Atšķirības starp "483046" versijām
| 10. rindiņa: | 10. rindiņa: | ||
{{Written by|Jozs Tumēlis}} | {{Written by|Jozs Tumēlis}} | ||
{{Written by|Arvo Junti}} | {{Written by|Arvo Junti}} | ||
| + | {{About topic|BARIKĀDES, 1991}} | ||
| + | {{About topic|Barikādes, Preses nams, 1991}} | ||
| + | {{About topic|Preses nams}} | ||
| + | {{About topic|Valstiskās neatkarības atjaunošana}} | ||
| + | {{About topic|Prezidenta pārvalde}} | ||
| + | {{About topic|Savienības līgums (PSRS)}} | ||
| + | {{About domain|Politika}} | ||
| + | {{About organization|Latvijas Tautas fronte (LTF)}} | ||
| + | {{About organization|Igaunijas Tautas fronte}} | ||
| + | {{About organization|«Sajūdis»}} | ||
| + | {{About place|Rīga}} | ||
| + | {{About place|Viļņa}} | ||
| + | {{About event|E1991010200}} | ||
| + | {{About year|1940}} | ||
| + | {{About year|1991}} | ||
Sprādzieni Baltijas valstīs, PSRS iekšējā karaspēka akcija — Preses nama sagrābšana Rīgā saskaņā ar PSKP Latvijas filiāles biroja lēmumu —, kā arī vienlaicīgā Lietuvas Demokrātiskās strādnieku partijas (bijušās komunistiskās) CK ēkas sagrābšana Viļņā liecina par to, ka Kremlis realizē konkrētu scenāriju, lai gāztu Augstākās Padomes un likumīgās valdības, tādējādi pārtraucot demokrātiskos procesus. | Sprādzieni Baltijas valstīs, PSRS iekšējā karaspēka akcija — Preses nama sagrābšana Rīgā saskaņā ar PSKP Latvijas filiāles biroja lēmumu —, kā arī vienlaicīgā Lietuvas Demokrātiskās strādnieku partijas (bijušās komunistiskās) CK ēkas sagrābšana Viļņā liecina par to, ka Kremlis realizē konkrētu scenāriju, lai gāztu Augstākās Padomes un likumīgās valdības, tādējādi pārtraucot demokrātiskos procesus. | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 23. marts, plkst. 22.07
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Sprādzieni Baltijas valstīs, PSRS iekšējā karaspēka akcija — Preses nama sagrābšana Rīgā saskaņā ar PSKP Latvijas filiāles biroja lēmumu —, kā arī vienlaicīgā Lietuvas Demokrātiskās strādnieku partijas (bijušās komunistiskās) CK ēkas sagrābšana Viļņā liecina par to, ka Kremlis realizē konkrētu scenāriju, lai gāztu Augstākās Padomes un likumīgās valdības, tādējādi pārtraucot demokrātiskos procesus.
Latvija, Lietuva un Igaunija ir PSRS demokratizācijas un tautu atbrīvošanās kustību katalizators. Prezidenta pārvaldes ieviešana Baltijas valstīs būtu traģiska ne tikai demokrātisko procesu liktenim Baltijā, bet arī PSRS tautām. Demokrātisko spēku apspiešanas mēģinājums, it īpaši, ja tā fonā risinās konflikts Persijas līcī, var kļūt par papildu draudiem mieram un stabilitātei.
Mēs aicinām pasaules sabiedrību vērst uzmanību uz to, ka atkal atkārtojas 1940. gada scenārijs Baltijas valstu augstāko varas orgānu gāšanai un to aizstāšanai ar Maskavas marionetēm, uz ļaunprātīgo lomu, kuru PSKP notēloja toreiz un tēlo vēl joprojām.
Mūsu tautu griba atjaunot Baltijas valstu neatkarību ir nelokāma. To apliecina vairāk nekā miljons parakstu Latvijā pret savienības līguma uzspiešanu, sabiedriskās domas aptauja Lietuvā un Igaunijā, kur 80% iedzīvotāju izsakās par valstisko neatkarību. Mūsu tautas nekad nav samierinājušās un nesamierināsies ar vardarbību.
Mēs stingri iesim uz neatkarību pa mierīgu, parlamentāru ceļu.
1991. gada 5. janvārī
No Latvijas Tautas frontes
Romualds Ražuks
No Lietuvas "Sajūža"
Jozs Tumēlis
No Igaunijas Tautas frontes
Arvo Junti
