Izmaiņas

{{Newspaper Article|Article in=Padomju Jaunatne|Published on=1989/01/10|Issue number=7|Page number=3|Original title=Problēmas otra puse|In section=Interfrontes kongress|Source file=paja1989n007_003_01}} {{Source image|articles/540/989/540989.jpg}} {{Written by|Aivars Pastalnieks}} {{About topic|Abstract=Interfronte, (IF), Latvijas PSR darbaļaužu internacionālā fronte}} {{About topic|Starpnacionālās attiecības}} {{About topic|LATVIJAS TAUTAS FRONTE, LTF}} {{About domain|Politika}} {{About person|V. I. Ļeņins}} {{About person|Dudņiks}} {{About person|Viktors Alksnis}} {{About organization|Interfronte, IF, Latvijas PSR darbaļaužu internacionālā fronte}} {{About organization|Latvijas Tautas fronte (LTF)}} {{About place|Rīga}} {{About event|E1989010700}} {{About year|1989}} Būšu «asprātīgs» un necitēšu Ļeņinu. Kā cilvēkam, kas zināmu laiku studējis daudznacionālā vidē un reāli, ne teorētiski jutis, ko varētu nozīmēt internacionālisms vai dažādu valstu un tautu brālība (un uz ko tas balstās), aizvadītā kongresa sakarā rodas tikai viens jautājums: vai tiešām tie bija internacionālisti? Var formulēt arī citādi: kas tie tādi tautas draugi un kāpēc viņi uzdodas par internacionālistiem?

}}Atvaļinātā virsnieka Dudņika runa jau tika novērtēta, tāpēc tās saturu nav nozīmes iztirzāt. Taču delegātu pirmā īstā atmoda šīs runas laikā rada pārdomas. Tās pastiprina kongresa viesis Viktors Alksnis. Nosaucot divus cīņas veidus, viņš tikko paguva pateikt pirmo — «zobs pret zobu», ko pats necentās atbalstīt), kad daļai paspruka sirsnīgi aplausi...{{Written by|Aivars Pastalnieks}}{{About topic|Vēl dažas spārnotas domas no kuluāriem: *Latviešiem vispār nav par ko apvainoties.*Vai nav vienalga? Ja nebūtu Tautas frontes, nebūtu arī Interfrontes. Ja pirmā būtu izveidojusies Interfronte}}, tūdaļ būtu radusies Tautas fronte.{{About topic|Starpnacionālās attiecības}}*Kad man nebūs jāstāv rindās, kad man būs pārtika un viss nepieciešamais, tad es mācīšos gan latviešu valodu, gan angļu un franču…{{About domain|Politika}}{{About person|VNemonolītā sabiedrībā sarežģītu jautājumu risināšanā tīra nacionālā līnija nav ejoša prece. ITikpat neejošs ir primitīvs, vāji apzināts internacionālisms. Ļeņins}}{{About person|Dudņiks}}{{About person|Viktors Alksnis}}Mūsdienās, kad ir tik daudz neskaidru jautājumu un formulējumu, piesavināties sev šādus laurus un runāt internacionālisma vārdā, turklāt sabiedriskas darbības līmenī, — tas nav nopietni. Nemānīsim sevi! Nu republikā ir divas frontes. Abas veidojušās uz nacionālās piederības bāzes. {{About organization|Tautas frontes kongress apskatīja problēmas vienu pusi. Internacionālistiem šā vārda vispārcilvēciskajā nozīmē kaut minimālā līmenī problēma būtu jāaptver kopumā. Tā dēvētā Interfronte}}nespēja neko vairāk kā tikai apskatīt jautājuma otru pusi, tādā veidā apšaubot atbilstību savam nosaukumam.{{About organization|Latvijas Tautas fronte (LTF)}}{{About place|Rīga}}Atšķirības uzskatos republikā, jādomā, pastāv objektīvi. Bet uz stereo lai nepretendē tie, kas dzīvi spēj uztvert tikai monovariantā. {{About event|E1989010700}}&nbsp;{{About year|1989}}<p style="text-align: right;">'''A. PASTALNIEKS'''</p>