16 760
labojumi
Izmaiņas
No Barikadopēdija
nav labojuma kopsavilkuma
|Source file=paja1989n123_003_01
}}
{{Source image|articles/379/610/379610.jpg}}
{{Written by|Kristina Sprindžunaite}}
{{About topic|Lietuva - Ko tie mūsu kaimiņ' dar',1989, 1990}}
{{About topic|Lietuvas neatkarības cīņas}}
{{About topic|Tautas frontes citās PSRS republikās}}
{{About topic|Latvijas Tautas fronte, LTF, tautas frontes citās PSRS republikās}}
{{About topic|Tautas fronte Igaunijā}}
{{About topic|Interfronte, Lietuvā}}
{{About topic|Baltijas republiku sadarbība}}
{{About domain|Politika}}
{{About person|Aļģirds Brazausks}}
{{About person|Vidmants Barulis}}
{{About organization|Komjaunatne, VĻKJS, LĻKJS}}
{{About organization|«Jedinstvo», Lietuvas internacionālā organizācija}}
{{About media|«Komjaunimo Tiesa», laikraksts (Lietuva)}}
{{About place|Lietuva}}
{{About place|Paņeveža}}
{{About place|Klaipēda}}
{{About place|Ņujorka}}
{{About place|ASV}}
{{About place|Čikāga}}
{{About place|Bruklina}}
{{About place|Holande}}
{{About year|1989}}
Lietuvā 24. jūnijs tika aizvadīts pilnīgā saskaņā ar tautas senajām tradīcijām. Jāņu dienā (Jonines) Lietuvas žurnālisti, pateicoties savai Žurnālistu savienībai, pirmo reizi rīkoja tikšanos pie svētku ugunskura Panevēžas rajona Ķernaves ciemā. Bija muzicēšana, dziedāšana un dancošana, kā arī loterija.
Bet īsi pirms svētku dienas sanāca Lietuvas KP CK kārtējais plēnums. Komjaunieši Lietuvā bija pirmie, kas nostājās uz patstāvīgas, principiālas rīcības ceļa. Komunisti tāpat runāja par savas pozīcijas aktivizēšanu, par reālu paātrinājuma piešķiršanu pārbūvei partijā. Lietuvas KP CK pirmais sekretārs A. Brazausks uzsvēra, ka partija, kas sākusi pārkārtošanos visas valsts mērogā, tagad no uzsāktā tempa atpaliek daudzos atjaunotnes posmos. Nepieciešams skaidri noteikt vietu, kādu Lietuvas komunisti ieņems republikas virzienā uz suverenitāti, tālāku patstāvību. Plēnuma galvenais rezultāts — lēmums vēl šogad sasaukt Lietuvas KP ārkārtas kongresu. Tagad tiks uzsākts lietderīgs, taču nepelnīti piemirsts darbs — iekšējā diskusija partijas pirmorganizācijās.
25. jūnijā Viļņā, Kalnu parkā, mītiņu sarīkoja Lietuvas interfrontisti — neformālā organizācija «Jedinstvo». Par pulcēšanās iemeslu tika minēta nepieciešamība akumulēt domas PSRS CK nacionālās politikas jautājumiem veltītā plēnuma priekšvakarā. Novērotāji apgalvo, ka interfrontistu sanāksmes Lietuvā kļuvušas skaitliski mazākas un pelēcīgākas. Šoreiz sanācis ap 2000 cilvēku, daudzās runas bijušas visai līdzīgas ne vien pēc gara, bet arī pēc satura. Vēl organizācijā uzpeldējusi varas problēma, un pat publiskos mītiņos oratoru runās netrūkstot savstarpēju apvainojumu.
Lai gan lietuvieši ir pieraduši pie dažādu grupu un klubu pasākumiem, aizvadītās nedēļas nogalē Viļņā notikušais Baltkrievijas (!) Tautas frontes dibināšanas kongress nebija ordinārs notikums. Kaut arī BTF iniciatori nepārprotami atbalsta PSKP labāko spēku sāktās radikālās pārmaiņas un pauž centienus sākt darbību tieši uz šiem pamatiem — lai nodrošinātu pārbūves neatgriezeniskumu un sekmētu tautas nacionālās apziņas atmodu. BTF forums Baltkrievijas teritorijā nebija iespējams. Paši BTF dalībnieki saka: Baltkrievija esot «stagnācijas rezervāts», un uz kongresu Viļņā viņiem nācies braukt gluži kā pirmsrevolūcijas Krievijas gadu sociāldemokrātu kongresu delegātiem…
Trīs dienas Klaipēdas apkaimē savu akciju rīkoja Lietuvas «zaļie». Pie dzelzceļa mezgla, kas atrodas netālu no piejūras naftas bāzes, viņi uzcēluši telšu pilsētiņu un modri sargā tērauda maģistrāli, nepieļaujot naftas vagonu tālākvirzīšanos. Dzelzceļa amatvīri, plānus pārsniedzot, neievēro tehniskās ekspluatācijas noteikumus un rada katastrofas draudus jūrai, kūrortam, cilvēkiem. Pagaidām dzelzceļniekiem nākoties vagonus ar naftas pārstrādes produktiem uz dažām dienām novietot rezerves ceļos...
No Atlantijas okeāna viņa krasta turpretim pienākušas optimistiskas ziņas — Ņujorkā svinīgi sagaidītas triju lietuviešu jahtu («Audra», «Lietuva» un «Daile») apkalpes. Piektdien Ņujorkas varas iestādes un ASV lietuviešu kopiena ceļotājiem rīkojusi svinīgu dineju. Jūras braucēji ņujorkiešiem pasnieguši Kauņas Brīvības pieminekļa kopiju, tādējādi uzsverot simbolisko saiti starp divām pilsētām. ASV ieradušās arī triju jahtu otrās apkalpes, kas braucamos virzīs atceļā. Pašlaik ciemiņi no Lietuvas viesojas pie tautiešiem Čikāgā, Ņujorkā, Bruklinā, bet tad dosies mājup.
Šonedēļ Lietuvas galvaspilsētā risinās pirmais starptautiskais bērnu teātru festivāls, kurā piedalās drāmas kolektīvi no pašu mājām, no Rīgas, Tartu, ČSSR un Holandes.
Ar citu notikumu republikas kultūras dzīvē — Vidmanta Baruļa «Rekviēma» pirmatskaņojumu Viļņā — beidzās sēru un cerību dienu pasākumi, kas veltīti staļinisko represiju upuru piemiņai.
<p style="text-align: right; ">'''KRISTINA SPRINDŽUNAITE,'''</p><p style="text-align: right; ">propagandas un komjaunatnes nodaļas korespondente</p>
