Apskatīt 482787 izejas kodu

{{Newspaper Article
|Article in=Padomju Jaunatne
|Published on=1989/08/09
|Issue number=152
|Page number=2
|Original title=Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas LIKUMS par Latvijas PSR Konstitūcijas (Pamatlikuma) grozījumiem un papildinājumiem
|Source file=paja1989n152_002_01
}}
{{Source image|articles/482/787/482787.jpg}}
{{Written by|Imants Daudišs}}
{{Written by|Anatolijs Gorbunovs}}
{{About topic|PSRS tautas deputāts}}
{{About organization|Latvijas PSR Augstākā Padome, LPSR Augstākā Padome}}
{{About event|E1989080902}}
{{About year|1989}}
Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākā Padome nolemj:

Izdarīt Latvijas PSR Konstitūcijā (Pamatlikumā) šādus grozījumus un papildinājumus:

1. Izteikt 1. un 2. pantu šādā redakcijā:

«1. pants. Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika ir suverēna sociālistiska valsts, kas izveidota, lai īstenotu latviešu nācijas pašnoteikšanās tiesības un aizsargātu visu republikas pilsoņu intereses.

Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas teritorija ir neatņemama un neaizskarama vēsturiska latviešu nācijas un valsts rašanās vieta, vienīgā vieta pasaulē, kur latviešu nācija var pilnā mērā realizēt tās tiesības uz savu valstiskumu, netraucēti attīstīt latviešu valodu, nacionālo kultūru un ekonomiku.

2. pants. Visa vara Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā pieder tautai, ko veido visu republikas pilsoņu kopums.

Neierobežotā tautas vara aptver visas valsts un sabiedrības dzīves sfēras. Tautas griba ir Latvijas PSR likumdošanas, izpildu un tiesas varas pamats. Latvijas PSR pilsoņi realizē valsts varu tieši vai ar pārstāvības orgānu starpniecību.

Latvijas PSR politiskais pamats ir Tautas deputātu padomes, kurām ir pakļauti visi citi valsts orgāni.

Tautas deputātu padomes personificē Latvijas PSR valstisko suverenitāti. Tās apejot vai tām paralēli Latvijas PSR teritorijā neviens nav tiesīgs realizēt valsts varas pilnvaras.»

2. Izteikt 10. un 11. pantu šādā redakcijā:

«10. pants. Latvijas PSR ekonomiskās sistēmas pamatā ir valsts īpašums, ko veido republikas īpašums un vietējo padomju īpašums, kā arī kooperatīvais īpašums, sabiedrisko organizāciju īpašums, citu veidu kolektīvais īpašums un Latvijas PSR pilsoņu īpašums.

Latvijas PSR kopā ar citām savienotajām republikām ir federālās mantas īpašniece.

Latvijas PSR savā teritorijā atzīst federālo, starprepublikānisko īpašumu, citu savienoto republiku, ārvalstu un starptautisko organizāciju īpašumu, citu savienoto republiku un ārvalstu juridisko un fizisko personu īpašumu, kā arī minēto subjektu kopīpašumu.

Valsts garantē un aizsargā visus šos īpašuma veidus.

11. pants. Vienīgi Latvijas PSR valsts īpašumā ir zeme, tās dzīles, meži, iekšējie ūdeņi un teritoriālās jūras ūdeņi, kontinentālā šelfa un Baltijas jūras Latvijas ekonomiskās zonas dzīvie un nedzīvie resursi, citi dabas resursi. Latvijas PSR īpašumā ir rūpniecības uzņēmumi, transporta līdzekli un maģistrāles, citi tautas saimniecības objekti, kultūrvēsturiskās vērtības. Latvijas PSR Konstitūcijas 10. panta trešajā daļā minēto objektu izvietošanu un izmantošanas kārtību reglamentē līgumi.

Vienīgi Latvijas PSR realizē jurisdikciju attiecībā uz gaisa telpu virs republikas sauszemes teritorijas, iekšējiem ūdeņiem un teritoriālās jūras ūdeņiem.»

