Ieiet

Partneri Komanda Par mums Kontakti Ziedojumi
 
janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembris oktobris novembris decembris
Helsinki-86
VAK
LNNK
LTF
PSRS tautas deputāti
LR Augstākās Padomes deputāti

Izmaiņas

No Barikadopēdija

462912

Noņemti 15 baitu, 2020. gada 8. novembris, plkst. 09.57
nav labojuma kopsavilkuma
}}
{{Written by|Latvijas Zaļā partija}}
'''Sls Šis manifests neietver sevi sevī partijas programmu tas tradicionālajā Izpratneizpratnē. Manifests nav ekoloģisko problēmu un to iespējamo risinājumu uzskaitījums, bet gan LZP principiālo viedok|u viedokļu izklāsts. Konkrētie ekoloģiskie samezglojumi un ar tiem saistītie sociālie un politiskie jautājumi jāatspoguļo LZP reģionālo organizāciju darba programmās.'''
Industrializācijas izraisītā tehnikas progresa rezultātā nopietni apdraudēta ir ne tikai cilvēces labklājība, bet pati Dzīvības eksistence. Pēdējo gadu politiskā attīstība ir mazinājusi pasaules kara draudus, taču planētas veselība un dzīvotspēja strauji pasliktinās. Modernā clvlllzāclla. civilizācija egoistiskā alkatībā lgnorēda. ma ignorēdama Dzīvības Likumu, iet pretī savai un zemeslodes bojā ejai. Pat pēdējos brīdinājuma signālus — ozona slāņa noārdīšanos un siltumnīcas efekta pastiprināšanos, kas nepārprotami Izraisa tlosfēras izraisa biosfēras sairšanas sākumu. , — cilvēce vēl pa īstam nav saklausījusi. . .
===Uz kurieni drāžas vilciens?===Runājot par Latvijas nākotni, bieži dzird sakām: «Mums ir jāizlec no padomijas vilciena un jāielec Eiropas vilcienā.» Veroties no ekoloģiskā skatu punkta, šāds salīdzinājums ir tikai kārtējā vārdu rotaļa. Mēs jau esam Eiropas vilcienā. Vēl vairāk — mēs esam pasaules vilcienā. Tiesa, vieni tā pasažieri brauc pirmās klases vagonā ar gaisa kondicionēšanas iekārtu, bet citi — lopu vāģī, tomēr plāksnīte uz visiem vagoniem vēstī par vienu un to pašu gala staciju: Ekoloģiskā Katastrofa. Tieši tāpēc zaļajiem pirmā un galvenā problēma ir nevis sava vagona labiekārtošana, bet gan paša vilciena kursa mainīšana, tā novirzīšana uz Zaļo ceļu.
Runājot Vēl nav par Latvijas nākotni, bieži dzird sakām: «Mums lr jālzlec no padomljas vilciena un jālelec Eiropas vilcienāvēlu.» Veroties no ekoloģiskā skatu punkta, šāds salīdzinājums lr tikai kārtējā vārdu rotaļa. Mēs lau esam Eiropas vilcienā. Vēl vairāk Taču mēs esam pasaules vilcienā. Tiesair pēdējais laiks Latvijas zaļajiem ieņemt vietu mašīnistu tribīnē, vieni tā pasažieri brauc pirmās klases vagonā ar gaisa kondicionēšanas le kārtu, bet citi — lopu vāģilai pie nākamajām pārmijām novirzītu vilcienu uz blakussliedēm, tomēr plāksnīte uz visiem vagoniem vēstī par vienu un to pašu gala staciju: Ekoloģiskā Katastrofakuras nebeidzas bezdibenī. Tieši tāpēc zalaflem pirmā un galvenā problēma lr nevis sava vagona labiekārtošana, bet gan paša vilciena kursa mainīšana, tā novirzīšana uz Zaļo ceļuTāpēc Latvijā ir nodibināta Zaļā partija.
