9 362
labojumi
Izmaiņas
No Barikadopēdija
Migrate data to 'Written by' and 'About domain' templates
{{Newspaper Article
|Article in=Padomju Jaunatne
|Published on=1989/06/14
|Issue number=113
|Page number=1
|Original title=Domas dalās
|In section=Vērtējot PSRS Tautas deputātu kongresu
|Source file=paja1989n113_001_03
}}
{{Written by|Inga Helmane}}
<br />Pievienojoties PSRS tautas deputātam, Afganistānas kara dalībniekam S. Červonopiskim, Latvijas deputāts V. Alksnis savā intervija Baltijas kara apgabala avīzei «Za Rodinu» 4. jūnijā arī apgalvo, ka «tiešām, Latvijā dibinoties triecienvienības». Viņš «to varot pierādīt». Par to esot rakstīts arī LTF laikrakstā «Atmoda», ko viņš uzrādīšot Maskavā, kam vajadzīgs. Vai tā ir taisnība, vai arī šie abi deputāti melo? Kas viņiem devis tādas tiesības? Vai melis var sastāvēt komjaunatnes organizācijā? Ja melo, Ukrainas komjauniešiem (un vispirms Čerkasu pilsētas) vajadzētu viņu izslēgt no VĻKJS rindām! Par meliem tāpat jāatbild. Un vēl vairāk – apzinātiem. Arī V. Alksnim.
<p style="text-align: right;">F. LASIS,</p><p style="text-align: right;">'''Lielā Tēvijas kara veterāns, pensionēts vēstures skolotājs Balvos'''</p>
Šādu vēstuļu un telefona zvanu redakcija saņem daudz. Mēs lūdzām deputātu no Latvijas komjaunatnes'''Andri Vilcānu''' atbildēt, kā S. Červonopiska uzstāšanos novērtējuši pārējie deputāti no VĻKJS, un īsumā pastāstīt, kāda vispār bijusi komjaunatnes sagatavotība PSRS Tautas deputātu kongresam.
– Mēs jau aprīlī tikāmies desmit dienu seminārā ar daudziem partijas un valdības vadītājiem, arī ar biedru Suharevu. Nonācām pie vienprātīga lēmuma par viņa neatbilstību valsts ģenerālprokurora amatam. Diemžēl kongress izlēma savādāk. Kad pēc tikšanās ar biedru Lukjanovu kļuva skaidrs, ka gatavošanās kongresam notiek neapmierinoši, mūsu frakcija izstrādāja dažus priekšlikumus par komiteju veidošanu un Augstākās Padomes vēlēšanu procedūrām, un citiem jautājumiem, kas tika nosūtīti Augstākās Padomes Prezidijam. Apspriedām arī komjaunatnes frakcijas kandidatūras, kuras varētu tikt rekomendētas darbam komitejās un komisijās. Pietiekami nopietni strādājām pie jaunatnes lietu komitejas reglamenta un nolikuma par šo komiteju. Man šķiet, ka jaunatnes lietu komiteja ir vienīgā, kas var sākt darbu tūlīt. Varbūt es kļūdos, bet šķiet, ka par citām komitejām to vēl nevar teikt.
Kas attiecas uz biedra Červonopiska uzstāšanos – domas dalījās. Mums bija trīs stundu ilga un «asiņaina» diskusija komjaunatnes Centrālkomitejā. Domas krasi un radikāli dalījās. Daļa deputātu visumā atbalsta viņa pozīciju, bet lielākā daļa izturas noliedzoši. Mēs pat sagatavojām dokumentu, bet cīņas karstumā tas tika atstāts novārtā. Mēs un «Komsomoļskaja pravda» turpinām saņemt daudzas vēstules ar daudziem parakstiem, kas nosoda Červonopiska uzstāšanos. Domāju, ka jautājums par viņa atsaukšanu vai neatsaukšanu tiks izskatīts tuvākajā komjaunatnes Centrālkomitejas plēnumā.
