16 760
labojumi
Izmaiņas
No Barikadopēdija
nav labojuma kopsavilkuma
{{Speech |Article in=Latvijas Tautas fronte. Gads pirmais |Published on=1988/10/08 |Original title=Jānis Rukšāns. Runa LTF 1. kongresā }} {{Written by|Jānis Rukšāns}} {{About topic|LATVIJAS TAUTAS FRONTE, LTF}}{{About topic|Latvijas Tautas frontes, LTF, I kongress}}{{About topic|Latvijas Tautas frontes, LTF, dibināšana}}{{About topic|Radošo savienību plēnums 1988. gada 1. un 2. jūnijā}}{{About topic|Brīvības piemineklis}}{{About topic|Okupācijas statuss}}{{About topic|Šovinisms}}{{About domain|Politika}}{{About person|Viktors Avotiņš}}{{About person|Juris Vidiņš}}{{About person|Kārlis Pakalns}}{{About person|V. Iļjins}}{{About person|Jānis Dzenītis}}{{About person|Sandra Kalniete}}{{About person|Jānis Vagris}}{{About person|Vitālijs Teivāns}}{{About person|Anatolijs Gorbunovs}}{{About person|Arvīds Pelše}}{{About person|Josifs Staļins}}{{About person|Andrejs Višinskis}}{{About person|A. Ždanovs}}{{About person|Vilnis Edvīns Bresis}}{{About person|Džordžs Orvels}}{{About person|Vaino Veljass}}{{About person|Vladislavs Brokāns}}{{About person|Modris Slava}}{{About person|V. I. Ļeņins}}{{About person|Viktors Skudra}}{{About person|Jānis Britāns}}{{About person|Aleksandrs Jakovļevs}}{{About person|Ieva Akurātere}}{{About organization|Latvijas Tautas fronte (LTF)}}{{About organization|PSKP Centrālā Komiteja}}{{About organization|Latvijas Komunistiskā partija (LKP)}}{{About organization|LKP Centrālā Komiteja}}{{About organization|«Helsinki-86»}}{{About organization|Vides aizsardzības klubs (VAK)}}{{About organization|Latvijas Nacionālās neatkarības kustība (LNNK)}}{{About media|«Auseklis», žurnāls}}{{About media|«Padomju Jaunatne», laikraksts}}{{About media|«Cīņa», laikraksts}}{{About media|«Padomju Latvijas Komunists», žurnāls}}{{About media|«Atmoda», laikraksts}}{{About media|«Staburags», žurnāls}}{{About media|«Jaunās Grāmatas», žurnāls}}{{About event|E1988100800}}{{About event|E1988062200}}{{About event|E1988093003}}{{About event|E1988061800}}{{About year|1988}}Dārgie draugi! Dāmas un kungi!
Es esmu laimīgs. Es esmu laimīgs, ka man ir paveicies piedzimt īstajā laikā, ka man ir paveicies piedzīvot šo gadu un aktīvi piedalīties tā norisēs. Un, kaut arī pamatprofesijai — dārzkopībai — man šogad nav atlicis laika, es to nenožēloju. Šodien es atceros to brīdi, kad Viktors Avotiņš dažas dienas pēc rakstnieku plēnuma pateica vēsturiskos vārdus: «Mums nekas cits neatliek kā dibināt Tautas fronti.» Es Viktoram piekritu, kaut arī tobrīd nebija ne mazākās jausmas, kas tas būs un kā būs, un pārņēma tāds dziļš biklums, pat nespēka sajūta.
Daži veikli demagogi mēģina oponēt ar argumentu, ka Rietumeiropa, lūk, iet uz aizvien lielāku saplūšanu, robežu atvēršanu, kopīgu valūtu. Bet te viņi aizmirst piebildi, ka katrai koptirgus valstij pieder veto tiesības jebkura lēmuma pieņemšanā, ka tur valdības spiestas rēķināties ar vēlētāju domām, jo pastāv daudzpartiju sistēma, ka tur neeksistē valodas asimilācijas draudi un, neraugoties uz tiešām aizvien lielāku integrāciju, netiek apdraudēta nāciju eksistence.
Te var rasties jautājums — vai ir cita alternatīva? Jā, ir, bet tā prasa tik revolucionāras pārmaiņas visā valsts Konstitūcijas un likumu sistēmā, ka pat visumā tik gaišām galvām, kāds ir Politbiroja loceklis A.Jakovļevs, tās šķiet ķecerību pārpilnas un absolūti nepieņemamas. Alternatīvajā risinājumā jāievēro divi pamatnosacījumi, proti, pilsonības statuss, turklāt šim statusam jābūt tik stingram, ka tas liegtu nacionālā republikā balsstiesības nejaušiem caurstaigātājiem, laimes meklētājiem un sanatoriju atpūtniekiem, kā arī izmitinātām karaspēka daļām, ar kuru palīdzību birokrātija var nodrošināt praktiski jebkuras personas ievēlēšanu. Obligāta prasība — valsts valodas prašana un pietiekami ilgs apmešanās stāžs republikā, teiksim, vismaz 10 gadu. Otrs nosacījums — visas politiskās sistēmas reforma, piešķirot katrai republikai veto tiesības Savienības lēmumu pieņemšanā. Tā kā šāda lielkrievu šovinisma piekāpšanās nacionāļiem praktiski nav ticama — to pierāda Starpnacionālo attiecību komisijas nacionālais sastāvs partijas konferencē —, tad jāsecina, ka alternatīvas dekolonizācijas nav. Neatkarības piešķiršana paglāba latviešu nāciju no 1937. gada asinspirts, attālināja kolektivizācijas murgu, atstājot cerību, ka varbūt vēl izdosies atjaunot lauksaimniecību. Tādēļ arī tagad vienīgais Latvijas tautu glābiņš ir neatkarība. Šeit vietā citāts no 1940. gada 17. janvāra tobrīd vēl nelegālās «Cīņas»: «Ko mums sola demokrātiska Latvija ciešā sadarbībā ar PSRS? Pilnīgu Latvijas neatkarību un patstāvību!» To tautai solīja komunisti, kas par savu pārliecību sēdēja nevis mīkstos klubkrēslos, bet gan uz cietas cietuma lāviņas. Padomājiet par to, pirms noraidāt.
Un noslēgt savu garo un reizē tik īso uzstāšanos es gribētu ar Ievas Akurāteres izpildītās Ritmaņu dziesmas vārdiem:
