16 760
labojumi
Izmaiņas
No Barikadopēdija
nav labojuma kopsavilkuma
{{Newspaper Article |Article in=Latvijas Jaunatne |Published on=1990/07/03 |Issue number=114 |Page number=2 |Original title=Parlamentārās demokrātijas mācībstundas |In section=Deputāta viedoklis |Source file=lajn1990n114_002_02 |Abstract=Deputāta viedoklis }} {{Written by|Juris Bojārs}} {{About topic|1990. gada 4. maija Deklarācija}}{{About topic|Juristu aktivitātes}}{{About domain|Politika}}{{About domain|Jurisprudence}}{{About person|Mihails Gorbačovs}}{{About person|Sergejs Dīmanis}}{{About person|Jānis Dinevičs}}{{About organization|PSRS Augstākā Padome}}{{About organization|Latvijas Tautas fronte (LTF)}}{{About organization|PSRS Tautas deputātu kongresi}}{{About year|1990}}Divus mēnešus garais laika posms, kas pagājis kopš Neatkarības deklarācijas publicēšanas, ir pietiekams, lai varētu izvērtēt gan pirmsvēlēšanu prognozes, gan pēcvēlēšanu guvumus, gan pametumus.
Pirmsvēlēšanu prognoze, ka nākamais parlaments būs visai konfrontējošs un emocionāli noskaņots, acīmredzot ir piepildījusies. Tieši šādu rezultātu determinēja vēlēšanu kampaņas gaisotne, kad galvenais kritērijs bija ne tik daudz kandidātu profesionālisms, cik to pozīcija – par vai pret tūlītēju izstāšanos no PSRS.
Līdz ar to ne par kādu mūsu Neatkarības deklarācijas iesaldēšanu nevar būt ne runas. Tas nozīmētu uz nenoteiktu laiku apstāties ceļā uz mūsu brīvību. Tas nozīmētu parlamentam turpmāk nodarboties tikai ar otršķirīgiem, nenozīmīgiem jautājumiem, kamēr Savienības vadība visticamāk lietu cik vien iespējams vilktu garumā. Vienlaikus Gorbačovs būs veiksmīgi paspējis izpildīt. rietumvalstu līderiem doto solījumu uzsākt ar mums sarunas.
Pirmo divu sarunu mēģinājumu nulles rezultāti ar tik pieredzējušu un. veiklu politiķi kā Gorbačovu pierāda, ka nedrīkstam šo visas mūsu tautas izdzīvošanai vitāli svarīgo jautājumu atstāt ne tikai vienas, bet pat šaura personu loka izlemšanai. Laiks reiz par visām reizēm ielāgot, ka saskaņā ar Konstitūciju Latvijā ir tikai viens kolektīvs, kas iemieso Republikas suverenitāti, un tā ir Augstākā Padome, kurai pakļauts tās priekšsēdētājs, bet nevis otrādi. Nekādu suverēnu amatpersonu esamību Konstitūcija, paldies Dievam, neparedz.
Viena galva laba, bet 131 (frakcija) vēl labāka. Un nav tāda projekta, ko kolektīvais parlamenta prāts nespētu pilnveidot. Turklāt darba grupai steidzīgi jāstrādā ne tikai pie pārejas posma koncepcijas, bet arī pie paša galamērķa – neatkarīgās Latvijas ekonomiskā un politiskā modeļa, kura pagaidām vēl nav. Un nebūtu nopietni atļaut sākt sarunas ar citas valsts vadītājiem par mērķi, kura koncepcijas vēl nav.
Līdz ar to darba kārtībā loģisks ir jautājums par demokrātiskā centra izveidošanu, par kura bāzi varētu būt vēlēšanās patiesi uzvarējušās partijas – LNKP – deputāti, kas ieguvuši visvairāk – 48 mandātus. Rubika runā minētie dati par viņa partijas rīcībā it kā esošajiem 59 mandātiem, protams, ir nepatiesi. Šādu LKP deputātu skaitu neapliecina ne Augstākās Padomes sekretariāta dati, ne jebkuras balsošanas rezultāti parlamentā.
Savu satraukumu un noraidošo attieksmi par jaunās parlamentārās grupas izveidošanu, lai cik interesanti tas arī būtu, presē tūlīt paziņoja gan Dīmanis, gan DinēvičsDinevičs, abi acīmredzot no sava ganāmpulka kādas avis zaudēt bīdamies.
Taču mums vispirms droši vien jāvienojas, ko mēs te ceļam – jaunu demokrātiju vai jaunu autokrātiju. Ja mūsu mērķis ir mūsdienu Skandināvijas valstīm līdzīga daudzpartiju demokrātija, tad ne ar kādiem aizbildinājumiem nedrīkstam pieļaut jauna varas monopola izveidošanu. Šaura personu loka «vadīta un limitēta» demokrātija neglābjami izvirst šo personu varas nostiprināšanā un tālākā tās uzurpācijā. Tāda ir sabiedrisko attiecību attīstības likumsakarība.
