9 362
labojumi
Izmaiņas
No Barikadopēdija
Migrate data to 'Written by' and 'About domain' templates
Daudzus pārsteidzis Latvijas brīvo arodbiedrību savienības paziņojums, ka tā ir nemierā ar valdības jauno cenu politiku un gatava atbalstīt strādājošos, ja tie uzsāktu streikus.
Arodbiedrību savienības valdes priekšsēdētāja vietnieks A. Zorgevics "LJ" pastāstīja:
— Mēs, salīdzinot valdības lēmumus par cenu paaugstināšanu un paredzētos pasākumus, lai iedzīvotājiem kompensētu preču padārdzināšanos, un vērojot, kas patlaban notiek veikalos un kas draud strādājošajiem, konstatējām ļoti daudzas valdības neizdarības.
Ne visur jaunās cenas ir tādas, kādas pasludinātas lēmumos. Pārāk daudz ir brīvu improvizāciju. Vienā strādnieku ēdnīcā ēdiens kļuvis trīsreiz dārgāks, otrā — vēl vairākkārt. Valdība kompensāciju izmaksāšanu rūpnīcās strādājošajiem atstājusi pašu uzņēmumu ziņā, nerēķinoties, vai tie spēs vai nespēs atrast līdzekļus. Ņemot vērā nodokļu likumus, 66 rbļ. kompensācijas izmaksa vienam strādniekam rūpnīcai izmaksāšot vismaz 90 rubļus.
Maznodrošinātajiem iedzīvotājiem kompensāciju vajadzēja izmaksāt jau decembrī. Vai ir prātīgi, ka nav paredzēta algas robeža, aiz kuras kompensācija vairs nepienākas? Tam, kas pelna 700 rubļus mēnesī, diezin vai būtu jāpiemaksā.
A. Zorgevicam pavaicāju, vai, atbalstīdama streikus, viņu organizācija nav apkampusies ar Rubiku, viņa partiju un tai līdzīgiem formējumiem. Viņš atbildēja, ka valdība provocējot tādu notikumu gaitu. Neesot ņemti vērā arodbiedrību iebildumi. Sak, valdība nerūpējoties par sociālās spriedzes samazināšanu republikā.
— Mēs esam par dialogu. Bet, šķiet, valdība nevēlas ar mums sadarboties. Protams, mēs neatļausim, uz streikiem neaicināsim, bet, ja tie sāksies stihiski, strādniekus atbalstīsim.
Arodbiedrību vadības drebelīgā raustīšanās pašreiz, republikai tik grūtā brīdī, nav tas, ko no šīs organizācijas gaidījām.
Ekonomikas ministra vietnieks Andris Gūtmanis ļoti negatīvi vērtē arodbiedrību savienības rīcību:
— Laikā, kad mums visiem vajadzēja būt ļoti pacietīgiem un vienotiem, lai neizgāztu labi iecerētā izdošanos, arodbiedrības rīkojas nenopietni. Tā taču nedrīkst! Vai tikai tās negrib atgriezties pie «klasiskās" sociālā taisnīguma izpratnes!…
Protams, uzņēmumos veidosies sarežģītas situācijas, taču kompensācijai līdzekļus var atrast, ja to mēģina darīt bez panikas.
Ekonomikas ministrs Jānis Āboltiņš pirmdien teica:
— Ja jau arodbiedrība šādi rīkojas, tad viņš izstāšoties no tādas organizācijas!…
Patiesi, ja mēs uz katru labi pārdomātu mēģinājumu stabilizēt ekonomisko situāciju Latvijā reaģēsim tik slimīgi kā arodbiedrības, neko labāku nesagaidīsim.
Mieru, tikai mieru! Būsim mazliet pacietīgāki!
