Izmaiņas

|Abstract=Mūsu laikraksta šīsdienas nodaļā «ak. 4» — kultūras dzīves aktualitātes, par kurām lasītāji rakstījuši savās vēstulēs.

}}

{{Written by|V. Pūpols}}

{{Written by|Bruno Liguts}}

{{About topic|Folkloras festivāls «Baltica-88»}}

{{About topic|Fotogrāfijas, fotoizstādes, fotogrāfi}}

{{About person|Imants Ziedonis}}

{{About person|Aivars Āķis}}

1987. gada 28. martā Rīgā notika Latvijas Fotomākslas biedrības dibināšanas konference. Tās dalībnieki apsprieda un pieņēma Fotomākslas biedrības pagaidu statūtus ar noteikumu, ka biedrības valdei trīs mēnešos jāizstrādā un presē jāpublicē jauns statūtu projekts, ar kuru varētu iepazīties visi interesenti un darīt zināmus savus ierosinājumus par papildinājumiem un grozījumiem. Tagad pagājis jau vairāk nekā gads, bet vēl no publikācijas ne vēsts. Kāpēc šie statūti tiek turēti slepenībā?

<p style="text-align: right;">'''Bruno Liguts,'''</p><p style="text-align: right;">'''fotoamatieris'''</p>

<p style="text-align: center;">'''***'''</p>

Mūsu lasītājs B. Liguts jautā, vai nākamgad — fotogrāfijas 150. dzimšanas dienas gadā — tiks atklāts fotovēstures muzejs. Sazinājāmies ar Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeju, kura filiāle būs šis Latvijas PSR Fotogrāfijas vēstures muzejs, un uzzinājām, ka mums vēl kādu brīdi jāpaciešas. Nams Mārstaļu ielā 8/8, kas atvēlēts jaunajam muzejam, pašlaik tiek restaurēts. Poļu meistari raujas sviedriem valgā, taču, lai taptu muzejs, ar to vien nepietiek. Šajā gadā tiek izstrādāta muzeja zinātniskā koncepcija, pašu muzeju saņemsim deviņdesmito gadu sākumā.

<p style="text-align: center;">'''***'''</p>

Mūsu lasītāja apeniece Z. Vītola interesējas par Staburagam, Kokneses pilsdrupām un citiem objektiem veltītu atklātņu izveidošanu. Saņēmām no izdevniecības «Avots» vecākā mākslinieciskā redaktora I. Lapiņa atbildi: «Paldies par ierosinājumu! Uzskatām to par aktuālu, realizējamu un uzsākam izejmateriālu meklēšanu. Reāli tirdzniecībā atklātnes parādīsies 1989. gadā.»

<p style="text-align: center;">'''***'''</p>

Bet par pieminekļiem runājot, jo aktuāla ir tēlniecības vecmeistara Kārļa Zāles simtgade, kas tuvojas gluži vai vēja spārniem. Ir lasīts aģentūras «LATINFORM» publikācijā par to, ar kādu vērienu — cik plašu programmu — svinēt šo jubileju. Diemžēl ir daudz neskaidru jautājumu. Viens no tiem — par K. Zāles portreta novietošanu kādā no Rīgas ielām vai laukumiem. Tēlnieces M. Langes granītā cirstais portrets atrodas Valsts mākslas muzejā, tas ir veidots telpai, un nav nekāda pamata to iznest uz ielas. Savukārt ieteikums — izveidot šim portretam atlējumu bronzā — ir gluži vienkārši nekorekts, un tā būtu necieņa kā pret M. Langi, tā pret K. Zāli. Bronza un granīts ir pilnīgi dažādi materiāli, un, kā saka, kas der vienam, tas neder otram.

<p style="text-align: center;">'''***'''</p>

Pie Brīvības pieminekļa Rīgā notika apkārtnes labiekārtošanas darbi. Nezinu, kāpēc vajadzēja likvidēt platos celiņus paralēli Ļeņina ielai abās pusēs piemineklim. Neticu, ka šis būtu labāks apkārtnes iekārtojuma risinājums salīdzinājumā ar to, kāds tika veidots kopā ar visu pieminekļa ansambli. Vai tik tā nav kārtējā pārcenšanās?

<p style="text-align: right;">'''J. Bethers Rīgā'''</p>