Vēl nav par vēlu. Taču — lr pēdēlals laiks Latvijas zaļajiem ieņemt vietu mašīnistu tribīnē, lai pie nākamajām pārmijām novirzītu vilcienu uz blakusslledēm, kuras nebeidzas bezdibenī. Tāpēc Latvijā lr nodibināta Zaļā partija.  Mčs Mēs ticam, ka Zaļais cejš Ir ceļš ir vienīgā saprātīgā alternatīva aizvien straujākajam industriālisma un planētas izlaupīšanas ameka amoka skrējienam. Tas Ir ir ceļš uz tradicionālo vērtību atkaliedzīvlnāšanu. atkaliedzīvināšanu, uz mieru, drošību un ilglaicīgu stabilitāti.
===Uz kurieni ved zaļais ceļš?===
(tēze — antltēzeantitēze)
Zaļā politika balstās nevis uz politiskām dogmām un konjunktūras diktētām programmām, bet gan uz cilvēces attīstībā pārbaudītām humānām vērtībām un dabas likumiem. Zaļā partija cīnās nevis par varu stev stāv (tā visiem Spēkiem spēkiem centīsies panākt varas patiesu nedošanu nodošanu tautas rokās), bet par šo vērtību lemiesošanu iemiesošanu valsts un sabiedrības dzīvē. Zaļais ceļš lr ir līdzsvara ceļš, kas ved uz šo. mērķu sasniegšanu.
'''1. Centralizācija — decentralizācija'''
Maziņa man galviņa,</br>
Pilna gudra padomiņa:</br>
Mazi mani tīrumiņltīrumiņi,'<br/>
Pilni rudzu gabaniņu.<br/>
Mūsdienu demokrātiskajā pasaulē decentralizācija nesekmē attīstību (kā feodālis māfeodālismā). , bet to bremzē. Latvijas atrašanās PSRS sastāvā lr ir ne tikai nelikumīga un pazemojoša, bet ari arī ekoloģiski bīstama tAs tās videi un iedzīvotājiem. Tā nav izdevīga ne latviešu, ne kādai citai tautai, bet tikai valdošajai šķl rai šķirai — nomenklatūrai, kuras vienīgās rūpes lr ir savas varas saglabāšana un nostiprināšana. Mēs esam pārliecināti, ka brīvas un suverēnas Latvijas Republikas atjaunošana lr ir būtisks priekšnoteikums Izejai izejai no ekoloģiskās krīzes. .  Varas koncentrācija vienas šķiras rokās rada varas monopolu. Varas monopola apstākļos padarīt sistēmu kaut daļēji demckrātlsku nav iespējams. Jo varas ļaunprātīga Izmantošana bija. Ir un būs, kamēr cilvēkiem tiks dota iespēja šo varm negodprātīgi Izmantot. Nomenklatūra lr vienīgā šķira, kas ieinteresēta vlenpartijas sistēmas saglabāšanā. Varas decentralizācija šobrīd lr pats aktuālākais uzdevums. Mēs esam par demokrātiskās vai rāk partiju sistēmas Izveidošanu un varas nodošanu vietējās pašpārvaldes rokās. LZP konsekventi realizēs decentralizācijas principu arī savas struktūras ietvaros.  Ražošanas koncentrācija lielajās pilsētas neizbēgami neved pie ekoloģiskā līdzsvara Izjaukšanas*, sociālās infra struktūras atpalicības laukos, urbanizācijas un migrācijas palielināšanās. Tūkstošiem cilvēku nodarbināti bezdvēsellskos darbos, bet viņu radošais potenciāls paliek neizmantots. Mēs esam par tradicionālo saimniekošanas veidu attīstīšanu Latvijas laukos. Jāpanāk, lai mazie centri paši spētu sevi apgādāt ar pirmās nepieciešamības precēm. Tiem vajadzīgas savas maiznīcas, pienotavas, maltuves, enerģijas avoti, amatnieku biedrības v. c. Ekonomikas decentralizācija lr ceļš no saimnieciskās atkarības uz saimniecisko pašnotelkšanos, bet ne tikai. Tas lr arī ceļš  no agrorūpr.iecības — uz agrokultūru,  no lielražošanas — uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem,  no sociālās neaizsargātības — uz sociālo drošību,  no atsvešinātības — uz tuvību,  no bezatbildības — uz atbildību,
no klaidoņuzvedības — uz zemes saimnieka uzvedībuVaras koncentrācija vienas šķiras rokās rada varas monopolu. Varas monopola apstākļos padarīt sistēmu kaut daļēji demokrātisku nav iespējams. Jo varas ļaunprātīga izmantošana bija, ir un būs, kamēr cilvēkiem tiks dota iespēja šo varu negodprātīgi izmantot. Nomenklatūra ir vienīgā šķira, kas ieinteresēta vienpartijas sistēmas saglabāšanā. Varas decentralizācija šobrīd ir pats aktuālākais uzdevums. Mēs esam par demokrātiskās vairāk partiju sistēmas izveidošanu un varas nodošanu vietējās pašpārvaldes rokās. LZP konsekventi realizēs decentralizācijas principu arī savas struktūras ietvaros.
Ražošanas koncentrācija lielajās pilsētas neizbēgami neved pie ekoloģiskā līdzsvara izjaukšanas, sociālās infrastruktūras atpalicības laukos, urbanizācijas un migrācijas palielināšanās. Tūkstošiem cilvēku nodarbināti bezdvēseliskos darbos, bet viņu radošais potenciāls paliek neizmantots. Mēs esam par tradicionālo saimniekošanas veidu attīstīšanu Latvijas laukos. Jāpanāk, lai mazie centri paši spētu sevi apgādāt ar pirmās nepieciešamības precēm. Tiem vajadzīgas savas maiznīcas, pienotavas, maltuves, enerģijas avoti, amatnieku biedrības u. c. Ekonomikas decentralizācija ir ceļš no saimnieciskās atkarības uz saimniecisko pašnoteikšanos, bet ne tikai. Tas ir arī ceļš no agrorūpniecības — uz agrokultūru, no lielražošanas — uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, no sociālās neaizsargātības — uz sociālo drošību, no atsvešinātības — uz tuvību, no bezatbildības — uz atbildību, no klaidoņuzvedības — uz zemes saimnieka uzvedību, no parādes un masu kultūras — uz tautas kultūru.
'''Mēs esam pārliecināti, k* ka integrētās 1992. gada Eiropas modelis novedis pie pārmērīgas centralizācijas, atsevišķo valstu atkarības palielināšanās un ekoloģiskās krīzes saasināšanās. TāDēc Tāpēc LZP atbalsta citu Eiropas za|o zaļo partiju koncepciju attiecībā uz nākotnes Eiropu, kas paredz platu u-i līdztlesisku un līdztiesisku sadarbību vēsturiski, ģeogrāfiski un ekonomiski izveidojušos reģionu robežās. Latvija vēsturiski viscietāk allaž Ir ir bijusi saistīta ar Baltijas Jūras jūras valstīm, tāpēc LZP sekmēs daudzveidīgu starptautisko sadarbību šā reģiona letvarosietvaros, lai atrisinātu mūsu kopējās problēmas un alābtu glābtu mūs vienojošo Baltijas Jūru jūru no ekoloģiskās bojāejas.'''
'''2. Ekonomikas prioritāte — Dzīvības prioritāte'''
Kam tu lauzi ābelīti.</br>
Līdzšinējā valsts politika «ražošana — ražošanas pēc» vai, pareizāk sakot, «ražoša na «ražošana — plāna pēc» lr ir pilnīgi bankrotējusi. Tā ne tikai nav spējusi nodrošināt cilvēkus ar nepieciešamajām precēm un normāliem dzīves apstākļiem, bet arī īsā laikā novedusi valsti pie pilnīgas ekoloģiskas degradācijas, pie fiziski un garīgi slimas sabiedrības. Straujos tempos iet bojā ne tikai augu un dzīvnieku sugas, bet veselas tautas.  Pašpārliecinātās cilvēces bezatbildīgā Izrīkošanās pašas apdzīvotajā vidē lr Izraisījusi rakrepjotās dabas atbildes agresiju. Cēlonis tam lr ne tik daudz mūsu ekonomiskā atpalicība, cik Dzīvības Liku ma pakļaušana savtīgajām šķiras un ekonomiskajām Interesēm. Uz ko mēs paļaujamies, cerot, ka kaut kādā brīnumaina veidā, pretēji dabas likumiem, mēs spēsim saglabāties kā nācija ekoloģiski pilnīgi degradētā vidē? Ir pilnībā jāmaina ne tikai ražošanas attiecības, bet arī mūsu domāšana un ētiskā attieksme pret visu dzīvo. Eko nomlskā determinisma vietā mums Jāliek ekoloģiskais imperatīvs: saduroties ekonomikas un ekoloģijas interesēm, prioritāte Jādod ekoloģijai. Tehnikas progress un civilizācijas progress nav adekvāti Jēdzieni.  Mes uzskatām, ka ekonomikas pamatuzdevums lr nodrošināt cilvēka kā garīgas būtnes Izaugsmi un brīvu attls tlbu. Ekonomikai vispirms lr jābūt veselīgai, tas lr, orientētai nevis uz acumirkļa izdevīgumu vai šķietamu uzplaukumu, bet uz pastāvīgu vides saglabāšanu un Ilglaicīgu stabilitāti.  '''Veselīga ekonomika balstās uz atjaunojamo dabas un enerģijas resursu izmantošanu, uz energoefektīvu un nepiesārņojošu ražoianu, bet ne tikai. Tā vispirms balstās uz veseliem cilvēkiem. Ir Jārada Juridiski ekonomisks mehānisms, kas garantētu ikvienas tiesības uz veselīgu pārtiku un vidi. TleSi ražotājiem jāatbild par visiem dabai un cilvēkiem nodarītajiem kaitējumiem. LZP noraida Jebkuru ražoSar.as veidu, kas apdraud cilvēku vai ekosistēmas veselību un dzīvību. Tā ir par Za|o ceļu''' no videi kaitīgas ražošanas — uz videi nekaitīgu ražotinu,  no lauksaimniecības ķimizācijas — uz ekoloģiski tīru lauksaimniecību,  no AES un jaunu lielu HES un TEC celtniecības — uz enerģijas taupītanu un alternatīvu enerģijas avotu izmantotanu,
no mežu Pašpārliecinātās cilvēces bezatbildīgā Izrīkošanās pašas apdzīvotajā vidē ir izraisījusi sakropļotās dabas atbildes agresiju. Cēlonis tam ir ne tik daudz mūsu ekonomiskā atpalicība, cik Dzīvības Likuma pakļaušana savtīgajām šķiras un citu ekonomiskajām interesēm. Uz ko mēs paļaujamies, cerot, ka kaut kādā brīnumaina veidā, pretēji dabas resursu izsaimniekotanas — uz dabas resursu kopSmu likumiem, mēs spēsim saglabāties kā nācija ekoloģiski pilnīgi degradētā vidē? Ir pilnībā jāmaina ne tikai ražošanas attiecības, bet arī mūsu domāšana un ētiskā attieksme pret visu dzīvo. Ekonomiskā determinisma vietā mums jāliek ekoloģiskais imperatīvs: saduroties ekonomikas un saorātīgu izmantošanuekoloģijas interesēm, prioritāte jādod ekoloģijai. Tehnikas progress un civilizācijas progress nav adekvāti jēdzieni.
no nepārdomātas meliorācijas Mēs uzskatām, ka ekonomikas pamatuzdevums ir nodrošināt cilvēka kā garīgas būtnes izaugsmi un brīvu attīstību. Ekonomikai vispirms ir jābūt veselīgai, tas ir, orientētai nevis uz acumirkļa izdevīgumu vai citas ekoloģiski nepamatotas vides pārveidošanas — šķietamu uzplaukumu, bet uz bojāto zemju rekultivāciju un mazpārveidotās pastāvīgu vides saglabāšanu, un ilglaicīgu stabilitāti.