<p style="text-align: right; ">'''G. Rozenbergs'''</p>
<br />{{Newspaper Article |Article in=Latvijas Jaunatne |Published on=1991/01/09 |Issue number=2 |Page number=4 |Original title=Ko aizstāv arodbiedrības? |Source file= lajn1991n002_004_02 }}
{{Written by|Guntis Rozenbergs}}
Arodbiedrību savienības valdes priekšsēdētāja vietnieks A. Zorgevics "LJ" pastāstīja:
— Mēs, salīdzinot valdības lēmumus par cenu paaugstināšanu un paredzētos pasākumus, lai iedzīvotājiem kompensētu preču padārdzināšanos, un vērojot, kas patlaban notiek veikalos un kas draud strādājošajiem, konstatējām ļoti daudzas valdības neizdarības.
Ne visur jaunās cenas ir tādas, kādas pasludinātas lēmumos. Pārāk daudz ir brīvu improvizāciju. Vienā strādnieku ēdnīcā ēdiens kļuvis trīsreiz dārgāks, otrā — vēl vairākkārt. Valdība kompensāciju izmaksāšanu rūpnīcās strādājošajiem atstājusi pašu uzņēmumu ziņā, nerēķinoties, vai tie spēs vai nespēs atrast līdzekļus. Ņemot vērā nodokļu likumus, 66 rbļ. kompensācijas izmaksa vienam strādniekam rūpnīcai izmaksāšot vismaz 90 rubļus.
Maznodrošinātajiem iedzīvotājiem kompensāciju vajadzēja izmaksāt jau decembrī. Vai ir prātīgi, ka nav paredzēta algas robeža, aiz kuras kompensācija vairs nepienākas? Tam, kas pelna 700 rubļus mēnesī, diezin vai būtu jāpiemaksā.
A. Zorgevicam pavaicāju, vai, atbalstīdama streikus, viņu organizācija nav apkampusies ar Rubiku, viņa partiju un tai līdzīgiem formējumiem. Viņš atbildēja, ka valdība provocējot tādu notikumu gaitu. Neesot ņemti vērā arodbiedrību iebildumi. Sak, valdība nerūpējoties par sociālās spriedzes samazināšanu republikā.
— Mēs esam par dialogu. Bet, šķiet, valdība nevēlas ar mums sadarboties. Protams, mēs neatļausim, uz streikiem neaicināsim, bet, ja tie sāksies stihiski, strādniekus atbalstīsim.
Arodbiedrību vadības drebelīgā raustīšanās pašreiz, republikai tik grūtā brīdī, nav tas, ko no šīs organizācijas gaidījām.
Ekonomikas ministra vietnieks Andris Gūtmanis ļoti negatīvi vērtē arodbiedrību savienības rīcību:
— Laikā, kad mums visiem vajadzēja būt ļoti pacietīgiem un vienotiem, lai neizgāztu labi iecerētā izdošanos, arodbiedrības rīkojas nenopietni. Tā taču nedrīkst! Vai tikai tās negrib atgriezties pie «klasiskās" sociālā taisnīguma izpratnes!…
Protams, uzņēmumos veidosies sarežģītas situācijas, taču kompensācijai līdzekļus var atrast, ja to mēģina darīt bez panikas.
Ekonomikas ministrs Jānis Āboltiņš pirmdien teica:
— Ja jau arodbiedrība šādi rīkojas, tad viņš izstāšoties no tādas organizācijas!…
Patiesi, ja mēs uz katru labi pārdomātu mēģinājumu stabilizēt ekonomisko situāciju Latvijā reaģēsim tik slimīgi kā arodbiedrības, neko labāku nesagaidīsim.
Mieru, tikai mieru! Būsim mazliet pacietīgāki!
<p style="text-align: right; ">'''G. Rozenbergs'''</p>
<br />{{Newspaper Article |Article in=Latvijas Jaunatne |Published on=1991/01/09 |Issue number=2 |Page number=4 |Original title=Ko aizstāv arodbiedrības? |Source file= lajn1991n002_004_02 }}
{{Written by|Guntis Rozenbergs}}
