Atšķirības starp "367735" versijām

No Barikadopēdija
11. rindiņa: 11. rindiņa:
 
{{About topic|Migrācija}}
 
{{About topic|Migrācija}}
 
{{About topic|Kafejnīca «Flora», diskusijas, 1988}}
 
{{About topic|Kafejnīca «Flora», diskusijas, 1988}}
 +
{{About topic|Rīgas jaunā koncertzāle}}
 
{{About domain|Vides aizsardzība}}
 
{{About domain|Vides aizsardzība}}
 
{{About domain|Transports}}
 
{{About domain|Transports}}

Versija, kas saglabāta 2012. gada 23. jūlijs, plkst. 15.26

Esmu atbildīgs par to, ka Rīgā uzcelta Zinātņu akadēmijas augstceltne, viesnīca «Latvija», nams «Rīgas modes», Agrorūpniecības komitejas ēka. Esmu atbildīgs par to, ka bezgala vienāda un noplicināta ir Rīgas jauno dzīvojamo namu kvartālu arhitektūra, taču pilsētai joprojām nav savu attīrīšanas iekārtu, nav Valsts bibliotēkas, nav piemērotas koncertzāles, nav Melngalvju nama. Šā gadsimta beigās būšu atbildīgs par to, ka Rīgā nebūs visa iepriekš minētā, Daugavā būs izzudusi visa dzīvība, TAČU MUMS BŪS SAVS METRO. Jau šajā gadsimtā izbūvēsim pazemi, kurā glābties no šajā pašā gadsimtā sagandētās dabas.

Rīgas «mīlestība» uz PSRS Satiksmes ceļu ministriju uzskatāmi redzama dzīvojamo vagonu kvartālos pie Šķirotavas. Vagoniņu iedzīvotāji saņem dzīvokļus, bet paši vagoniņi tukši nekad nestāv, to skaits palielinās. Dzelzceļniekiem ir lieli plāni, tiem nav ne laika, ne iespēju nodarboties ar Rīgas satiksmes problēmām, un dzelzceļnieki abām rokām ir par metropolitēnu. Vieglāk acīmredzot ir ar atklāto paņēmienu izrakt milzu kanālu līdz Bolderājai, ieguldīt tajā metro tuneli nekā uzlikt otras, paralēlas sliedes.

No Āgenskalna līdz Imantai metro tikšot būvēts ar atklāto paņēmienu. Citēju Rīgas TDP izpildkomitejas priekšsēdētāja vietnieku I. Ulmani: «Āgenskalnā jānojauc tikai mazvērtīgā koka apbūve, toties zaļā zona cietīs — būs jācērt...»

Katram ar labu fantāziju apveltītam cilvēkam ir skaidrs, kāds varētu izskatīties ap 30 metru dziļš un divtik plats grāvis maršrutā Āgenskalna tirgus — Zasulauks — Pleskodāle — Šampēteris — Zolitūde — Imanta. Milzīgs valnis, daudzas atsūkšanas ierīces cīnās ar visu pārrakto gruntsūdens artēriju veldzi. Vienkārši un skaisti. Varbūt jau tagad sāksim pienācīgi gatavoties vecās Pārdaugavas bērēm? Te nebūs «FLORA» — te būs citi mērogi.

Esam sākuši būvēt gaisa pilis, ticēt nākotnes transportam. Runas un solījumi novērš rīdzinieku uzmanību no pastāvošajām transporta problēmām, kuras būtu jārisina ātri, regulāri un elastīgi. Atbrīvojot lielākās Rīgas maģistrāles no taksometriem un kravas transporta, ievērojami palielinātos centra caurlaidība, varētu iegādāties ietilpīgākus trolejbusus satiksmei pa Ļeņina, Suvorova un Daugavgrīvas ielu.

Latvijai nav bezgalīgu materiālo resursu. Veltīgi ir mēļot par to, ka cementu mēs ievedam no Baltkrievijas. Metro būve būs sāpīgs cirtiens republikas ekonomikai. Dzīvokļu celtniecība jau neapstāsies — pārāk nopietna ir kontrole. Līdzekļu un materiālu pietrūks restaurācijai, personisko, kooperatīvo un sabiedrisko ēku celtniecībai.

Tautas apspriešanai jānodod Rīgas metro projekts, izmaksas, tāmes, aprēķini. Nepieciešams autoritatīvas komisijas slēdziens par ekoloģiskām problēmām.

Pat iemīļotais demagoģiskais pretarguments: «Rīga jau no daudz kā ir atteikusies» — neiztur kritiku. No olimpiskās regates — vēlos atgādināt — atteicās nevis rīdzinieki, bet gan kabineta birokrātija. Vai mēs atkal ļausim izlemt valstiskas nozīmes jautājumu bez tautas lēmuma?

Pēc sarunām ar kolēģiem spriežu: ārsti lielākoties ir pret metro. Esmu pateicīgs savas nodaļas un slimnīcas ārstiem, kuri ar savu pilsonisko nostāju, idejām un argumentiem sekmēja šā raksta tapšanu.


PĒTERIS APINIS,

Rīgas 7. slimnīcas reanimācijas nodaļas ārsts