'''Veselīga ekonomika balstās uz atjaunojamo dabas un enerģijas resursu izmantošanu, uz energoefektīvu un nepiesārņojošu ražošanu, bet ne tikai. Tā vispirms balstās uz veseliem cilvēkiem. Ir jārada juridiski ekonomisks mehānisms, kas garantētu ikvienas tiesības uz veselīgu pārtiku un vidi. Tieši ražotājiem jāatbild par visiem dabai un cilvēkiem nodarītajiem kaitējumiem. LZP noraida jebkuru ražošanas veidu, kas apdraud cilvēku vai ekosistēmas veselību un dzīvību. Tā ir par Zaļo ceļu''' no videi kaitīgas ražošanas — uz videi nekaitīgu ražošanu, no lauksaimniecības ķimizācijas — uz ekoloģiski tīru lauksaimniecību, no AES un jaunu lielu HES un TEC celtniecības — uz enerģijas taupīšanu un alternatīvu enerģijas avotu izmantošanu, no mežu un citu dabas resursu izsaimniekošanas — uz dabas resursu kopšanu un saprātīgu izmantošanu, no nepārdomātas meliorācijas vai citas ekoloģiski nepamatotas vides pārveidošanas — uz bojāto zemju rekultivāciju un mazpārveidotās vides saglabāšanu, no gigantomānijas ekonomikā — uz cilvēka mērogiem atbilstošu ražotanuražošanu.
'''3. Patērētājsabledrlba Patērētājsabiedrība glabātājsabledrlbaglabātājsabiedrība'''
Ai. za|ā , zaļā ataudzina,<br/>
Kā es tevi sen taupīju!<br/>
Ne rīkstītes nenogriezu,<br/>
Brālim govis ganīdama.<br/>
Mums nav pieņemams padomju sociālisma ekonomls kals ekonomiskais modelis ar agresīvi ekstensīvo un absolūti neefektīvo ražošanas veidu, kā dēj tiek norakts vesels kalns, lai Izgatavotu naglu. Bet mums nav pieņemams ari arī Rietumu ekonomiskais modelis, kas tāpat balstās uz Industriālo industriālo ekspansiju, uz pieprasījuma māk «ilgu mākslīgu stimulēšanu, uz lietu kultu un tāpat spēj zelt un plaukt tikai uz dabas ekspluatācijas rēķina. Laika, kad pasaulē katru minūti trīsdesmit bērni mirst bada nāvē, abas šīs ekonomiskas politikas nevar nosaukt savādāk kā par noziedzīgām. Ir paredzams, ka ne ražošana plāna pēc. , ne ražošana peļņas pēc nespēj atrisināt modernās pasaules pamatproblēmas.
Kaut arī padomju sociālisms uz patērētāju lr ir orientēts tikai teorētiski, patērnieclskals patērnieciskais dzīves veids kļūst aiz vien nomācošāks. Materiālo un kultūras vērtību leguve ieguve īpašumā kļūst ne vairs par personības attīstības līdzekli, bet par pašmērķi savu sakaru un lespēju iespēju demonstrēšanai. Tieksme pēc prestiža patēriņa, pēc baudu un izklaidēšanās maksimuma arvien spēcīgāk dominē pār mērenību un Jaunradijaunradi. Patērnleciska Patērnieciska attieksme pret apkārtējo pasauli dehumanlzē dehumanizē cilvēciskās attiecības, saārda sociālās saites, degradē morālās atbildības izjūtu.
Patērnleclskals Patērnieciskais dzīvesveids Ir ir nesaraujami saistīts arī ar ekoloģiskām problēmām. Patērnieclskā Patērnieciskā attieksme pret dabu un tās resursiem lr ir nopietns drauds ekoloģiskajai stabilitātei. Nedrīkst piejaut kclonlālpolltlku pieļaut koloniālpolitiku attiecībā uz neatjaunojamiem dabas re surslem resursiem — tie izmantojami racionāli un tikai republikas vitālo interešu apmierināšanai. Ir nepieciešams aizsargāt un r,a glabāt saglabāt nesagrautās ekosistēmas un atjaunot sagrautās. Tiesības uz dabas resursiem un veselīgu vidi pieder ne tikai mums, bet arī nākamajām paaudzēm.
