Izmaiņas

|Source file=lajn1991n004_002_03

}}

{{Written by|Māris Diņģelis}}

{{Written by|Guntis Rozenbergs}}

— Pašreiz streikot ir amorāli, — atzina V. Martinsons.

<p style="text-align: right;">'''M. Diņģelis'''</p>

<p style="text-align: center; ">***</p>

VEF ģenerāldirektors Ivars Bražis, tikdamies ar kolektīvu, pastāstīja, ka ražošanas apvienībai gadā būtu vajadzējis apmēram 16 miljonus rubļu, lai strādājošajiem izmaksātu algas pielikumu sakarā ar cenu paaugstināšanu. Pēc pēdējā valdības lēmuma, kas uzņēmumus uz laiku atbrīvo no sociālā nodokļa maksāšanas, ceturksnī vajadzēs par 1 100 000 rubļiem mazāk. Pēc valdības pagaidu piekāpšanās — lēmumu «mīkstināšanas" — arī strādnieki būs tikai ieguvēji, proti, no 66 rubļu piemaksas neatvilks ienākuma nodokli. I. Bražis atradīs iespēju palielināt algu otrajā un trešajā maiņā strādājošajiem, tam atvēlot 100 000 rubļu. Vefā visiem kompensēs 50% transporta izdevumu. Dzīves dārdzība arvien pieaug, tāpēc, lai arī turpmāk varētu palielināt algu, apvienībai jāsamazina produkcijas pašizmaksa, jāizpilda biznesa plāni un līgumi, kas noslēgti ar 700 partneriem visā savienībā, jāpārskata produkcijas cenas. Telefonaparāti un radiotranzistori jau maksājot dārgāk. Pēc ģenerāldirektora uzskata, virzība uz tirgus ekonomiku ir sarežģīta un tikai ar pamatīgu darbu tā varot kļūt mazāksāpīga. Tie uzņēmumi, kas protestē, varbūt vienkārši grib slinkot — dzīvot pa vecam.

<p style="text-align: right;">'''G. Rozenbergs'''</p>