16 760
labojumi
Izmaiņas
No Barikadopēdija
nav labojuma kopsavilkuma
|Original title=Ko tie mūsu kaimiņ' dar'? (Lietuva, 1989)
|Source file=paja1989n161_003_02
}}
{{Source image|articles/367/499/367499.jpg}}
{{Written by|Gražina Kriščukaitiene}}
{{About topic|Lietuva - Ko tie mūsu kaimiņ' dar',1989, 1990}}
{{About topic|Lietuvas neatkarības cīņas}}
{{About topic|Molotova — Ribentropa pakts}}
{{About topic|Baltijas republiku sadarbība}}
{{About domain|Politika}}
{{About person|Aļģirds Brazausks}}
{{About person|Antans Smetona}}
{{About organization|Lietuvas Komunistiskā partija}}
{{About media|«Komjaunimo Tiesa», laikraksts (Lietuva)}}
{{About place|Lietuva}}
{{About place|Zviedrija}}
{{About year|1989}}
Lietuvas politiskā dzīve pēc vasaras atvaļinājumiem sāk apgriezienus. Viens no pagājušās nedēļas svarīgākajiem notikumiem — Lietuvas KP CK pirmā sekretāra A. Brazauska runa televīzijā. Viņš teica, ka vēsturi var jaunā veidā novērtēt, bet pārrakstīt citādi to nav iespējams. Mūsu attieksme pret Molotova—Ribentropa paktu ir nepārprotama, un to zina visa pasaule.
Sekretārs aicināja visus Lietuvas politiskos spēkus konsolidēties.
Lietuvas demilitarizācijas ideja, pēc Brazauska domām, jāvērtē reālistiski. Kamēr pastāv NATO bloks un Varšavas līguma organizācija, tikmēr jāturpina dialogs ar PSRS Aizsardzības ministriju. Lietuvas KP atbalsta domu, ka republikas jauniešiem jādien Baltijā.
Uz jautājumu, kas satrauc katru republikas iedzīvotāju, — par kādu Lietuvu mēs esam? — A. Brazausks atbildēja: «Mēs tieksimies pēc suverenitātes, demokrātijas, pēc sociālistiskas tiesiskas valsts, kura uztur politiskus un ekonomiskus sakarus ar kaimiņvalstīm.»
Zviedrijā, Gotlandes salā, sapulcējās 106 dalībnieki uz 36. Lietuvas studiju semināru. Līdz ar tautiešiem no Eiropas valstīm un Amerikas tajā pirmoreiz piedalījās arī lietuvieši no Lietuvas. Atšķirīgie politiskie uzskati netraucēja domu apmaiņu un diskusijas par literatūru, kultūru, ekonomikas attīstību. Komunikē «Par Lietuvas valstiskuma atdzimšanu» parakstīja arī Lietuvas Komunistiskās partijas pārstāvis.
12. augustā Lietuvas PSR Zinātņu akadēmijas prezidija zālē notika Lietuvas sociāldemokrātiskās partijas atjaunošanas konference. Tajā piedalījās 170 partijas biedri, kā arī ārzemju viesi. Šī partija Lietuvā darbojās kopš 1896. gada.
Republikas presē publicēts projekts likumam par Lietuvas PSR teritorijā dzīvojošajām tautībām. Lietuvas PSR garantē tām tiesības skolā un pirmsskolas iestādēs apgūt dzimto valodu, tiesības apvienoties nacionālās kultūras organizācijās, atbalstu kultūras, izglītības un preses attīstīšanā utt. Taču Ministru Padome patur sev tiesības slēgt organizācijas, kuras vēršas pret valsts suverenitāti un teritorijās vienotību.
Ukmerģes rajonā pirmoreiz pēckara gados svinēja pirmā Lietuvas valsts prezidenta A. Smetonas atceres dienu. Šogad aprit 115 gadi kopš viņa dzimšanas.
Mažeiķos notika ķīniešu vingrošanas ušu festivāls. Tajā piedalījās sportisti no Rīgas. Viļņas un Klaipēdas.
19. augustā beidzās laivu brauciens pa Lietuvas nacionālo parku. Tā organizētāji bija Kauņas Medicīnas institūta studenti. Dalībnieki — mediķi un invalīdi no Lietuvas, ASV un Kanādas — vērsās pret atomenerģijas izmantošanu.
Šauļos notiek eksperiments «Nākamais ģimenes ārsts». Terapeitam vairs nav jātrenkā slimnieki pa dažādiem kabinetiem, lai tiem izrakstītu brilles vai ieteiktu procedūras. To visu viņš izdara pats. Rindas poliklīnikā kļuvušas īsākas, bet ārsta alga palielinājusies par 30 procentiem.
Porcelāna un keramikas servīzes no Lietuvas nosūtītas uz Stokholmas specializēto izstādi, kur tiks arī parakstīti tirdzniecības līgumi 1990. gadam.
<p style="text-align: right;">'''GRAŽINA'''</p><p style="text-align: right;">'''KRIŠČUKAITIENE,'''</p><p style="text-align: right;">ekonomikas nodaļas korespondente</p>
