16 760
labojumi
Izmaiņas
No Barikadopēdija
nav labojuma kopsavilkuma
{{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1988/11/02 |Issue number=209 |Page number=3 |Original title=Laika pakāpienus skaitot (4) |In section=70 gadi jaunības zīmē |Source file=paja1988n209_003_01 |Abstract=70 gadi jaunības zīmē }}{{Source image|articles/445/785/445785.jpg}} {{Written by|Inga Helmane}} {{Written by|Vilis Krūmiņš}} {{About topic|Latvijas vēsture, notikumi 1957. — 1959. gadā}}{{About domain|Politika}}{{About domain|Vēsture}}{{About person|Ojārs Vācietis}}{{About person|Ēvalds Vilks}}{{About person|Anna Sakse}}{{About person|Anna Brodele}}{{About person|Tālis Matīss}}{{About person|Artūrs Vanags}}{{About person|Rihards Veide}}{{About person|Pauls Dzērve}}{{About person|Ausma Špona}}{{About person|Josifs Staļins}}{{About person|Emīls Dārziņš}}{{About person|Aspazija}}{{About person|Andrejs Upīts}}{{About person|Jānis Rainis}}{{About person|Atis Ķēniņš}}{{About person|Hūns}}{{About person|F. Titovs}}{{About organization|Komjaunatne, VĻKJS, LĻKJS}}{{About organization|Latvijas Komunistiskā partija (LKP)}}{{About organization|Latvijas PSR Rakstnieku savienība}}{{About media|«Padomju Jaunatne», laikraksts}}{{About media|«Cīņa», laikraksts}}{{About place|Rīga}}{{About place|Lietuva}}{{About place|Igaunija}}{{About event|E1988102700}}{{About year|1947}}{{About year|1959}}{{About year|1988}}<p style="text-align: center; ">''(3. turpinājums)''</p> <br />Cieši kontakti bija ar Rakstnieku savienību, gan ar tajā laikā jau pazīstamajiem, gan jaunajiem rakstniekiem, es te domāju vispirms Ojāru Vācieti, kuram sameklējām nelielu štata darbiņu «Padomju Jaunatnes» redakcijā, lai viņš vispār varētu dzīvot Rīgā. Ēvalds Vilks tika uzskatīts gandrīz vai par komjaunatnes Centrālkomitejas darbinieku, jo ļoti bieži nāca pie mums. Protams, arī visi tie rakstnieki un dzejnieki, ar kuriem kopā bijām karojuši 43. divīzijā.
Annas Sakses romānu «Pret kalnu» zina katrs skolēns. Pati doma par šāda romāna rakstīšanu daļēji radās komjaunatnes Centrālkomitejā. Tā varonei Mirdzai Ozolai ir reāls prototips — Apes pagasta komsordze.
Mēs pat varējām ar to lepoties, jo Igaunijā un Lietuvā gāja grūtāk. Parasti, kad mēs Maskavā satikāmies Centrālkomitejā, Lietuvas un Igaunijas sekretāriem teica: nu, aizbrauciet uz Rīgu, padzīvojiet kādu nedēļu, paskatieties, kā viņi strādā.
<p style="text-align: center; ">***</p>
Pirmos pēckara gados par vienu no svarīgākajiem uzskatījām darbu ar lauku jaunatni. Komjaunatnes Centrālkomitejas 1947. gada marta plēnumā pieņēma plašu, bet konkrētu lēmumu, kurā runāja par nabadzīgākās jaunatnes daļas iespējām mācīties vakarskolās — apriņķa komitejām vajadzēja nodrošināt ar transportu, it īpaši ziemas mēnešos, jo katrā pagastā jau nebija vakarskolas utt. Darbu sarežģīja arī tas, ka četrdesmit sestajā un četrdesmit septītajā gadā tam pagasta komsordziņam vai pat tikai tādam, kas tikko iestājies komjaunatnē, varēja trāpīt lode. Bet kā par brīnumu, komjaunatnes organizācijas veidojās strauji.
— Domāju, ka arī 1959. gada notikumus mūsu republikā lielā mērā var saukt par traģiskiem…
<p style="text-align: center; ">''(Turpmāk vēl)''</p>
