Izmaiņas

{{Newspaper Article|Article in=Cīņa|Published on=1988/06/15|Issue number=138|Page number=1|Original title=Sēru stundā|Source file=cina1988n138_001_07|Abstract=}}{{Source image|articles/286/658/286658.jpg}} {{Written by|Kārlis Pakalns}} {{About topic|Represijas, represētie}} {{About topic|Staļinisko represiju upuru piemineklis Rīgā}} {{About topic|14. jūnijs, 1987, 1988}} {{About domain|Politika}} {{About domain|Vēsture}} {{About person|Andrejs Cīrulis}} {{About person|Mihails Gorbačovs}} {{About person|Edvīns Inkēns }} {{About person|Anatolijs Gorbunovs}} {{About person|Māris Baidekalns}} {{About person|Valdis Turins}} {{About person|Juris Rubenis}} {{About person|Irīna Ļitvinova}} {{About person|Indriķis Pinksis}} {{About person|Jēkabs Alksnis }} {{About person|Roberts Eidemanis}} {{About person|Jānis Rudzutaks}} {{About person|Josifs Staļins}} {{About organization|LPSR Jaunatnes organizāciju komiteja (JOK)}} {{About organization|Vides aizsardzības klubs (VAK)}} {{About organization|Latvijas ĻKJS Centrālā Komiteja, LĻKJS CK}} {{About media|«Padomju Jaunatne», laikraksts}} {{About event|E1988061400}} {{About year|1988}}

}}Vakar vēlā stundā laukumā pie LKP CK Politiskās izglītības nama notika plašs Rīgas sabiedrības mītiņš, kas bija veltīts Staļina terora upuru piemiņai. To atklājot, laikraksta «Padomju Jaunatne» redaktors Andrejs Cīrulis atgādināja šī atceres brīža devīzi — atbalstu Mihaila Gorbačova politikai un gaidāmajai Vissavienības partijas XIX konferencei, iestāšanos par mūsu sabiedrības pilnīgu destaļinizāciju.{{Written by|Kārlis Pakalns}}{{About topic|RepresijasPagātne ir barga un nepielūdzama. No mūsu tautas vēstures nevar un nedrīkst izmest faktus par Staļina, represētie}}{{About topic|Staļinisko represiju upuru piemineklis Rīgā}}{{About topic|Berijas un viņu līdzgaitnieku noziegumiem, nedrīkst aizmirst gan trīsdesmito gadu, gan masu deportāciju, kas notika 1941. gadā naktī no 13. uz 14. jūnijsjūniju, gan arī vēlākās nelikumības un teroru, kura rezultātā cieta daudzi desmiti tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Šos un vēl neskaitāmus citus faktus atgādināja runātāji. Televīzijas žurnālists Edvīns Inkēns uzsvēra, 1987ka savās darba gaitās sakrājis daudzas epizodes un faktus, 1988}}kas tagad ceļami gaismā. Viņš teica:{{About domain|Politika}}{{About domain|Vēsture}}— Upuri — tie esam mēs visi. {{About person|Andrejs Cīrulis}}Citi meta skatienu uz gaidāmo partijas konferenci, kur runās gan par mūsu valsts ekonomikas samilzumiem, gan arī par tautas sāpi. Vairāki uzsvēra, ka no runāšanas mums derētu pāriet pie konkrētiem darbiem. Tika akcentēta doma, ka šajā sēru un augošas trauksmes stundā mums ikvienam nepieciešams apzināties, cik ļoti svarīgi ir nosargāt Mihaila Gorbačova politikas kursu. Tāpēc nedrīkstam atkāpties ne soli. Latvijas KP CK sekretārs Gorbunovs teica:{{About person|Mihails Gorbačovs}}{{About person|Edvīns Inkēns }}— Mūsu rīcību nosaka laiks, kurā dzīvojam. Tagad mums daudzās nozarēs dotas izvēles iespējas. Bet, jo lielākas šīs izvēles iespējas, jo lielāka arī atbildība. Grūts ir atveseļošanās process. Nedrīkstam dzīvot pēc principa, kad vieni lemj, bet citi par to atbild.{{About person|Anatolijs Gorbunovs}}{{About person|Mītiņā runāja arī Latvijas PSR Jaunatnes organizāciju komitejas priekšsēdētājs Māris Baidekalns}}{{About person|, Vides aizsardzības kluba pārstāvis Valdis Turins}}{{About person|, mācītājs Juris Rubenis}}{{About person|, pensionārs Indriķis Pinksis, žurnāliste Irīna Ļitvinova}}{{About person|Indriķis Pinksis}}un vairāki citi, pavisam 17 cilvēki. Tika izteikti dažādi viedokļi. Taisnība, mītiņa norise vēlreiz apliecināja, cik ļoti mums nepieciešams mācīties demokrātiju, kas nav iedomājama bez dažādu viedokļu un koncepciju mierīgas līdzāspastāvēšanas. Un diemžēl vēl līdz šim neesam iemācījušies elementāru patiesību, ka uzskatus, kurus mēs nepieņemam, jāprot noraidīt ar taktu.{{About person|Jēkabs Alksnis }}{{About person|Roberts Eidemanis}}Mītiņā daudzi atcerējās ne tikai Staļina upurus, bet arī runāja par aktuālām mūsdienu tautas saimniecības, sociālās dzīves, kultūras un ideoloģijas problēmām, kas gaida neatliekamu risinājumu.{{About person|Jānis Rudzutaks}}{{About person|Josifs Staļins}}{{About organization|LPSR Jaunatnes organizāciju komiteja (JOK)}}Skanēja sēru mūzika. Koris dziedāja dziesmas. Virs mītiņa dalībnieku galvām parādījās daudzi plakāti ar visdažādāko saturu — gan konstruktīvu un lietišķu, gan arī pārsteidzīgu, nepārdomātu, laika garam neatbilstošu un pat ļaunu.{{About organization|Vides aizsardzības klubs (VAK)}}{{About organization|Latvijas ĻKJS Centrālā KomitejaMītiņa dalībnieki nolika ziedus pie Brīvības un Raiņa pieminekļiem, kā arī Komunāru parkā pie Jēkaba Alkšņa, Roberta Eidemaņa un Jāņa Rudzutaka krūšutēliem, LĻKJS CK}}kā arī citās Staļina terora upuru piemiņas vietās.{{About media|«Padomju Jaunatne», laikraksts}}{{About event|E1988061400}}&nbsp;{{About year|1988}}<p style="text-align: right;">'''K. Pakalns'''</p>