Izmaiņas

{{Written by|Andris Stavro}}

{{Written by|Juris Laksovs}}

Nesen satiku paziņu, kooperatoru, kas mani pārsteidza ar savām pretenzijām pret mums, tā sauktajiem demokrātiem jeb radikāļiem. Viņš teica: "Klausies, mēs, kooperatori, uzņēmēji, gribam to pašu, ko jūs — demokrātiju, daudzpartiju sistēmu, lai nebūtu diktatūras. Bet mums ir nepieciešams, lai mūsu uzvara būtu droša. Agrāk mēs cienījām jūs, radikāļus, ķērām "Ogoņok", "Moskovskije novosti" un teicām: vot zdorovo! Bet tagad mēs lasām jūsu rakstus ar bailēm. Jūs nejūtat, ka situācija ir ļoti mainījusies, un rakstāt ne to, ko vajadzētu. Jūs esat kļuvuši konservatīvi. To nu mēs no jums negaidījām!" Es izbrīnījies paziņam jautāju: "Kā tad tā? Ko tu konkrēti domā?" Viņš atbild: "Nu, kāpēc jūs neļaujat tai komunistiskajai partijai kapitalizēties? Kāpēc traucējat Polozkovam kļūt par kapitālistu? Kāpēc ģenerāļiem gribat atņemt "dāčas"? Jums ir jādara viss, lai komunisti kļūtu par buržujiem, kapitālistiem! Kam gan Anglijā ir slikti no tā, ka tur joprojām ir karaliene? Uzvarējis kapitālisms, bet arī aristokrātija atradusi savu vietiņu zem saules un pārstājusi pretoties. Komunistiskā partija jau sen būtu kļuvusi par ''perestroikas'' sabiedroto, ja tai netraucētu kļūt par kapitālistisku organizāciju."