<p style="text-align: right;"><span class="Apple-style-span" style="font-weight: bold;">I. HELMANE</span></p>
|Article in=Padomju Jaunatne
|Published on=1989/06/14
|Issue number=113
|Page number=1
|Original title=Domas dalās
|In section=Vērtējot PSRS Tautas deputātu kongresu
|Source file=paja1989n113_001_03
}}
{{Written by|Inga Helmane}}
<br />Pievienojoties PSRS tautas deputātam, Afganistānas kara dalībniekam S. Červonopiskim, Latvijas deputāts V. Alksnis savā intervija Baltijas kara apgabala avīzei «Za Rodinu» 4. jūnijā arī apgalvo, ka «tiešām, Latvijā dibinoties triecienvienības». Viņš «to varot pierādīt». Par to esot rakstīts arī LTF laikrakstā «Atmoda», ko viņš uzrādīšot Maskavā, kam vajadzīgs. Vai tā ir taisnība, vai arī šie abi deputāti melo? Kas viņiem devis tādas tiesības? Vai melis var sastāvēt komjaunatnes organizācijā? Ja melo, Ukrainas komjauniešiem (un vispirms Čerkasu pilsētas) vajadzētu viņu izslēgt no VĻKJS rindām! Par meliem tāpat jāatbild. Un vēl vairāk – apzinātiem. Arī V. Alksnim.
<p style="text-align: right;">F. LASIS,</p><p style="text-align: right;">'''Lielā Tēvijas kara veterāns, pensionēts vēstures skolotājs Balvos'''</p>
Šādu vēstuļu un telefona zvanu redakcija saņem daudz. Mēs lūdzām deputātu no Latvijas komjaunatnes'''Andri Vilcānu''' atbildēt, kā S. Červonopiska uzstāšanos novērtējuši pārējie deputāti no VĻKJS, un īsumā pastāstīt, kāda vispār bijusi komjaunatnes sagatavotība PSRS Tautas deputātu kongresam.
– Mēs jau aprīlī tikāmies desmit dienu seminārā ar daudziem partijas un valdības vadītājiem, arī ar biedru Suharevu. Nonācām pie vienprātīga lēmuma par viņa neatbilstību valsts ģenerālprokurora amatam. Diemžēl kongress izlēma savādāk. Kad pēc tikšanās ar biedru Lukjanovu kļuva skaidrs, ka gatavošanās kongresam notiek neapmierinoši, mūsu frakcija izstrādāja dažus priekšlikumus par komiteju veidošanu un Augstākās Padomes vēlēšanu procedūrām, un citiem jautājumiem, kas tika nosūtīti Augstākās Padomes Prezidijam. Apspriedām arī komjaunatnes frakcijas kandidatūras, kuras varētu tikt rekomendētas darbam komitejās un komisijās. Pietiekami nopietni strādājām pie jaunatnes lietu komitejas reglamenta un nolikuma par šo komiteju. Man šķiet, ka jaunatnes lietu komiteja ir vienīgā, kas var sākt darbu tūlīt. Varbūt es kļūdos, bet šķiet, ka par citām komitejām to vēl nevar teikt.
Kas attiecas uz biedra Červonopiska uzstāšanos – domas dalījās. Mums bija trīs stundu ilga un «asiņaina» diskusija komjaunatnes Centrālkomitejā. Domas krasi un radikāli dalījās. Daļa deputātu visumā atbalsta viņa pozīciju, bet lielākā daļa izturas noliedzoši. Mēs pat sagatavojām dokumentu, bet cīņas karstumā tas tika atstāts novārtā. Mēs un «Komsomoļskaja pravda» turpinām saņemt daudzas vēstules ar daudziem parakstiem, kas nosoda Červonopiska uzstāšanos. Domāju, ka jautājums par viņa atsaukšanu vai neatsaukšanu tiks izskatīts tuvākajā komjaunatnes Centrālkomitejas plēnumā.
<p style="text-align: right;"><span class="Apple-style-span" style="font-weight: bold;">I. HELMANE</span></p>
