Ieiet

Partneri Komanda Par mums Kontakti Ziedojumi
 
janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts septembris oktobris novembris decembris
Helsinki-86
VAK
LNNK
LTF
PSRS tautas deputāti
LR Augstākās Padomes deputāti

Izmaiņas

No Barikadopēdija

279369

Pievienoti 122 baiti, 2015. gada 10. decembris, plkst. 13.55
nav labojuma kopsavilkuma
|Abstract=Latvijas radio komentētājs Jānis Ūdris redakcijai iesniedzis plašu V. Iļjina raksta analīzi, ko viņš veicis Latvijas radio Tautas frontes nodaļas uzdevumā
}}
{{Source image|articles/279/369/279369.jpg}}
{{Written by|Jānis Ūdris}}
{{About topic|Inženiera V. Iļjina raksts}}
{{About topic|LATVIJAS TAUTAS FRONTE, LTF}}
{{About topic|Partijas XIX Vissavienības konference}}
{{About topic|Sarkanbaltsarkanais karogs}}
{{About domain|Politika}}
{{About person|V. Iļjins}}
 
Kaut vai emocionālā frāze par kādu M. Bondaru, Padomju Latvijas atbrīvošanas kauju dalībnieku. Viņš «ne reizi vien stājies ceļā 15. latviešu SS divīzijai, kas sastāvēja no dedzīgiem fanātiķiem (retinājumi šeit un citur mani — J. Ū.) ar sarkanbaltsarkanām uzšuvēm»… («Sov. Latvija», 15.09.88.). Rakstījusi pieredzējusi roka, un šajā gadījumā izmantoti pat vairāki fakti. Lielā Tēvijas kara gados Latvijā, ar vācu okupācijas iestāžu rīkojumu, pārkāpjot starptautisko tiesību normas, patiešām tika izveidota šāda karaspēka vienība. Īstenojot vienu no nacistu propagandas taktiskajiem virzieniem, šis formējums patiešām arī tika nosaukts «SS Lettische Freiwilligen — Legion», un tā karavīriem uz piedurknēm patiesām bija uzšuves latviešu tautas nacionālajās krāsās. Uz šo faktu bāzes tad arī tiek veidota insinuācija (insinuācija — melīgs izdomājums, lai kādu nomelnotu, celtu neslavu, apmelojums — «Svešvārdu vārdnīca», R., 1969., 289. lpp.) par «dedzīgajiem fanātiķiem ar sarkanbaltsarkanām uzšuvēm»… Jā, tieši insinuācija — jo «dedzīgus fanātiķus» šajā saformētājā karaspēka daļā (tur iekļuva arī daudzi staļiniešu neuzticēšanās dēļ no Sarkanas Armijas 24. teritoriāla latviešu strēlnieku korpusa demobilizētie karavīri) būtu grūti atrast. Gluži otrādi — «leģionāri» «dezertēja no apmācību vietām. celi uz fronti u. c. Daudzi pārgāja pie partizāniem un Sarkanas Armijas» (LME, R., 1968., 326. lpp.). Protams, tas ir vēl viens no mūsu vēstures «baltajiem plankumiem», ko epizodiski esam centusies «aizkrāsot» (V. Iļjins ironizē par šo prasību likvidēt «baltos plankumus» — pieņemot, ka visi tie būtu aizkrāsojami melni .. .).
Varbūt šoreiz terminoloģija maināma, un melni vēstures plankumi (drīzāk gan lappuses) pārkrāsojami izlieto asiņu krāsā. Un vairāk jārunā par Sarkanas Armijas 201. latviešu divīziju (vēlāk 43. gvardes divīziju), kas līdz ar V. Iļjinam zināmo M. Bondaru cīnījis par Padomju Latvijas atbrīvošanu. Tā, atšķirībā no varmācīgi samobilizētā leģiona 15. divīzijas, visi pilnībā sastāvēja no brīvprātīgajiem. Divīziju, kurai izcili padomju karavadoņa, maršala Žukova vērtējumi bija liela nozīme Maskavas aizsargāšanas kaujās, nedrīkst aizmirst! Vai nav dīvaini: V. Iļjins acīmredzot nopietni pētījis latviešu tautas gaitas Lielā Tēvijas kara laikā (ja jau zina pat leģiona divīzijas numuru), taču «nav pamanījis» vienu no izcilākajām (pirmo nacionālo) Sarkanas Armijas divīzijām.
 
 <p style="text-align: center;">***</p>
&nbsp;
16 760
labojumi
© 2012 Barikadopēdijas fonds. Idejas un nosaukuma autors - Andrejs Cīrulis. Citēšanas gadījumos atsauce uz Barikadopēdiju ir obligāta.
Publicēto materiālu autortiesības pieder to autoriem.