3. Papildināt 13. pantu pēc pirmās daļas ar jaunu šāda satura daļu:

«Latvijas PSR pilsoņiem zemnieka saimniecības apsaimniekošanai zemi un citus dabas resursus piešķir bezmaksas un mūžīgā lietošanā. Zemes un citu dabas resursu lietošanas tiesības pāriet mantojumā.»

Otro un trešo daļu uzskatīt attiecīgi par trešo un ceturto daļu.

4. Izteikt 68. pantu šādā redakcijā:

«68. pants. Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika kopā ar Armēnijas Padomju Sociālistisko Republiku, Azerbaidžānas Padomju Sociālistisko Republiku, Baltkrievijas Padomju Sociālistisko Republiku, Gruzijas Padomju Sociālistisko Republiku, Igaunijas Padomju Sociālistisko Republiku, Kazahijas Padomju Sociālistisko Republiku, Kirgīzijas Padomju Sociālistisko Republiku, Krievijas Padomju Federatīvo Sociālistisko Republiku, Lietuvas Padomju Sociālistisko Republiku, Moldāvijas Padomju Sociālistisko Republiku, Tadžikijas Padomju Sociālistisko Republiku, Turkmēnijas Padomju Sociālistisko Republiku, Ukrainas Padomju Sociālistisko Republiku un Uzbekijas Padomju Sociālistisko Republiku veido Padomju Sociālistisko Republiku Savienību — federatīvu daudznacionālu valsti.

Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika realizē visu valsts varu savā teritorijā un nosaka to valsts pilnvaru loku, kuras realizējamas patstāvīgi vai kopīgi ar citām savienotajām republikām.»

5. Izteikt 71. un 72. pantu šādā redakcijā:

«71. pants. PSRS Konstitūcija un PSRS likumi stājas spēkā Latvijas PSR teritorijā ar brīdi, kad Latvijas PSR augstākais valsts varas orgāns tos ratificējis vai pieņēmis lēmumu par to spēkā stāšanos.

Ja Latvijas PSR Konstitūcija vai Latvijas PSR likums ir pretrunā ar PSRS Konstitūciju vai PSRS likumu, kas saskaņā ar Latvijas PSR Augstākās Padomes lēmumu stājušies spēkā republikas teritorijā, darbojas attiecīgi PSRS Konstitūcija un PSRS likums.

72. pants. Latvijas PSR ir unitāra valsts. Tās teritoriju veido latviešu un lībiešu etniskie novadi — Kurzeme, Latgale, Vidzeme un Zemgale.

Latvijas PSR robežas fiksētas starpvalstiskos līgumos.

Pieņemt lēmumu par robežu grozīšanu starp Latvijas PSR un citām valstīm ir tiesības vienīgi Latvijas tautai, un tas tiek realizēts referenduma ceļā.»

6. Izteikt 79., 81. — 83. pantu šādā redakcijā:

«79. pants. Tautas deputātu padomju pilnvaru laiks ir pieci gadi.

Latvijas PSR tautas deputātu vēlēšanas noteic ne vēlāk par četriem mēnešiem, bet vietējo padomju tautas deputātu vēlēšanas — ne vēlāk par trim mēnešiem pirms attiecīgo valsts varas orgānu pilnvaru laika izbeigšanās.»

«81. pants. Tautas deputātu padomes izveido tautas kontroles orgānus, kas veido vienotu republikas tautas kontroles sistēmu, kura valsts kontroli savieno ar darbaļaužu sabiedrisko kontroli uzņēmumos, iestādēs un organizācijās.

Tautas kontroles orgāni kontrolē Konstitūcijas un likumu prasību, valsts programmu un uzdevumu izpildi, cīnās pret valsts disciplīnas un sociālā taisnīguma pārkāpumiem, tai skaitā cenu nepamatotu paaugstināšanu, darbībām, kas apdraud iedzīvotāju veselību un kaitē apkārtējai videi, šauri lokālas un resoriskas pieejas izpausmēm, nesaimnieciskumu un izšķērdību, vilcināšanos un birokrātismu; koordinē kontroles orgānu darbu, sekmē valsts aparāta struktūras un darba pilnveidošanu.

82. pants. Tautas deputātu padomes tieši un ar to izveidoto orgānu starpniecību vada visas valsts, saimnieciskās, sociālās un kultūras celtniecības nozares, pieņem lēmumus, nodrošina to izpildi, kontrolē lēmumu realizēšanu.

