšanas Padomju Savienībā ieviesti tikai 23 procenti izgudrojumu, ASV — 66 procenti, VFR — 64 procenti.

Padomju Savienībai draud atpalicība ekonomikas sfērā ne tikai no Rietumiem, bet arī no Taivanas, Dienvidkorejas un Brazīlijas, kas strauji attīstās. Pēc skaitļotājražošanas ASV Padomju Savienību apsteidz desmit reizes. Padomju Savienība informācijas tehnoloģijas gadsimtu sagaida ar tādu telefonu skaitu, kāds ASV bija trīsdesmitajos gados.

PSRS imports 1986. gadā: 43 procenti pusfabrikātu, 31 procents rūpniecības izstrādājumu, 12 procenti — pārtikas produkti, 7 procenti — patēriņa priekšmeti, 3 procenti — citas izejvielas, 3 procenti — nav klasificēts, 1 procents — degviela. Padomju Savienības eksports 1986. gadā: 65 procenti — nafta un gāze, 16 procenti — citas izejvielas, 9 procenti — pusfabrikāti, 4 procenti — rūpniecības izstrādājumi, 2 procenti — pārtikas produkti, 1 procents — patēriņa priekšmeti. Padomju Savienības eksports uz Rietumu rūpniecības valstīm un Japānu ir 20 miljardu dolāru gadā, tas ir, mazāk nekā Taivanas vai Dienvidkorejas eksports. Padomju eksporta struktūra ir tipiska trešās pasaules valstīm: 5 procenti ir mašīnas un iekārta, 80 procenti — enerģija un izejvielas. Vairāk nekā 60 procenti PSRS tirdzniecības attiecas uz SEPP valstīm. Līdz astoņdesmito gadu vidum nafta bija divas trešdajas padomju eksporta uz Rietumiem. Kopš 1985. gada naftas cenas kritušās par 40 procentiem. Grūtības padziļinājās arī sakarā ar dolāra vērtības krišanos.

Aprēķināts, ka 1988. gadā cilvēkiem krājkasēs bija 265 miljardi rubļu (tie ir 45 procenti gada nacionālā ienākuma), tas ir, par 32 procentiem vairāk neka 1984. gadā. Neviens nezina, cik daudz naudas cilvēki glabā mājās.

&nbsp;
<p style="text-align: right;">&nbsp;(No britu nedēļas izdevuma</p><p style="text-align: right;">'''«The Economist»)'''</p>