'''Mums ir Jāveido Jauns jāveido jauns pasaules uzskats, Jauna jauna vērtību sistēma. Viedoklis, ka daba pastāv tikai t.anēctāpēc, lai to iekarotu un pārveidotu, lr ir barbaru, konkistadoru un lielinieku viedoklis. Laiks aozinātiesapzināties, ka nepārveidota daba mti pati par sevi ir brīnumaina vērtība un tās lzmantošana* rolitlkas izmantošanas politikas vietā mum* lāllek a'zsargāSanas mums jāliek aizsargāšanas un sanlab*San->* "olltikasaglabāšanas politika. Latvilas Za|ā Darti'a Latvijas Zaļā partija kopā ar citām za|a|ām nartijām zaļajām partijām un kustībām meklē rHus ceļus uz jaunu, alternatīvu sabiedrības modeli, k»« kas balstīsies uz ekolodiski sanrātīau ekoloģiski saprātīgu un sociāli taisnīgu ekonomiku. Z«|ais ce|i Zaļais ceļš ir ce|iceļš
no ratērnieclskā patērnieciskā dzīves stila — • ur. uz vienkāršību un mērenību,
no lauoītā|eko-omlkas laupītājekonomikas — uz tAiiDītālekonomikutaupītājekonomiku,
no eaocentrism* egocentrisma — uz ekocentrismu
no dzīvei līmeņa prioritātes — ur uz dzīves kvalitātes prioritāti.
'''4. Unlfikāclla Unifikācija — daudzveidība'''
Koli. koliKoši, koši, jauki, jauki,<br/>MukiKa Dievs deva vasariņu, Jauki.<br/>K=> Dievs di»v* vasarinu.Ik katrai puķītei <br/>'kkatrai nukītei Sava smarža paožama.<br/>
Jebkura sistēma lr lo ir jo noturīgāka. 1o , jo lielāka tā* iekšēlā tās iekšējā daudzveidība. Ikvienas tautas etniskā savdabība lr ir vērtība un bagātība pati par -cvisevi. Citiem mēs varam vispirms būt interesanti kā noteiktas tautas cārstāvjl. pārstāvji, nevis kā kādas produkcijas ražotāji. Mēs kategoriski noraidām politiku, kas vērsta aiz tautu mehānisku saiaukšanu sajaukšanu un etniskās savdabības nonlvelēšanunonivelēšanu. Tas nenozīmē, ka mēs esam pret atvērtu sabiedrību, taču starDtautiskaJām starptautiskajām attiecībām Jābalstās jābalstās uz līdztleslsku līdztiesisku sadarbību, dziļu savstarpējo sapratni un cieņu. Nacionālo minoritāšu tiesībām mūsu sabiedrībā jābūt aizsargātām ar likumu.
Mēs ticam, ka sabiedrības attīstību Ir ir spējīga virzīt nevis unificēta kolektīva mašīna, bet akai garīgi brīvi, autonomi cilvēci, katrs ar savu neatkārtojamo savdabību un vlenrelzīgumuvienreizīgumu. Šādas sabiedrības rašanās priekšnoteikums ir apziņas brīvības tiesiskās garantijas. Mēs esam par politisko. Ideoloģisko, kultūras un reliģisko uzskatu daudzveidību. Nevienai partijai, šķirai vai reliģijai nav tiesī bas tiesības uz patiesības monopolu.
Mēs esam par Latvijas raksturīgās kultūrvides un ainavas aizsardzību pret tipveida celtņu notrulinošo vienveidību, pret lauku lielindustrlalizācijulielindustrializāciju. Vides estētikai Jākļūst car jākļūst par valsts politikas sastāvdaļu.