Tautas deputātu padomes nodrošina pakļautās teritorijas ekonomisko, sociālo un kultūras attīstību un tās iedzīvotāju labklājības pieaugumu, patstāvīgi vada republikānisko un vietējo saimniecību, balstoties uz pašpārvaldi un pilnīgu saimniecisko aprēķinu.

Saimnieciska, sociāla un kultūras darbība, kas skar visu iedzīvotāju intereses, attiecīgajā teritorijā tiek realizēta tikai ar Tautas deputātu padomes piekrišanu. Gadījumā, kad vietējā Tautas deputātu padome atsakās piekrist republikāniskas nozīmes projektu realizācijai, jautājumu izlemj Latvijas PSR augstākais valsts varas orgāns.

83. pants. Tautas deputātu padomju darbības pamatā ir kolektīva, brīva un lietišķa jautājumu apspriešana un zinātniski pamatota izlemšana, atklātums, regulāri izpildu un rīcības orgānu un citu padomju izveidoto orgānu pārskati padomēm un iedzīvotājiem, pastāvīga šo orgānu darbības kontrole, plaša iedzīvotāju iesaistīšana padomju darbā.

Tautas deputātu padomes un to izveidotie orgāni ņem vērā sabiedrības domas un sistemātiski informē pilsoņus par savu darbu un pieņemtajiem lēmumiem. Svarīgākos republikas mēroga un vietējās nozīmes jautājumus Tautas deputātu padomes nodod tautas apspriešanai, republikas vai vietējam referendumam.»

7. Izteikt 10. nodaļu šādā redakcijā: «10. nodaļa. Vēlēšanu sistēma

84. pants. Tautas deputātu vēlēšanas notiek vienmandāta vai vairākmandātu vēlēšanu apgabalos uz vispārēju, vienlīdzīgu un tiešu vēlēšanu tiesību pamata, aizklāti balsojot un brīvi paužot savu gribu.

85. pants. Tautas deputātu vēlēšanas ir vispārējas.

Tiesības izvirzīt Latvijas PSR tautas deputātu un vietējo padomju tautas deputātu kandidātus un tiesības vēlēt ir Latvijas PSR pilsoņiem, kas sasnieguši 18 gadu vecumu.

Par Latvijas PSR tautas deputātu var ievēlēt Latvijas PSR pilsoni, kas sasniedzis 21 gada vecumu un pēdējos desmit gadus pastāvīgi dzīvo Latvijas PSR teritorijā.

Par vietējās padomes tautas deputātu var ievēlēt Latvijas PSR pilsoni, kas sasniedzis 18 gadu vecumu un pēdējos piecus gadus pastāvīgi dzīvo Latvijas PSR teritorijā.

Karavīri, kas atrodas aktīvajā karadienestā Latvijas PSR teritorijā, var vēlēt un tikt ievēlēti vēlēšanu apgabalos, kas izveidoti tautas deputātu vēlēšanām no karavīriem, neatkarīgi no tā, vai viņi ir Latvijas PSR pilsoņi, un neatkarīgi no republikas teritorijā nodienētā laika. Karavīru ģimenes locekļi un citi pilsoņi, kas dzīvo karaspēka daļu izvietojuma teritorijā, var vēlēt apgabalos, kas izveidoti tautas deputātu vēlēšanām no karavīriem, neatkarīgi no tā, vai viņi ir Latvijas PSR pilsoņi.

Latvijas PSR pilsonis nevar būt vienlaikus vairāk nekā divu Tautas deputātu padomju deputāts.

Latvijas PSR pilsoņi, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir ārvalstu teritorijā, nevar vēlēt un tikt ievēlēti.

Personas, kas ietilpst Latvijas PSR Ministru Padomes, vietējo Tautas deputātu padomju izpildkomiteju sastāvā, izņemot šo orgānu priekšsēdētājus, Latvijas PSR Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs un locekļi, Latvijas PSR ministru un valsts komiteju priekšsēdētāju vietnieki, resoru un vietējo padomju izpildkomiteju nodaļu un pārvalžu vadītāji un viņu vietnieki nevar būt attiecīgās padomes deputāti. Tiesneši, prokurori, prokuroru vietnieki un valsts arbitri nevar būt tās padomes deputāti, kas viņus ievēlējusi un iecēlusi, kā arī tās padomes deputāti, kuras teritorijā viņi realizē savas amata funkcijas.

