16 760
labojumi
Izmaiņas
No Barikadopēdija
419361
,nav labojuma kopsavilkuma
{{Newspaper Article |Article in=Padomju Jaunatne |Published on=1989/06/09 |Issue number=110 |Page number=2 |Original title=Kas ietekmē valsts valodas apgūšanu? |In section=Valodu likums praksē |Source file=paja1989n110_002_02 }}{{Source image|Abstract= articles/419/361/419361.jpg}} {{Written by|Vilnis Našenieks}} {{About topic|Latviešu valoda, Likums par valsts valodu}} {{About topic|Starpnacionālās attiecības}} {{About topic|Interfronte, (IF), Latvijas PSR darbaļaužu internacionālā fronte}}{{About domain|Politika}} {{About domain|Valodniecība}} {{About person|Vilnis Edvīns Bresis}} {{About person|Vladimirs Žarkovs}} {{About person|Kārlis Markss}} {{About person|Arvīds Pelše}} {{About person|Augusts Voss}} {{About organization|LKP Centrālā Komiteja}} {{About organization|Latvijas PSR Augstākā Padome, LPSR Augstākā Padome}} {{About organization|Interfronte, IF, Latvijas PSR darbaļaužu internacionālā fronte}} {{About place|Rīga}} {{About place|Vitebska}} {{About place|Grodņa}} {{About place|Penza}} {{About place|Krasnojarska}} {{About place|Daugavpils}} {{About place|Maskava}} {{About place|Lima}} {{About place|Brēmerhāfene}} {{About place|Dženova}} {{About place|Venēcija}} {{About event|E1989050500}}{{About event|E1989020201}}{{About year|1989}}Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas valsts valoda ir latviešu valoda — tā ierakstīts Latvijas PSR Konstitūcijā. Pēc dekrēta pieņemšanas Augstākās Padomes sesijā ilgstoši skanēja aplausi. Tie bija to vērti.
Bet, kā redzams, daudzus tas tomēr neiepriecināja un to var saprast. Simtiem tūkstošu Latvijā dzīvojošo tagad valodu neprot. Daudzi to mācīties arī negrib, cerēdami uz to, ka galu galā iztiks bez latviešu valodas. Nesenā pagātne par to spilgti liecina. Pazīstu simtiem cilvēku, kuri Latvijā dzīvo kopš 1944.— 1946. gada un labi ja pa šo laiku ir dažus vārdus iemācījušies. Nerunāju par skolām un skolēniem, tā ir atsevišķa saruna.
Kas mainījies uz labo pusi? Latviešiem ir griba paglābt valodu. Jūtams, ka arī daudzi sveštautieši grib apgūt latviešu valodu. Rosību ietekmē galvenokārt likums, taču runāt par kādu īpašu masveidību šajā jomā vēl pāragri. Liekas, trūkst tieši patstāvīgas gribas mācīties. Domājams, ka negribēšana, vienkāršs kūtrums, cerība uz Interfrontes «risinājumu», vecās staļinisma politikas turpinājumu un vēl kādu reanimāciju daudzus attur no valsts valodas apgūšanas. Tas milzīgais uzslāņojums ir jānoskalo, tad cilvēki varēs ieraudzīt racionālo graudu, valodas mācīšanās nepieciešamību. Jāsaprot, ka valoda šeit nav izprieca. Skaidrs arī tas, ka negribētājs apgūs to, tikai nepieciešamības spiests. Kulturāls cilvēks — sirdsapziņas vajadzības mudināts.
<p style="text-align: right; ">'''V. NAŠENIEKS,''' </p><p style="text-align: right; ">LTF Domes nacionālo attiecību </p><p style="text-align: right; ">un demogrāfijas komitejas loceklis</p>