Daudzveidība nodrošina sta bllltātl stabilitāti arī ekoloģiskām sistēmām. Jebkuras augu vai dzīvnieku sugas bojāeja lr ir neatgriezenisks process, kas izraisa arvien Jaunu jaunu sugu Izzušanu izzušanu un ved aizvien tuvāk sistēmas sabrukumam. Ja cilvēce nespēs apgūt racionālu un saudzējošu dzīvās dabas izmantošanas praksi, tā lemta bojāejai. Samazinot daudzveidību un noplicinot genofondu. , mēs uzstādām slazdus nākamajām paaudzēm. Jo aizņemamies no tām «ekoloģisko kapitālu», nebūdami spējīgi atdot parādu.
'''Neaizmirsīsim — citām suaām sugām ir tādas paSas pašas vai pat lielākas tiesības uz io šo Zemi kā mums. «Dzīvnieki ir mūsu vecākie partneri uz STs šīs planētas» (Tūrs HeiierdālsHeijerdāls). Pasaule ir skaista tieši tāpēc, ka tā ir daudzveidīga. Za|ais ce|t Zaļais ceļš mūs ved'''
no formu vienveidības — uz formu brīvību,
no standartdomāSanas standartdomāšanas — uz individuālo domu,
no autoritārisma — uz demokrātiju,
Ozolam zarus lauzt.<br/>
Stāvi stalti, ozoliņ,<br/>
Laid vējiņu caur zariemlzariem!<br/>
Mūsfu Mūsu mērķis lr ir ne tikai veselīga, brīva un taisnīga, bet arī miermīlīga sabiedrība. Uz vardarbību balstīta režīma kundzība Latvijā ir atstājusi dziļas pēdas arī mūsu apziņā. Ka fiziskā, tā garīgā vardarbība Jau jau patiesi kļuvusi par dzīvesveidu. Pat tās organizācijas un kustības, kas sevi sauc par demokrātiskām, nereti Izmanto izmanto tādas metodes kā sava pretinieka cieņas aizskaršanu, apmelošanu un cietsirdību vārdos. Neiecietība iznīcina Jebkura jebkura dialoga iespējamību.
Zaļās politikas ētiskais pamats lr ir godbijība pret dzīvi bu dzīvību un cieņa pret cilvēku. Mēs esam pārliecināti, ka ar netīriem līdzekļiem Izcīnīta uzvara lr ir tikai šķietamība. Mēs kategoriski noraidām vardarbību kā konfliktu atrisināšanas un mērķu sasniegšanas līdzekli visos līmeņos — no ģimenes un lelas ielas līdz tautām un valstīm. «Ja gribi pārveide t pārveidot pasauli, vispirms pārveido pats sevi» (sena gudrība).
Līdz ar to mums nav pieņemama arī militārā Ideoloģijaideoloģija. Nākotnes pasaule ir pasaulē pasaule bez leročiemieročiem. Baltijas Jūrai lr Jākļūst jūrai ir jākļūst nevis par tautu Šķīrējušķīrēju, bet vienotāju, un tajā nav vietas zemūdenēm un karakuģiem. Mēs esam par kara bāzu likvidēšanu Baltijas Jūras jūras piekrastē, par visa Baltijas reģiona demilltarizā cijudemilitarizāciju.
'''Valsts rokās atrodas gigantiskā represīvā matiņamašīna, par kuras teroristisko raksturu mums Ir ir nācies pārliecināties ari arī perestroikas laikā. Mēs lestāsimies iestāsimies par valsts aparāta darbības pak|autanu pakļaušanu sabiedriskai kontrolei, par nāves soda atceltanuatcelšanu, par cilvēcisku apstākļu nodrošina Sanu nodrošināšanu cietumos, par piespiedu darba likvidēšanu.
'''Mis sevliķi Mēs sevišķi gribam vērst sabiedrības uzmanību uz pastāvošo vardarbību pret sievietēm, veciem cilvēkiem un bērniem. Kamēr sievietes bū.s būs spiestas strādāt pilnu darba nedēlunedēļu, lai nodrošinātu savu un savas ģimenes eksistenci, mums nav cerību uz tautas atvese|otanuatveseļošanu. Kamēr bērni būs pakļauti kolektīvai vardarbībai un «smadzeņu apstrādei» kombinātveldīgos kombinātveidīgos bērnudārzos un skolAsskolās, mums nav cerību uz tautas nākotni.'''