Vēlēšanās nepiedalās psihiski slimi pilsoņi, ko tiesa atzinusi par rīcības nespējīgiem, personas, kas atrodas brīvības atņemšanas vietās, kā arī personas, kas ar tiesas lēmumu nosūtītas uz piespiedu ārstēšanas vietām.

86. pants. Tautas deputātu vēlēšanas ir vienlīdzīgas. Katram vēlētājam ir viena balss, vēlētāji piedalās vēlēšanās uz vienlīdzīgiem pamatiem.

87. pants. Tautas deputātu vēlēšanas ir tiešas: pilsoņi tautas deputātus ievēlē tieši.

88. pants. Balsošana tautas deputātu vēlēšanās ir aizklāta: vēlētāju gribas izpausmes kontrole nav atļauta.

Tautas deputātu vēlēšanas ir brīvas. Par vēlētāju gribas ietekmēšanu ar vardarbību, viltu, draudiem, uzpirkšanu vai citā prettiesiskā veidā un par viņu gribas izpausmes ļaunprātīgu izmantošanu draud likumā paredzētā atbildība.

89. pants. Tiesības izvirzīt tautas deputātu kandidātus ir darba kolektīviem, mācību iestāžu audzēkņu un studentu kolektīviem, sabiedriskajām organizācijām, vēlētāju sapulcēm dzīvesvietās un karavīru sapulcēm karaspēka daļās.

Tautas deputātu kandidātu skaits netiek ierobežots. Ikviens sapulces dalībnieks var izvirzīt apspriešanai jebkuru kandidatūru, tai skaitā arī savu.

Vēlēšanu biļetenos var būt ierakstīts jebkurš kandidātu skaits.

Izdevumus, kas saistīti ar tautas deputātu vēlēšanu sagatavošanu un sarīkošanu, sedz valsts. Vēlēšanu kampaņas finansēšana no citiem avotiem ir aizliegta.

90. pants. Gatavošanās tautas deputātu vēlēšanām notiek publiski un atklāti.

Vēlēšanu sarīkošanu nodrošina vēlēšanu komisijas, ko izveido no darba kolektīvu, mācību iestāžu audzēkņu un studentu kolektīvu, sabiedrisko organizāciju, dzīvesvietās notikušo vēlētāju sapulču un karaspēka daļu karavīru sapulču izvirzītajiem pārstāvjiem.

Pilsoņiem, darba kolektīviem, mācību iestāžu audzēkņu un studentu kolektīviem un sabiedriskajām organizācijām tiek garantēta iespēja brīvi un vispusīgi apspriest tautas deputāta kandidāta politiskās, profesionālās un personiskās īpašības, viņa spējas pildīt deputāta pienākumus, viņa nākamās darbības programmu, kā arī tiesības aģitēt par vai pret kandidātu sapulcēs, presē, televīzijas un radio raidījumos.

Tautas deputātu vēlēšanu sarīkošanas kārtību nosaka Latvijas PSR likums par Latvijas PSR tautas deputātu vēlēšanām un Latvijas PSR likums par Latvijas PSR vietējo padomju tautas deputātu vēlēšanām.

Latvijas PSR tautas deputātu un vietējo padomju tautas deputātu vēlēšanu sagatavošanu un sarīkošanu visā republikas teritorijā vada Latvijas PSR Centrālā vēlēšanu komisija.

91. pants. Vēlētāji dod norādījumus saviem deputātiem. Tautas deputātu padomes izskata visus norādījumus un pieņemtos norādījumus ievēro, izstrādājot ekonomiskās un sociālās attīstības plānus, sastādot budžetu un sagatavojot lēmumus citos jautājumos, kā arī kopīgi ar deputātu organizē norādījumu izpildi un informē par to pilsoņus.

Deputātam ir jādara viss, kas no viņa atkarīgs, lai realizētu vēlētāju norādījumus.»

8. Papildināt 92. pantu pēc otrās daļas ar jaunu šāda satura trešo daļu:

«Deputāts var piedalīties ar padomdevēja balsstiesībām zemāku padomju darbā, kuru teritorijā atrodas viņa vēlēšanu apgabals.»

Trešo daļu uzskatīt par ceturto daļu.

9. Izteikt 97. panta trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

«Vienīgi Latvijas PSR Augstākās Padomes kompetencē ir:

1) Latvijas PSR Konstitūcijas pieņemšana un grozīšana, Latvijas PSR likumu pieņemšana;

2) līgumu ratifikācija starp Latvijas PSR un Padomju Sociālistisko Republiku Savienību kopumā, starp Latvijas PSR un citām savienotajām republikām; PSRS Konstitūcijas ratifikācija un PSRS likumu ratifikācija par tās grozīšanu un papildināšanu;

3) referenduma sarīkošana par republikas izstāšanos no Padomju Sociālistisko Republiku Savienības sastāva;

4) Latvijas PSR valsts robežas noteikšana; referenduma sarīkošana par robežu grozīšanu starp Latvijas PSR un citām savienotajām republikām pēc to savstarpējas vienošanās un šo jautājumu iesniegšana PSRS Tautas deputātu kongresa apstiprināšanai;

5) likumības vienotības nodrošināšana Latvijas PSR teritorijā; jautājumu izlemšana par PSRS likumu stāšanos spēkā republikas teritorijā kopumā, daļēji vai ar atrunām; Padomju Sociālistisko Republiku Savienības valsts pārvaldes orgānu aktu izpildes apturēšana Latvijas PSR teritorijā, ja tie neatbilst Latvijas PSR Konstitūcijai un likumiem;

6) Latvijas PSR iekšpolitikas un ārpolitikas galveno virzienu noteikšana;

7) Latvijas PSR ekonomiskās un sociālās attīstības valsts plānu, valsts budžeta un svarīgāko programmu, kā arī to izpildes pārskatu apstiprināšana;

8) Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētāja iecelšana; pēc viņa iesnieguma Latvijas PSR Ministru Padomes sastāva apstiprināšana un izmaiņu izdarīšana Latvijas PSR Ministru Padomes sastāvā;

9) Latvijas PSR ministriju un Latvijas PSR valsts komiteju izveidošana un likvidēšana pēc Latvijas PSR Ministru Padomes priekšlikuma;

10) Latvijas PSR Konstitucionālās tiesas ievēlēšana;

11) Latvijas PSR prokurora iecelšana;

12) Latvijas PSR Augstākās tiesas priekšsēdētāja, Latvijas PSR galvenā valsts arbitra, Latvijas PSR Tautas kontroles komitejas priekšsēdētāja un Latvijas PSR Apkārtējās vides aizsardzības komitejas priekšsēdētāja iecelšana;

13) Latvijas PSR Tautas kontroles komitejas, Latvijas PSR Apkārtējās vides aizsardzības komitejas, Latvijas PSR Augstākās Tiesas, rajonu (pilsētu) tautas tiesu tautas tiesnešu ievēlēšana, Latvijas PSR Prokuratūras kolēģijas, Latvijas PSR Augstākās Tiesas prezidija un Latvijas PSR Augstākās Tiesas disciplināro lietu kolēģijas apstiprināšana;

14) Latvijas PSR nacionālās politikas jautājumu izlemšana;

15) Konstitūcijas un likumu ievērošanas kontrole valsts un sabiedriskajos orgānos, uzņēmumos, iestādēs un organizācijās, tai skaitā karaspēka daļās, valsts drošības orgānos, iekšlietu orgānos un daļās, kā arī aizsardzības rūpniecības uzņēmumos, kas izvietoti Latvijas PSR teritorijā;

16) Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija dekrētu un lēmumu, Latvijas PSR Ministru Padomes lēmumu un rīkojumu atcelšana;

17) Latvijas PSR rajonu un pilsētu (republikas pakļautības pilsētu) Tautas deputātu padomju lēmumu atcelšana (izņemot gadījumus, kas paredzēti šīs Konstitūcijas 82. pantā), ja tie neatbilst likumam;