Ce|S Ceļš uz miermīlīgu sabiedrību ved
no monologa — uz dialogu,
no diskriminācijas — uz līdztiesību,
no militarizācijas — uz Hemilitarizācijudemilitarizāciju,
no cilvēka Šovinisma šovinisma — uz zaļo altruismu,
no ienaidnieka meklēšanas — uz drauga meklēšanu,
'''6. Lineārā domāšana — sistemātiska (ekoloģiskā) domāšana'''
Pilna Olava Diava pasaulīte<br/>Sīku, mazu tūpulliušūpulīšu;<br/>
Kā to vienu kustināja.<br/>
Visi līdzi kustējās.<br/>
Ekoloģija māca. , ka ekosistēmas var īsti saprast tikai tad. , kad tās tiek aplūkotas kā vienots veselums, nevis atsevišķu dalu daļu summa.
Mēs esam pārliecināti, ka šis kopsakara princips darbojas visu sistēmu ietvaros. Tāpēc mums nav pieņemams uzskats, ka paātrinātā ražošanas spēku attīstība agrāk vai vēlāk novedis novedīs sabiedrību pie vispārējās labklājības un uzplaukuma; ka vispirms mums ir Jāpiesārņo jāpiesārņo vide. , lai kjūtu kļūtu ekonomiski pietiekami spēcīgi savu mēslu tīrīšanai. Latvija ir dzīvs organisms, nevis atsevišķu rūpnīcu summa. Viss ir saistīts ar visu. Zinātne, kas Ignorē ignorē šo likumu, ir pašapmāns.
Mēs esam pārliecināti, ka Dzīvības Likums nav poētiska metafora, bet objektīva realitāte, kas pārvalda mūs visus. Mūsu politikas pamatā lr ir atziņa, ka mēs nestāvam ne ārpus, ne pāri dabai, bet esam nesaraujami ieausti tās kopējā audumā: ka cilvēces veselība lr ir tieši atkarīga no visas blosfēras biosfēras veselības: ka ne politiskās, ne ekonomiskās, ne citas problēmas nav atrisināmas atrauti cita no citas: ka visas pārmaiņas materiālajā pasaulē rada attiecīgas pārmaiņas arī garīgajā pasaulē un otrādi.
Zaļais ceļš lr ir ceļš uz pasau les pasaules likumsakarību kopjausmā, kas uzlūko Zemi nevis kā nedzīvu mehānismu, bet kā dzīvu būtni; nevis kā akciju telpu cilvēkam, bet kā mūsu mājas, kur neatkarīgi no cilvēka gribas valda sava dzīves kārtība. «Laime lr ir visu Īle tu lietu kārtība, vairāk nekas .. .» (I. Ziedonis). Mums nav citas alternatīvas, kā iekļauties šajā kartībā.
'''Salā Šajā manifestā nav nekā jauna. Tas viss Jau jau ir bijis pateikts un zināms sen pirms mums. Zaļā krāsa ir Dzīvības krāsa. Zaļā partija ir nevis vēl viena partija, bet politisks spēks, kas valsts varas līmeni aizstāvēs Dzīvības tiesības uz dzīvību. Mēs nepretendējam w uz glābēju lomu, bet aicinām atgriezties atpakaļ pie mūžigām mūžīgām vērtībām, pie Zemes. Daudzi io šo ceļu nosauks par antidialektisku, utopisku, iracionālu vai vēl kā citādi. Viņiem uz to ir tiesības. Mēs savukārt paturam sev tiesības domāt, ka Zaļais ceļs ceļš ir vienīgā izeja no strupceļa. '''
'''PAR BRĪVU UN ZAĻU LATVIJU!'''
© 2012 Barikadopēdijas fonds. Idejas un nosaukuma autors - Andrejs Cīrulis. Citēšanas gadījumos atsauce uz Barikadopēdiju ir obligāta.
Publicēto materiālu autortiesības pieder to autoriem.