18) vietējo Tautas deputātu padomju aktu atcelšana šis Konstitūcijas 82. panta trešajā daļā paredzētajos gadījumos;

19) Latvijas PSR tautas deputātu un Latvijas PSR vietējo padomju tautas deputātu, kā arī Latvijas PSR tautas tiesu tautas piesēdētāju vēlēšanu noteikšana un Latvijas PSR Centrālās vēlēšanu komisijas sastāva apstiprināšana;

20) Latvijas PSR Augstākās Padomes izveidoto vai ievēlēto orgānu, kā arī tās iecelto vai ievēlēto amatpersonu, izņemot tiesnešus un tautas piesēdētājus, pārskatu noklausīšanās;

21) lēmumu pieņemšana Latvijas PSR administratīvi teritoriālās iekārtas jautājumos;

22) lēmumu pieņemšana jautājumos par īpašām ekonomiskām zonām un to tiesisko režīmu;

23) lēmumu pieņemšana ekoloģiski bīstamu objektu izveidošanas nepieciešamības gadījumā un par šo objektu darbības pārtraukšanu;

24) nepieciešamo pasākumu noteikšana valsts drošības un sabiedriskās kārtības nodrošināšanai; jautājuma izlemšana par karastāvokļa vai ārkārtējā stāvokļa izsludināšanu visā republikā vai atsevišķos apvidos un par īpašu pārvaldes formu noteikšanu minētajos gadījumos;

25) Latvijas PSR starptautisko līgumu ratificēšana un denonsēšana; jautājumu izlemšana par Latvijas PSR diplomātisko pārstāvniecību, konsulāro iestāžu, tirdzniecības pārstāvniecību un citu organizāciju atvēršanu un slēgšanu;

26) kontrole pār līgumu noslēgšanu par aizņēmumiem un kredītiem, kas tiek saņemti no ārvalstu avotiem;

27) uzraudzība pār Latvijas PSR ārējiem sakariem un līgumsaistību ievērošanu šajā jomā;

28) jautājumu izlemšana par Latvijas PSR pastāvīgo pārstāvniecību atvēršanu PSRS un citu savienoto republiku augstākajos valsts varas orgānos;

29) lēmumu pieņemšana par tautas nobalsošanas (referenduma) sarīkošanu;

30) Latvijas PSR valsts apbalvojumu nodibināšana;

31) citu jautājumu, kas attiecas uz Latvijas PSR, izlemšana.

Latvijas PSR Augstākā Padome pieņem Latvijas PSR likumus un lēmumus, ja par tiem balso vairākums no Latvijas PSR tautas deputātu kopskaita, bet gadījumos, kas paredzēti šā panta 1. — 5., 18., 23. un 29. punktā, ar divu trešdaļu balsu vairākumu no Latvijas PSR tautas deputātu kopskaita.»

10. Papildināt 101. pantu ar šāda satura trešo daļu «Gadījumos, kad Latvijas PSR Augstākajai Padomei tiek iesniegti likumu vai lēmumu projekti, kas pārkāpj Latvijas PSR suverenitāti vai ierobežo latviešu nācijas tiesības uz pašnoteikšanos — pilnīgas brīvības apstākļos bez iejaukšanās no ārienes noteikt savu iekšējo un ārējo politisko statusu un pēc saviem ieskatiem realizēt savu politisko, ekonomisko, sociālo un kultūras attīstību, — projekts tiek izskatīts tikai tad, ja par to nobalso visi Latvijas PSR Augstākās Padomes sesijā klātesošie deputāti.»

11. Izteikt 104. — 105. pantu šādā redakcijā:

«104. pants. Latvijas PSR tautas deputātam un Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā ievēlētajam PSRS tautas deputātam ir tiesības Latvijas PSR Augstākās Padomes sesijās iesniegt pieprasījumu Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājam, Latvijas PSR Ministru Padomei un citu Latvijas PSR Augstākās Padomes izveidoto, ievēlēto vai apstiprināto orgānu vadītājiem, kā arī Latvijas PSR Ministru Padomes izveidoto Latvijas PSR resoru vadītājiem un Savienības pakļautības uzņēmumu, iestāžu un organizāciju vadītājiem. Orgānam vai amatpersonai, kam adresēts pieprasījums, jādod mutvārdu vai rakstveida atbilde tajā pašā Latvijas PSR Augstākās Padomes sesijā vai pēc deputātu lēmuma nākamajā sesijā.

105. pants. Latvijas PSR tautas deputātu nevar saukt pie kriminālatbildības, aizturēt, apcietināt, pakļaut kratīšanai vai tiesas uzliekamiem administratīviem sodiem bez Latvijas PSR Augstākās Padomes piekrišanas, bet sesiju starplaikā — bez Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija piekrišanas.

Gadījumos, kad rodas draudi Latvijas PSR tautas deputāta personas neaizskaramībai, viņa ģimenes locekļiem vai mantai, valsts nodrošina to drošību.»

12. Izteikt 108. panta 1., 5., 8. — 11. un 13. punktu šādā redakcijā:

«1) realizē likumā par Latvijas PSR tautas deputātu vēlēšanām un likumā par Latvijas PSR vietējo padomju tautas deputātu vēlēšanām tam piešķirtās pilnvaras vēlēšanu sagatavošanā;»;

«5) organizē tautas nobalsošanas (referenduma) sagatavošanu un sarīkošanu, kā arī Latvijas PSR likumu projektu un citu vissvarīgāko valsts dzīves jautājumu tautas apspriešanas sagatavošanu un sarīkošanu;»;

«8) nosaka nepieciešamos pasākumus stihisku nelaimju un dabas katastrofu gadījumos;

9) iesniedz priekšlikumus par PSRS centrālo pārvaldes orgānu pārstāvju Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā atbrīvošanu;

10) piešķir Latvijas PSR valsts apbalvojumus;

11) izlemj jautājumus par uzņemšanu Latvijas PSR pilsonībā, par izstāšanos no Latvijas PSR pilsonības un Latvijas PSR pilsonības atņemšanu; izlemj jautājumus par patvēruma piešķiršanu;»;

«13) ieceļ un atsauc Latvijas PSR pastāvīgos pārstāvjus Padomju Sociālistisko Republiku Savienības un citu savienoto republiku augstākajos valsts varas orgānos;».

13. Papildināt 109. pantu ar 5. un 6. punktu šādā redakcijā:

«5) atceļ Latvijas PSR Ministru Padomes lēmumus un rīkojumus, rajonu un pilsētu (republikas pakļautības pilsētu) Tautas deputātu padomju lēmumus, ja tie neatbilst likumam;

6) nosaka nepieciešamos pasākumus valsts drošības un sabiedriskās kārtības garantēšanas jomā; kopīgi ar PSRS Augstākās Padomes Prezidiju izlemj jautājumu par karastāvokļa vai ārkārtējā stāvokļa izsludināšanu visā republikā vai atsevišķos apvidos, par īpašu pārvaldes formu noteikšanu minētajos gadījumos.»

14. Izteikt 110. pantu šādā redakcijā:

«110. pants. Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidijs pieņem dekrētus un lēmumus ar balsu vairākumu no Prezidija locekļu kopskaita, izņemot tos gadījumus, kas paredzēti 109. panta 6. punktā, kad nepieciešams divu trešdaļu balsu vairākums no Prezidija locekļu kopskaita.»

15. Izteikt 128. pantu šādā redakcijā:

«128. pants. Rajonu, pilsētu un pilsētas rajonu Tautas deputātu padomju darbu organizē to prezidiji, ko vada padomju priekšsēdētāji, bet pilsētu (rajonu pakļautības pilsētu), ciematu un ciemu padomju darbu — šo padomju priekšsēdētāji.

Vietējo Tautas deputātu padomju sesijas tiek sasauktas pēc vajadzības, bet ne retāk kā divas reizes gadā.

Rajonu, pilsētu un pilsētas rajonu Tautas deputātu padomju sesijas sasauc šo padomju prezidiji, bet pilsētu (rajona pakļautības pilsētu), ciematu un ciemu padomju sesijas— to priekšsēdētāji.»

16. Izteikt 133. pantu šādā redakcijā:

«133. pants. Vietējo Tautas deputātu padomju izpildu un rīcības orgāni ir to ievēlētās izpildkomitejas.

Izpildkomitejas ne retāk kā reizi gadā sniedz pārskatus padomēm, kas tās ievēlējušas, kā arī darba kolektīvu sapulcēs un pilsoņu dzīvesvietās.»

17. Izteikt 152., 153. un 155. pantu šādā redakcijā

«152. pants. Visas tiesas Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā izveido, ievēlējot tiesnešus un tautas piesēdētājus.

Latvijas PSR Augstākās Tiesas tiesnešus un rajonu (pilsētu) tautas tiesu tautas tiesnešus ievēlē Latvijas PSR Augstākā Padome.

Ievēlētie tiesneši, stājoties amatā, nodod zvērestu. Latvijas PSR Augstākās Tiesas tautas piesēdētājus ievēlē Latvijas PSR Augstākā Padome, bet rajonu (pilsētu) tautas tiesu tautas piesēdētājus ievēlē pilsoņu sapulcēs viņu dzīves vai darba vietā.

Visu Latvijas PSR tiesu tiesnešus ievēlē uz desmit, bet tautas piesēdētājus — uz pieciem gadiem.

Tiesnešus un tautas piesēdētājus var atsaukt orgāni, kuri tos ievēlējuši, vai vēlētāji vienīgi tajā gadījumā, ja tie notiesāti par nozieguma izdarīšanu, diskreditē sevi ar amorālu rīcību vai arī nespēj pildīt savus pienākumus kompetences vai darba spēju zaudēšanas dēļ.

153. Latvijas PSR Augstākā Tiesa ir augstākais Latvijas PSR tiesas orgāns, un tā realizē uzraudzību pār Latvijas PSR tiesu darbību.

Latvijas PSR Augstākajā Tiesā ietilpst priekšsēdētājs, viņa vietnieki, tiesas locekļi un tautas piesēdētāji. Latvijas PSR Augstākās Tiesas un tautas tiesu darbības organizāciju un kārtību nosaka Latvijas PSR likums par tiesu iekārtu.»

«155. pants. Tiesneši un tautas piesēdētāji ir neatkarīgi un pakļauti tikai likumam.

Tiesnešiem un tautas piesēdētājiem tiek nodrošināti tādi apstākļi, lai viņi netraucēti un efektīvi varētu realizēt savas tiesības un pienākumus. Nekāda iejaukšanās tiesnešu un tautas piesēdētāju darbībā, viņiem spriežot tiesu, nav atļauta, un par šādu iejaukšanos jāatbild saskaņā ar likumu.

Visu Latvijas PSR tiesu tiesnešus un Latvijas PSR Augstākās Tiesas tautas piesēdētājus nevar saukt pie kriminālatbildības, aizturēt, apcietināt, pakļaut kratīšanai vai tiesas uzliekamiem administratīviem sodiem bez Latvijas PSR Augstākās Padomes piekrišanas, bet sesiju starplaikā – bez Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija piekrišanas.

Latvijas PSR tautas tiesu tautas piesēdētājus laikā, kad viņi pilda pienākumus tiesā, nevar saukt pie kriminālatbildības, apcietināt vai pakļaut tiesas uzliekamiem administratīviem sodiem bez Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija piekrišanas.»

18. Izteikt 165. pantu šādā redakcijā:

«165. pants. Latvijas PSR Prokuroru iecel un atbrīvo no amata Latvijas PSR augstākais varas orgāns. Rajonu un pilsētu prokurorus ieceļ Latvijas PSR prokurors, ievērojot rajona (pilsētas) Tautas deputātu padomes viedokli.»

19. Atzīt par spēku zaudējušu šīs Konstitūcijas 97. panta 2. daļu un 102. panta 2. daļu.

&nbsp;

&nbsp;
<p style="text-align: right;">Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs</p><p style="text-align: right;">'''A. GORBUNOVS'''</p><p style="text-align: right;">Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija sekretārs</p><p style="text-align: right;">'''I. DAUDIŠS'''</p><p style="text-align: right;">Rīgā 1989. gada 29. jūlijā</p>